Mateja 16:1—28
16 Tur pie Jēzus pienāca farizeji un saduceji un, gribēdami viņu pārbaudīt, prasīja, lai viņš tiem parādītu kādu zīmi no debesīm.+
2 Bet viņš atbildēja: ”Kad iestājas vakars, jūs sakāt: ”Būs skaidrs laiks, jo debesis ir sarkanas,”
3 un no rīta: ”Šodien būs auksts un lietains, jo debesis ir sarkanas, bet apmākušās.” Jūs saprotat, ko nozīmē debesu izskats, bet šo laiku pazīmes jūs nespējat saprast.
4 Šī ļaunā un neuzticīgā* paaudze arvien grib redzēt kādu zīmi, bet nekāda zīme tai netiks dota,+ izņemot Jonas zīmi.”+ Pēc tam viņš tos atstāja un aizgāja.
5 Mācekļi pārcēlās uz otru krastu, bet aizmirsa paņemt līdzi maizi.+
6 Jēzus tos uzrunāja: ”Pielūkojiet, sargieties no farizeju un saduceju rauga!”+
7 Tie savā starpā sāka spriest: ”Viņš laikam tā saka tāpēc, ka mēs neesam paņēmuši līdzi maizi.”
8 To zinādams, Jēzus sacīja: ”Kāpēc jūs savā starpā spriežat par to, ka jums nav maizes, mazticīgie?
9 Vai jūs joprojām nesaprotat? Vai jūs neatceraties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem, un cik grozu jūs toreiz pielasījāt?+
10 Vai tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik daudz lielu grozu jūs vēl pielasījāt?+
11 Kā gan jūs nesaprotat, ka es ar jums nerunāju par maizi? Bet sargieties no farizeju un saduceju rauga!”+
12 Tad tie aptvēra, ka viņš bija licis sargāties nevis no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācībām.
13 Nonācis Filipa Cēzarejas apkārtnē, Jēzus saviem mācekļiem jautāja: ”Ko ļaudis saka par to, kas ir Cilvēka dēls?”+
14 Tie teica: ”Daži saka — Jānis Kristītājs,+ citi — Elija,+ vēl citi — Jeremija vai kāds no praviešiem.”
15 Tad viņš tiem vaicāja: ”Bet kā jūs paši domājat, kas es esmu?”
16 Sīmanis Pēteris atbildēja: ”Tu esi Kristus,+ dzīvā Dieva Dēls.”+
17 Jēzus viņam teica: ”Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo to tev atklāja nevis cilvēki*, bet mans Tēvs, kas ir debesīs.+
18 Vēl es tev saku: tu esi Pēteris,+ un uz šīs klints+ es celšu savu draudzi, un kapa* vārti negūs pār to virsroku.
19 Es tev došu debesu valstības atslēgas, un viss, ko tu sasiesi uz zemes, jau būs sasiets debesīs, un viss, ko tu atraisīsi uz zemes, jau būs atraisīts debesīs.”
20 Tad viņš stingri nobrīdināja mācekļus nevienam neteikt, ka viņš ir Kristus.+
21 No tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem stāstīt, ka viņam jāiet uz Jeruzālemi un daudz jācieš no vecākajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem, ka viņam jātiek nogalinātam un ka trešajā dienā viņš celsies augšā.+
22 Tad Pēteris viņu paaicināja malā un sāka norāt: ”Pasaudzē sevi, Kungs! Nekam tādam ar tevi nav jānotiek.”+
23 Bet viņš, aizgriezdamies no Pētera, teica: ”Prom no manis, Sātan*! Tu man esi par klupšanas akmeni*, jo tu domā cilvēciski, nevis pēc Dieva prāta.”+
24 Tad Jēzus teica saviem mācekļiem: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis, paņem savu moku stabu un pastāvīgi man seko.+
25 Jo, kas grib glābt savu dzīvību*, tas to zaudēs, bet, kas zaudē dzīvību manis dēļ, tas to atgūs.+
26 Kāds cilvēkam ir labums, ja viņš iegūst visu pasauli, bet zaudē dzīvību?+ Un ko cilvēks var dot apmaiņā pret savu dzīvību?+
27 Cilvēka dēlam jānāk sava Tēva godā līdz ar saviem eņģeļiem, un tad viņš katram piešķirs, ko tas ir pelnījis.+
28 Patiesi, es jums saku: daži no tiem, kas te stāv, nāvi neredzēs, kamēr nebūs ieraudzījuši Cilvēka dēlu nākam savā valstībā.”+
