Mateja 19:1—30
19 Kad Jēzus bija beidzis to visu stāstīt, viņš aizgāja no Galilejas un, šķērsojis Jordānu, nonāca Jūdejas pierobežā.+
2 Viņam sekoja daudz ļaužu, un tur viņš tos izdziedināja.
3 Pie Jēzus pienāca farizeji un, gribēdami viņu pārbaudīt, vaicāja: ”Vai vīram ir atļauts šķirties no sievas jebkura iemesla dēļ?”+
4 Viņš atteica: ”Vai jūs neesat lasījuši, ka tas, kurš ir radījis cilvēkus, jau sākumā viņus radīja par vīrieti un sievieti+
5 un teica: ”Tāpēc vīrietis atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa*”?+
6 Tā nu viņi vairs nav divi, bet ir viena miesa. Tāpēc to, ko Dievs ir savienojis*, cilvēks lai nešķir.”+
7 Tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad Mozus ir teicis, ka drīkst dot sievai šķiršanās apliecību un šķirties?”+
8 Jēzus atbildēja: ”Mozus jūsu stūrgalvības dēļ jums ir atļāvis šķirties,+ bet no sākuma tā nebija.+
9 Es jums saku, ka ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība*, un apprec citu, pārkāpj laulību.”+
10 Mācekļi viņam sacīja: ”Ja vīru un sievu vieno tādas saites, tad labāk vispār neprecēties.”
11 Viņš tiem paskaidroja: ”Ne visi spēj tā dzīvot, bet tikai tie, kam ir tāda dāvana.+
12 Ir cilvēki, kas nav spējīgi uz laulāto kopdzīvi jau kopš dzimšanas, citus par tādiem ir padarījuši cilvēki, bet citi paši izlemj neprecēties debesu valstības dēļ. Lai tas, kas spēj tā dzīvot, tā dzīvo.”+
13 Tad ļaudis pie viņa atveda mazus bērnus, lai viņš tiem uzliktu rokas* un lūgtu par tiem, bet mācekļi viņus norāja.+
14 Taču Jēzus sacīja: ”Laidiet bērnus un neliedziet tiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība!”+
15 Un viņš uzlika tiem rokas un tad aizgāja no turienes.
16 Pēc tam pie viņa pienāca kāds cilvēks un prasīja: ”Skolotāj, ko labu man vajag darīt, lai iegūtu mūžīgu dzīvi?”+
17 Viņš tam teica: ”Kāpēc tu man jautā par to, kas ir labs? Ir tikai viens, kas ir labs.+ Bet, ja vēlies ieiet dzīvībā, pildi baušļus!”+
18 Tas viņam vaicāja: ”Kurus?” Jēzus atbildēja: ”Nenogalini,+ nepārkāp laulību,+ nezodz,+ nedod nepatiesu liecību,+
19 godā savu tēvu un māti+ un mīli tuvāko kā sevi pašu.”+
20 ”To visu es pildu,” sacīja jauneklis. ”Kā vēl man pietrūkst?”
21 Jēzus teica: ”Ja vēlies būt pilnīgs, ej un pārdod to, kas tev pieder, bet naudu atdod trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs.+ Pēc tam nāc un seko man!”+
22 Kad jauneklis izdzirdēja šos vārdus, viņš apbēdināts aizgāja, jo viņš bija ļoti bagāts.+
23 Bet Jēzus teica mācekļiem: ”Patiesi, es jums saku: bagātniekam būs grūti tikt debesu valstībā.+
24 Jā, es jums saku: vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”+
25 To dzirdējuši, mācekļi bija bezgala pārsteigti un izsaucās: ”Kas tad var izglābties?”+
26 Jēzus cieši palūkojās uz tiem un teica: ”Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.”+
27 Tad Pēteris viņam sacīja: ”Mēs visu esam atstājuši un tev sekojuši. Kas mums par to būs?”+
28 Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: kad viss tiks atjaunots un* kad Cilvēka dēls sēdīsies savā diženajā tronī, jūs, kas man esat sekojuši, arī sēdīsieties divpadsmit troņos un tiesāsiet divpadsmit Izraēla ciltis.+
29 Ikviens, kas ir atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus manis* dēļ, saņems pretī simtkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvi.+
30 Daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, bet pēdējie — pirmie.+
