Mateja 20:1—34
20 Debesu valstība ir līdzīga saimniekam, kas agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus darbam savā vīna dārzā.+
2 Vienojies ar strādniekiem maksāt tiem denāriju* dienā, viņš tos aizsūtīja uz vīna dārzu.
3 Izgājis arī ap trešo stundu*, viņš ieraudzīja tirgus laukumā vēl citus stāvam bez darba
4 un tiem teica: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu, un es jums pienācīgi samaksāšu.”
5 Un tie aizgāja. Viņš izgāja atkal ap sesto un devīto stundu* un darīja tāpat.
6 Visbeidzot saimnieks izgāja ap vienpadsmito stundu* un ieraudzīja vēl citus stāvam, un viņš tiem jautāja: ”Kāpēc jūs te visu dienu stāvat bez darba?”
7 Tie atbildēja: ”Neviens mūs nav nolīdzis.” Viņš tiem sacīja: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu.”
8 Kad pienāca vakars, vīna dārza īpašnieks lika savam pārvaldniekam: ”Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu,+ sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem.”
9 Kad atnāca strādnieki, kas bija nolīgti ap vienpadsmito stundu, tie visi saņēma pa denārijam.
10 Un, kad atnāca pirmie, viņi cerēja saņemt vairāk, tomēr arī viņi dabūja pa denārijam.
11 Tāpēc viņi sāka kurnēt un pārmeta saimniekam:
12 ”Šie pēdējie nostrādāja tikai vienu stundu, tomēr tu viņus esi pielīdzinājis mums, kas augu dienu esam smagi strādājuši saules svelmē!”
13 Bet atbildot viņš vienam no tiem sacīja: ”Draugs, es neesmu netaisns pret tevi. Vai tu nepiekriti strādāt par denāriju?+
14 Ņem savu algu un ej. Bet šiem pēdējiem es gribu maksāt tikpat, cik tev.
15 Vai tad es nedrīkstu ar savu mantu rīkoties pēc savas patikas? Jeb vai tev skauž*, ka es esmu labs*?”+
16 Tā pēdējie būs pirmie, bet pirmie — pēdējie.”+
17 Dodamies uz Jeruzālemi, Jēzus pasauca divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem teica:+
18 ”Tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un tur Cilvēka dēlu nodos virspriesteriem un rakstu mācītājiem. Tie viņu notiesās uz nāvi+
19 un nodos cittautiešiem, kas viņu izsmies, pērs ar pletnēm un piesitīs pie staba,+ bet trešajā dienā viņš tiks celts augšā.”+
20 Tad Cebedeja dēlu+ māte kopā ar dēliem pienāca pie viņa un nometās ceļos, lai vērstos pie viņa ar lūgumu.+
21 Jēzus tai vaicāja: ”Ko tu gribi?” Viņa lūdza: ”Apsoli, ka abi šie mani dēli sēdēs tavā valstībā — viens pie tavas labās, bet otrs pie kreisās rokas.”+
22 Jēzus atbildēja: ”Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, kas man būs jādzer?”+ Viņi teica: ”Jā, varam.”
23 Jēzus sacīja: ”Manu kausu jūs tiešām dzersiet,+ bet to, kas sēdēs pie manas labās un kreisās rokas, neizlemju es — šīs vietas pienākas tiem, kam tās ir sagatavojis mans Tēvs.”+
24 Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņus pārņēma sašutums par abu brāļu rīcību.+
25 Tad Jēzus pasauca viņus pie sevis un teica: ”Jūs zināt, ka tautu valdnieki ir to kungi un lieliem vīriem ir vara pār tām.+
26 Bet jūsu vidū tā nedrīkst būt.+ Tas, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalps,+
27 un tas, kas starp jums grib būt pirmais, lai ir jūsu vergs.+
28 Arī Cilvēka dēls nav atnācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu+ un atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā.”+
29 Viņiem izejot no Jērikas, Jēzum sekoja liels ļaužu pulks.
30 Divi akli cilvēki, kas sēdēja ceļa malā, izdzirdēja, ka garām iet Jēzus, un sāka kliegt: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”+
31 Ļaudis tos apsauca, lai tie klusē, taču tie kliedza vēl skaļāk: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
32 Jēzus apstājās, pasauca tos un jautāja: ”Ko jūs vēlaties, lai es izdaru jūsu labā?”
33 Tie lūdza: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!”
34 Iežēlojies par tiem, Jēzus pieskārās to acīm,+ un tie tūlīt pat kļuva redzīgi un sekoja viņam.
