Mateja 27:1—66
27 No rīta visi virspriesteri un tautas vecākie apspriedās, kā nonāvēt Jēzu.+
2 Tie lika viņu sasiet, aizvest un nodot vietvaldim Pilātam.+
3 Kad Jūda, kas Jēzu bija nodevis, redzēja, ka Jēzus ir notiesāts uz nāvi, viņš sajuta sirdsapziņas pārmetumus un atnesa trīsdesmit sudraba gabalus atpakaļ virspriesteriem un vecākajiem,+
4 sacīdams: ”Es esmu sagrēkojis, nododams nevainīgu cilvēku*.” Viņi atteica: ”Kas mums par daļu? Tā ir tava darīšana.”
5 Tad viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja prom un pakārās.+
6 Bet virspriesteri paņēma naudu un teica: ”To nedrīkst likt svētajā mantnīcā, jo tā ir asins nauda.”
7 Apspriedušies tie par šo naudu nopirka podnieka lauku, kur apglabāt svešzemniekus,
8 tāpēc līdz pat šai dienai to sauc par Asins lauku.+
9 Tā piepildījās pravieša Jeremijas* vārdi: ”Viņi paņēma trīsdesmit sudraba gabalus — summu, par kādu izraēlieši šo cilvēku bija novērtējuši, —
10 un samaksāja tos par podnieka lauku, kā Jehova* man bija norādījis.”+
11 Kad Jēzus stāvēja vietvalža priekšā, tas viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to saki.”+
12 Bet, kad viņu apsūdzēja virspriesteri un vecākie, viņš neko neatbildēja.+
13 Pilāts Jēzum sacīja: ”Vai tu nedzirdi, cik daudz ir apsūdzību pret tevi?”
14 Taču viņš neatbildēja neviena vārda, vietvaldim par lielu izbrīnu.
15 Vietvaldim bija paradums svētkos atbrīvot vienu ieslodzīto — to, kuru ļaudis gribēja.+
16 Tieši tajā laikā ieslodzījumā atradās plaši pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba.
17 Kad ļaudis bija sapulcējušies, Pilāts tiem jautāja: ”Kuru jūs gribat, lai es jums atbrīvoju: Barabu vai Jēzu, tā saukto Kristu?”
18 Pilāts zināja, ka tie Jēzu bija nodevuši viņam skaudības dēļ.
19 Turklāt, kamēr viņš sēdēja tiesneša vietā, sieva viņam bija atsūtījusi ziņu: ”Nenodari neko šim taisnajam, jo es šodien sapnī daudz cietu viņa dēļ!”
20 Taču virspriesteri un vecākie pierunāja ļaudis, lai tie prasītu atbrīvot Barabu,+ bet Jēzu nonāvēt.+
21 Vietvaldis vēlreiz jautāja: ”Kuru no abiem jūs vēlaties, lai es atbrīvoju?” Tie atbildēja: ”Barabu.”
22 ”Bet ko lai es daru ar Jēzu, tā saukto Kristu?” Pilāts vaicāja. Tie vienā balsī sauca: ”Pie staba viņu!”+
23 Pilāts teica: ”Ko gan sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl skaļāk: ”Pie staba viņu!”+
24 Redzēdams, ka viņš neko nevar padarīt, bet pūļa nemiers tikai pieaug, Pilāts paņēma ūdeni, mazgāja rokas ļaužu priekšā un paziņoja: ”Es neesmu vainīgs šī cilvēka asiņu izliešanā. Jūs paši būsiet par to atbildīgi.”
25 Visi ļaudis atbildēja: ”Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem!”*+
26 Tad Pilāts atbrīvoja Barabu, bet Jēzu viņš lika šaustīt ar pletnēm+ un pēc tam piesist pie staba.+
27 Vietvalža kareivji aizveda Jēzu uz vietvalža pili, un ap Jēzu sapulcējās visa karaspēka vienība.+
28 Novilkuši viņam drēbes, tie viņam aplika koši sarkanu apmetni,+
29 tad nopina ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un iedeva viņam labajā rokā niedres nūju. Mezdamies Jēzus priekšā ceļos, tie viņu izsmēja: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!”
30 Kareivji spļāva uz viņu+ un, paņēmuši to pašu niedres nūju, sita viņam pa galvu.
31 Kad tie bija beiguši par Jēzu ņirgāties, tie viņam novilka apmetni, uzvilka atpakaļ viņa drēbes un aizveda viņu, lai piesistu pie staba.+
32 Pa ceļam viņi sastapa kādu cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmanis, un lika tam nest* Jēzus moku stabu.+
33 Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Golgātu, kas nozīmē ”galvaskauss”,+
34 tie deva Jēzum dzert vīnu, kas sajaukts ar žulti*,+ bet, to pagaršojis, viņš negribēja to dzert.
35 Kad kareivji viņu bija piesituši pie staba, tie, metot lozes, sadalīja viņa drēbes+
36 un apsēdušies viņu sargāja.
37 Virs Jēzus galvas tie piestiprināja uzrakstu ar viņam izvirzīto apsūdzību: ”Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš.”+
38 Kopā ar viņu pie stabiem tika piekārti divi laupītāji, viens pa labi, bet otrs pa kreisi no viņa.+
39 Garāmgājēji viņu nievāja,+ kratīdami galvu+
40 un sacīdami: ”Ei, tu, kas taisījies nojaukt templi un trijās dienās to uzcelt,+ glāb nu sevi! Ja tu esi Dieva dēls, kāp lejā no moku staba!”+
41 Tāpat arī virspriesteri ar rakstu mācītājiem un vecākajiem viņu izsmēja un teica:+
42 ”Citus viņš ir glābis, bet pats sevi nevar izglābt! Viņš esot Izraēla ķēniņš!+ Lai nokāpj lejā no moku staba, tad mēs viņam ticēsim.
43 Viņš paļāvās uz Dievu — lai tagad Dievs viņu izglābj, ja viņš Dievam ir dārgs.+ Viņš taču teica: ”Es esmu Dieva Dēls.””+
44 Tāpat Jēzu zākāja arī laupītāji, kas bija pie stabiem viņam blakus.+
45 Sestajā stundā* visa zeme ietinās tumsā, un tumšs bija līdz pat devītajai stundai*.+
46 Ap devīto stundu Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Ēlī, Ēlī, lamā sabahtānī?” Tas nozīmē: ”Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?”+
47 To dzirdēdami, daži tur stāvošie runāja: ”Viņš sauc Eliju.”+
48 Tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to ar skābu vīnu, uzsprauda uz niedres nūjas un deva viņam dzert.+
49 Bet pārējie teica: ”Pagaidiet! Paskatīsimies, vai Elija nāks viņu glābt.”
50 Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira*.+
51 Tad svētnīcas priekškars+ pārplīsa uz pusēm,+ no augšas līdz apakšai,+ zeme nodrebēja, un klintis sašķēlās.
52 Atvērās kapi, un daudzu nāves miegā aizmigušo svēto mirstīgās atliekas tika izmestas virspusē,
53 un daudzi tās redzēja. (Pēc Jēzus augšāmcelšanas cilvēki, iznākuši no kapiem, atnāca uz svēto pilsētu.)
54 Bet, kad virsnieks un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēja zemestrīci un visu, kas bija noticis, tie pārbijās un teica: ”Tas patiešām bija Dieva Dēls.”+
55 Daudzas sievietes, kas bija sekojušas Jēzum no Galilejas, lai par viņu rūpētos, pa gabalu visu vēroja.+
56 Starp viņām bija Marija Magdalēna*, kā arī Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.+
57 Pievakarē atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.+
58 Viņš aizgāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu.+ Tad Pilāts pavēlēja atdot mirušo.+
59 Jāzeps to paņēma, ietina tīrā, smalkā linu audeklā+
60 un guldīja savā jaunajā kapavietā,+ ko bija izcirtis klintī. Pēc tam viņš aizvēla kapa ieejai priekšā lielu akmeni un aizgāja.
61 Bet Marija Magdalēna un otra Marija palika turpat sēžam pie kapa.+
62 Nākamajā dienā — tas bija pēc sagatavošanās dienas*+ — virspriesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta
63 un teica: ”Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis viltvārdis, vēl dzīvs būdams, ir sacījis: ”Pēc trijām dienām es celšos augšā.”+
64 Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, lai viņa mācekļi viņu neizzagtu+ un neteiktu ļaudīm: ”Viņš ir piecēlies no mirušajiem!” Pēdējā krāpšana tad būtu vēl lielāka nekā pirmā.”
65 Pilāts atbildēja: ”Te jums būs sargi. Ejiet un sargājiet, kā mākat.”
66 Tad viņi aizgāja, aizzīmogoja akmeni un nolika pie kapa sardzi.
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”taisnas asinis”.
^ Aptuvens citāts no Zah 11:12, 13. Mateja laikā Jeremijas grāmata bija pirmā no praviešu grāmatām un ar vārdu ”Jeremija” reizēm apzīmēja visas praviešu grāmatas, arī Zaharjas grāmatu.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”Mēs un mūsu bērni būsim atbildīgi par viņa nāvi”.
^ T.i., lika veikt piespiedu darbu.
^ Acīmredzot no augiem iegūta rūgta viela, kas bija domāta sāpju remdēšanai.
^ Ap divpadsmitiem dienā.
^ Ap trijiem pēcpusdienā.
^ Burt. ”atdeva garu”.
^ Vai ”Marija no Magdalas”.
^ Sk. ”sagatavošanās diena” skaidrojošajā vārdnīcā.
