Mateja 8:1—34
8 Kad Jēzus bija nokāpis no kalna, viņam sekoja lieli ļaužu pulki.
2 Tad kāds spitālīgs cilvēks pienāca, nometās zemē viņa priekšā un sacīja: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”+
3 Izstiepis roku, Jēzus tam pieskārās un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.”+ Un tūlīt pat tas tika izdziedināts no spitālības.+
4 Jēzus tam teica: ”Pielūko, ka tu nevienam to nestāsti,+ bet ej un parādies priesterim+ un ziedo dāvanu, ko Mozus noteicis,+ lai priesteri redzētu, ka tu esi izdziedināts.”
5 Kad viņš ieradās Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds virsnieks* un lūdza:+
6 ”Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas.”
7 Jēzus tam sacīja: ”Es aiziešu un viņu izdziedināšu.”
8 Virsnieks atbildēja: ”Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāc zem mana jumta. Saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
9 Jo arī es esmu padots citiem, un man pašam ir pakļauti kareivji, un, kad es vienam saku: ”Ej!”, viņš iet, un citam: ”Nāc!”, viņš nāk, un savam kalpam: ”Dari to!”, viņš dara.”
10 To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un teica tiem, kas viņam sekoja: ”Patiesi, es jums saku: Izraēlā es neesmu atradis nevienu, kam būtu tik stipra ticība.+
11 Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs pie galda kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu debesu valstībā,+
12 turpretī valstības dēli tiks izmesti ārā tumsā. Tur tie raudās un griezīs zobus.”+
13 Tad Jēzus virsniekam teica: ”Ej, un lai notiek tas, kam tu esi ticējis.”+ Un tajā pašā brīdī kalps kļuva vesels.+
14 Kad Jēzus iegāja Pētera mājā, viņš ieraudzīja, ka Pētera sievasmāte+ guļ slima un tai ir drudzis.+
15 Viņš pieskārās tās rokai,+ un drudzis pārgāja; tad tā piecēlās un sāka viņu apkalpot.
16 Bet, kad iestājās vakars, ļaudis pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstos, un viņš pavēlēja gariem iziet un izdziedināja visus slimos,
17 lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi: ”Viņš paņēma mūsu slimības un nesa mūsu kaites.”+
18 Kad Jēzus redzēja ap sevi daudz ļaužu, viņš lika mācekļiem pārcelties uz otru krastu.+
19 Pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: ”Skolotāj, es tev sekošu, lai kurp tu ietu.”+
20 Bet Jēzus tam sacīja: ”Lapsām ir alas, un putniem ir ligzdas, bet Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt.”+
21 Tad kāds no mācekļiem viņam lūdza: ”Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt tēvu!”+
22 Bet Jēzus tam atbildēja: ”Seko man! Lai mirušie apglabā savus mirušos.”+
23 Tad viņš iekāpa laivā, un mācekļi viņam sekoja.+
24 Pēkšņi jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi šļācās laivā, bet Jēzus gulēja.+
25 Mācekļi viņu uzmodināja, saukdami: ”Kungs, glāb mūs! Mēs tūlīt iesim bojā!”
26 Bet viņš atteica: ”Kāpēc jūs esat tā izbijušies, mazticīgie?”+ Un Jēzus piecēlās, apsauca vējus un jūru, un viss kļuva pilnīgi rāms.+
27 Izbrīnījušies mācekļi vaicāja: ”Kas īsti ir šis cilvēks, ja pat vēji un jūra viņam paklausa?”
28 Kad viņš bija nonācis otrā krastā, gadariešu zemē, no kapiem viņam pretī iznāca divi dēmonu apsēsti cilvēki,+ kas bija tik neganti, ka neviens neuzdrošinājās pa to ceļu staigāt.
29 Tie sāka kliegt: ”Ko tu no mums gribi, Dieva Dēls?+ Vai tu esi atnācis pirms laika mūs mocīt?”+
30 Bet tālumā ganījās liels cūku pulks.+
31 Dēmoni sāka lūgties: ”Ja tu mūs izdzen, liec mums ieiet cūkās!”+
32 Jēzus tiem teica: ”Ejiet!” Izgājuši no cilvēkiem, tie iegāja cūkās, un viss ganāmpulks metās pāri kraujai jūrā un noslīka.
33 Bet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, izstāstīja visu, arī to, kas notika ar dēmonu apsēstajiem cilvēkiem.
34 Tad visa pilsēta iznāca pretī Jēzum, un, viņu ieraudzījuši, pilsētas iedzīvotāji ļoti lūdza, lai viņš aizietu no tās apkārtnes.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”centurions”, t.i., 100 kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
