Mateja 9:1—38
9 Iekāpis laivā, viņš pārcēlās uz otru krastu un nonāca savā pilsētā*.+
2 Tur cilvēki pie viņa atnesa paralizētu vīrieti, kas gulēja nestuvēs. Redzēdams viņu ticību, Jēzus paralizētajam teica: ”Esi drošs, mans dēls! Tavi grēki ir piedoti.”+
3 Tad daži rakstu mācītāji nodomāja: ”Viņš zaimo Dievu.”
4 Zinādams, ko viņi domā, Jēzus jautāja: ”Kāpēc jūsu sirdī ir tik ļaunas domas?+
5 Kas ir vieglāk — sacīt: ”Tavi grēki ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies un staigā”?+
6 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam uz zemes ir vara piedot grēkus...” Un viņš teica paralizētajam: ”Celies, ņem savas nestuves un ej mājās!”+
7 Tas piecēlās un aizgāja mājās.
8 To redzot, ļaudis izbijās un slavēja Dievu, kas cilvēkiem dod tādu varu.
9 Kad Jēzus devās tālāk, viņš ieraudzīja kādu cilvēku, vārdā Matejs, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!” Un Matejs piecēlās un sekoja viņam.+
10 Vēlāk, kad Jēzus kopā ar mācekļiem sēdēja viņa namā pie galda, atnāca daudz nodokļu ievācēju un grēcinieku un viņiem pievienojās.+
11 To pamanījuši, farizeji Jēzus mācekļiem jautāja: ”Kāpēc jūsu skolotājs ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?”+
12 Izdzirdējis, ko tie runā, Jēzus sacīja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.+
13 Tāpēc ejiet un mācieties, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību, nevis upuri.”+ Jo es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.”
14 Tad pie viņa ieradās Jāņa mācekļi un jautāja: ”Mēs un farizeji gavējam, bet kāpēc tavi mācekļi negavē?”+
15 Jēzus atbildēja: ”Kāpēc līgavaiņa draugiem būtu jāsēro, kamēr līgavainis+ ir pie viņiem? Bet pienāks laiks, kad viņiem atņems līgavaini,+ tad gan viņi gavēs.
16 Neviens uz veca apģērba nešuj ielāpu no jauna auduma*, jo jaunais audums sarausies un caurums izplīsīs vēl lielāks.+
17 Tāpat jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi maisi pārplīst, vīns izlīst un maisi ir pagalam. Bet jaunu vīnu lej jaunos ādas maisos, tad saglabājas gan vīns, gan maisi.”
18 Kamēr Jēzus to viņiem stāstīja, kāds sinagogas priekšnieks, piegājis pie viņa, nometās zemē un sacīja: ”Mana meita droši vien jau ir mirusi, bet nāc, uzliec viņai roku, un viņa atdzīvosies.”+
19 Tad Jēzus piecēlās un kopā ar saviem mācekļiem sekoja viņam.
20 Bet kāda sieviete, kas jau divpadsmit gadus cieta no asiņošanas,+ pienāca viņam no aizmugures un aizskāra viņa drēbju apakšmalu,+
21 pie sevis sacīdama: ”Ja vien es pieskaršos viņa drēbēm, es kļūšu vesela.”
22 Jēzus pagriezās un, pamanījis viņu, teica: ”Esi droša, mana meita! Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”+ Un tajā pašā brīdī sieviete kļuva vesela.+
23 Ieradies sinagogas priekšnieka namā, viņš ieraudzīja stabulētājus un daudz ļaužu, un tur valdīja liela kņada.+
24 Jēzus sacīja: ”Ejiet ārā, jo meitenīte nav nomirusi — viņa guļ.”+ Bet tie sāka viņu izsmiet.
25 Tiklīdz ļaudis bija izsūtīti laukā, viņš iegāja iekšā, saņēma meitenītes roku,+ un viņa piecēlās.+
26 Un runas par to izplatījās pa visu apvidu.
27 Jēzum no turienes dodoties tālāk, viņam sekoja divi akli cilvēki,+ kas sauca: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
28 Kad Jēzus bija iegājis kādā namā, abi aklie pienāca pie viņa, un Jēzus tiem vaicāja: ”Vai jūs ticat, ka es spēju jūs izdziedināt?”+ Tie atbildēja: ”Jā, Kungs.”
29 Tad viņš pieskārās to acīm+ un teica: ”Tā kā jums ir ticība, lai tā arī notiek.”
30 Un to acis kļuva redzīgas. Pēc tam Jēzus tiem stingri pieteica: ”Pielūkojiet, ka neviens par to neuzzina!”+
31 Bet tie, izgājuši ārā, izstāstīja par viņu visā tajā apvidū.
32 Kad tie gāja prom, pie Jēzus atveda kādu mēmu, dēmona apsēstu cilvēku,+
33 un, kad dēmons bija izdzīts, mēmais cilvēks ierunājās.+ Ļaudis izbrīnījās un teica: ”Nekas tāds Izraēlā vēl nav redzēts.”+
34 Taču farizeji sacīja: ”Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”+
35 Pēc tam Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams sinagogās, sludinādams labo vēsti par Dieva valstību un dziedinādams visādas slimības un kaites.+
36 Kad viņš redzēja ļaužu pulkus, viņam kļuva to žēl,+ jo tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana.+
37 Tad viņš mācekļiem teica: ”Patiešām, pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz.+
38 Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš sūta strādniekus savā pļaujā!”+
