Nahuma 3:1—19
3 Bēdas asinskārajai pilsētai!
Tā ir caurcaurēm pilna melu un laupīšanas,ne mirkli tā nemitas laupīt!
2 Pātagas plīkšķ, riteņi rīb,zirgi auļo, kaujas rati dārd.
3 Traucas jātnieki, zobeni laistās, un šķēpi zib.
Milzum daudz nogalināto un grēdām līķu —kritušo bez gala,tā ka jāklūp pār līķiem.
4 Tas viss ir noticis netikles lielās netiklības dēļ.
Daiļa un valdzinoša, burvestību piepratēja,tā pavedina tautas ar savu netiklību un pieviļ ciltis ar savām burvestībām.
5 ”Es vērsīšos pret tevi*!” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.+
”Es uzraušu uz augšu tava tērpa malu un pārmetīšu tev pār galvu,es parādīšu tautām tavu kailumuun valstīm — tavu negodu.
6 Es tevi apmētāšu ar dubļiemun padarīšu nicināmu,un tu kļūsi citiem par biedu.+
7 Ikviens, kas tevi redzēs, bēgs projām,+ saukdams:”Nīnive ir izpostīta!
Kuram gan tās būs žēl?”
Kur lai tev meklēju mierinātājus?
8 Vai tu esi labāka par No-Amonu*,+ kas sēdēja pie Nīlas kanāliem?+
Ūdeņi to ieskāva no visām pusēm,jūra tai nesa bagātību, jūra bija tās mūris.
9 Etiopija un Ēģipte bija tās neizsīkstošais spēks;gan Pūta,+ gan lībieši bija tās palīgi.+
10 Tomēr arī tai bija jādodas trimdāun jāaiziet gūstā,+viņas bērnus nosita ielu stūros.
Par viņas dižciltīgajiem meta lozes,visus viņas augstmaņus iekala važās.
11 Arī tev būs jāstreipuļo reibumā+ un jāslēpjas,tu meklēsi patvērumu no ienaidnieka.
12 Visi tavi nocietinājumi ir kā pirmās gatavās vīģes kokā,atliek vien pakratīt — un tās iekrīt ēdājam mutē.
13 Skaties! Tavi karavīri ir kā sievietes!
Tavas zemes vārti plaši atvērsies taviem ienaidniekiem,un tavu vārtu aizšaujamie sadegs ugunī.
14 Smel ūdeni aplenkumam,+stiprini savus nocietinājumus!
Nokāp dubļos un ar kājām mīdi mālus,gatavo ķieģeļus!
15 Tik un tā tevi aprīs uguns,tevi nonāvēs zobens,+tie tevi aprīs kā siseņi,+pat ja tavi ļaudis savairotos kā siseņu bari,pat ja to būtu tik daudz kā siseņu.
16 Tavu tirgoņu ir vairāk nekā zvaigžņu debesīs.
Bet siseņi nomet ādu un aizlido.
17 Tavi sargi ir kā siseņi,tavi virsnieki — kā siseņu bars.
Aukstā dienā tie sametas uz mūriem,bet, tiklīdz uzspīd saule, tie aizlido,un neviens nezina, kur tie palikuši.
18 Tavi gani snauž, Asīrijas valdniek,tavi augstmaņi sēž savos namos.
Tavi ļaudis izkliedēti kalnos,un nav, kas tos sapulcē.+
19 Tu neizglābsies no posta,tava brūce nav dziedināma.
Visi, kas dzirdēs par tavu bojāeju, sitīs plaukstas,+jo kurš gan nav nemitīgi cietis no tavas nežēlības?”+
