Nehemijas 13:1—31
13 Todien tautai tika lasīta Mozus grāmata,+ un tur bija rakstīts, ka neviens amonietis un moābietis+ nekad nedrīkst piederēt pie Dieva draudzes,+
2 jo tie nebija sagaidījuši izraēliešus ar maizi un ūdeni, bet bija nolīguši Bileāmu, lai tas viņus nolādētu.+ Taču mūsu Dievs pārvērta lāstu par svētību.+
3 Kad ļaudis dzirdēja bauslības vārdus, viņi nošķīra no izraēliešiem visus, kas bija citas* izcelsmes.+
4 Pirms tam par mūsu Dieva nama noliktavu+ pārzini bija iecelts priesteris Eljāšībs,+ Tobijas+ radinieks.
5 Viņš Tobijam bija atvēlējis lielu telpu, kur agrāk glabāja labības upurus, vīraku, kalpošanas piederumus un labības, jauna vīna un eļļas+ desmito daļu, kas pienācās levītiem,+ dziedātājiem un vārtu sargiem, kā arī ziedojumus priesteriem.+
6 Bet manis tikmēr nebija Jeruzālemē, jo Babilonas ķēniņa Artakserksa+ trīsdesmit otrajā valdīšanas gadā+ es biju devies pie ķēniņa. Pēc kāda laika es viņam lūdzu atļauju atgriezties Jeruzālemē,
7 un tur es atklāju, ka Eljāšībs+ ir pastrādājis šādu ļaundarību un atvēlējis Tobijam+ telpu Dieva nama pagalmā.
8 Tas manī iesvēla tādu sašutumu, ka es izmetu no turienes visas Tobijas mantas.
9 Es pavēlēju attīrīt noliktavu telpas un atkal novietoju tur Dieva nama piederumus,+ labības upurus un vīraku.+
10 Vēl es uzzināju, ka levīti nav saņēmuši to, kas viņiem pienācās,+ tāpēc levīti un dziedātāji, kam bija jākalpo, ir aizgājuši strādāt savos tīrumos.+
11 Es pārmetu ļaužu priekšniekiem:+ ”Kāpēc Dieva nams ir pamests novārtā?”+ Pēc tam es sapulcināju tos, kas bija aizgājuši, un liku viņiem atgriezties pie saviem pienākumiem.
12 Tad visi jūdi sanesa noliktavās desmito daļu+ labības, jauna vīna un eļļas.+
13 Priesteri Šelemju, bauslības pārrakstītāju Cadoku un levītu Pedāju es iecēlu par noliktavu pārziņiem, bet Hānānu, Matanjas dēla Zakūra dēlu, — par viņu palīgu, jo šie vīri bija atzīti par uzticamiem. Viņi bija atbildīgi par krājumu izdalīšanu saviem ciltsbrāļiem.
14 Atceries mani,+ mans Dievs, šo darbu dēļ un neaizmirsti uzticīgo mīlestību, ar kādu es esmu rūpējies par tavu namu un kalpošanu tajā!+
15 Tolaik es Jūdā redzēju ļaudis, kas sabatā mina vīna spiedes,+ veda labību un krāva labības maisus uz ēzeļiem, kā arī ieveda Jeruzālemē vīnu, vīnogas, vīģes un visvisādas citas kravas,+ tāpēc es viņus brīdināju, lai tajā dienā neko netirgo*.
16 Tirieši, kas dzīvoja pilsētā, ieveda zivis un dažādas citas preces un sabatā pārdeva tās jūdiem Jeruzālemē.+
17 Tāpēc es pārmetu Jūdas augstmaņiem: ”Kāpēc jūs rīkojaties tik nekrietni un apgānāt sabata dienu?
18 Vai tāpat nerīkojās jūsu tēvi, un vai tieši tāpēc Dievs mums un šai pilsētai neuzsūtīja visas šīs nelaimes? Tagad jūs apgānāt sabatu!+ Vai gribat, lai viņš vēl vairāk sadusmojas uz izraēliešiem?”
19 Sabata priekšvakarā, kad metās krēsla, es pavēlēju aizslēgt Jeruzālemes vārtus un noteicu, ka tos drīkst atvērt tikai pēc sabata. Turklāt es nostādīju pie vārtiem dažus no saviem kalpiem, lai sabata dienā neviens nevarētu ienest pilsētā nekādas preces.
20 Tāpēc tirgoņi un dažādu preču pārdevēji pāris reižu pārnakšņoja ārpus Jeruzālemes.
21 Bet tad es viņus brīdināju: ”Kādēļ jūs nakšņojat pie mūra? Ja tas vēl atkārtosies, es jūs padzīšu ar varu!” Kopš tā laika viņi sabatā vairs nenāca.
22 Es levītiem liku attīrīties un sargāt vārtus, lai sabata diena būtu svēta.+ Atceries mani arī šī darba dēļ, mans Dievs, un iežēlojies par mani, jo liela ir tava uzticīgā mīlestība!+
23 Tajā laikā es arī uzzināju, ka daļa jūdu ir apprecējuši ašdodietes,+ amonietes un moābietes.+
24 Puse no viņu bērniem runāja ašdodiešu valodā, un otra puse — citu svešu tautu valodās, bet jūdu valodu* tie vispār neprata.
25 Tad es viņus rāju un lādēju, dažus situ+ un rāvu aiz matiem un liku viņiem zvērēt pie Dieva, sacīdams: ”Jūs nedrīkstat dot savas meitas par sievām viņu dēliem un ņemt viņu meitas sev un saviem dēliem!+
26 Vai Izraēla ķēniņš Sālamans negrēkoja tieši sveštautu sievu dēļ? Starp daudzām tautām nevienai nebija tāda ķēniņa kā viņš.+ Dievs viņu mīlēja+ un tāpēc iecēla par visa Izraēla ķēniņu. Bet sveštautu sievas pat viņu pamudināja grēkot!+
27 Neticami, ka jūs uzdrīkstaties rīkoties tik nekrietni! Jūs laužat uzticību mūsu Dievam, precēdami sveštautietes!”+
28 Viens no augstā priestera Eljāšība+ dēla Jojadas+ dēliem bija horonieša Sanballata+ znots, tāpēc es viņu patriecu.
29 Neaizmirsti, mans Dievs, ka viņi ir aptraipījuši priestera amatu un līgumu, kas slēgts ar priesteriem+ un levītiem!+
30 Es attīrīju ļaudis no visa svešā, uzdevu priesteriem un levītiem pildīt viņu pienākumus+
31 un devu norādījumus par malkas piegādēm,+ kas jāveic noteiktā laikā, un pirmās ražas ziedojumiem.
Atceries mani un svētī,* mans Dievs!+
