Psalmi 104:1—35
104 Slavē Jehovu, mana dvēsele*!+
Jehova, mans Dievs, cik tu esi liels,+diženībā un krāšņumā tu tērpies!+
2 Gaismu tu apvelc+ kā drānas,debesis izplet kā telts audeklu+
3 un būvē savas istabas virs padebešiem*.+
Mākoņi ir tavi rati,+tu traucies ar vēja spārniem.+
4 Tu dari savus eņģeļus varenus*,savus kalpus padari par uguns liesmām.+
5 Zemi tu esi licis uz stingriem pamatiem,+to neizkustināt nemūžam!+
6 Ar dziļiem ūdeņiem tu pārklāji to kā ar tērpu,+tie sniedzās pāri kalniem.
7 No tava uzsauciena ūdeņi bēga,+no tava pērkona dunas tie bēga izbailēs,
8 kalniem ceļoties,+ ielejām grimstot,tie steidzās uz vietu, ko biji tiem noteicis.
9 Tu nospraudi robežu, ko ūdeņiem nepārkāpt,+lai tie atkal neapklāj zemi.
10 Tu sūti strautus ielejās,starp kalniem tie urdz,
11 tie dzirda visus kustoņus,un savvaļas ēzeļi tur remdē slāpes,
12 putni apmetas to krastos,dzied savas dziesmas koku lapotnēs.
13 Tu laisti kalnus no savām istabām,+tava darba augļi piepilda zemi.+
14 Tu izaudzē zāli lopiemun augus cilvēku vajadzībām,+lai zeme dotu pārtiku:
15 vīnu, kas ielīksmo sirdi,+eļļu, kas sejai liek spīdēt,un maizi, kas cilvēku stiprina.+
16 Veldzēti ir Jehovas koki,Libāna ciedri, ko viņš ir stādījis.
17 Tur putni vij ligzdas,stārķis+ rod mājvietu kadiķos*.
18 Augstie kalni — kalnu kazām,+klintsradzes — patvērums damaniem.+
19 Tu radīji mēnesi laika mērīšanai,saule zina, kad tai rietēt.+
20 Tu liec satumst, un iestājas nakts,+kad apkārt klaiņo visi meža zvēri,
21 jauni lauvas rēc pēc laupījuma,+prasa barību no Dieva.+
22 Kad saule uzlec,zvēri salien migās un guļ,
23 tad cilvēki dodas savos darbosun nopūlas līdz vakaram.
24 Cik daudz ir tavu darbu, ak, Jehova!+
Tu visu gudri esi radījis,+zeme ir tavu radījumu pilna.
25 Lūk, jūra — tik neaptverami plaša!
Bez skaita tur mudž dzīvas radības, mazas un lielas,+
26 kuģi tur iet, peld leviatāns*,+ko tu esi veidojis, lai tas tur spēlējas.
27 Visi tie gaida,ka tu īstajā laikā tos pabarosi.+
28 Tie ēd, ko tu dod,+tu atver plaukstu* — un tie saņem papilnam laba.+
29 Kad tu novērsies, tie iztrūkstas,kad tu atņem tiem dvašu*, tie mirst un atgriežas zemē.+
30 Kad tu sūti savu garu, rodas dzīvība,+un tu atjauno zemes seju.
31 Jehovas gods paliks mūžam,par saviem darbiem Jehova priecājas.+
32 Viņš palūkojas uz zemi, un tā trīc,pieskaras kalniem, un tie kūp.+
33 Es dziedāšu Jehovam+ visu mūžu,dziedāšu slavu savam Dievam, kamēr vien dzīvošu.+
34 Lai viņam patīk manas domas!*
Jehova būs mans prieks!
35 Grēcinieki pazudīs no zemes,un ļaundaru vairs nebūs.+
Slavē Jehovu, mana dvēsele! Slavējiet Jah!*
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”ūdeņiem”.
^ Burt. ”par gariem”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”roku”.
^ Vai ”garu”.
^ Vai, iesp., ”Lai patīkamas ir manas pārdomas par viņu!”.
^ Vai ”Aleluja!”. Jah ir vārda Jehova saīsināta forma.
