Psalmi 105:1—45

  • Jehova rīkojas savas tautas labā

    • Dievs atceras savu līgumu (8—​10)

    • ”Neaiztieciet manus svaidītos!” (15)

    • Dievs sūtīja Jāzepu (17—​22)

    • Dievs Ēģiptē darīja brīnumus (23—​36)

    • Izraēliešu aiziešana no Ēģiptes (37—​39)

    • Dievs atcerējās Ābrahāmam doto solījumu (42)

105  Pateicieties Jehovam,+ piesauciet viņa vārdu,vēstiet viņa darbus tautu starpā!+   Dziediet viņam, dziediet viņam slavu,pārdomājiet visus viņa brīnumainos darbus,*+   lepojieties ar viņa svēto vārdu!+ Lai no sirds priecājas tie, kas meklē Jehovu!+   Meklējiet Jehovu+ un viņa spēku,viņa labvēlību allaž meklējiet!   Atcerieties brīnumainos darbus, ko viņš veicis,viņa brīnumus un tiesas spriedumus,+   jūs, viņa kalpa Ābrahāma pēcnācēji,+jūs, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!+   Viņš ir Jehova, mūsu Dievs,+viņš tiesā visu zemi.+   Savu līgumu viņš atceras mūžam,+vārdu, ko devis, — tūkstoš paaudzēs,+   līgumu, ko viņš slēdzis ar Ābrahāmu,+savu zvērestu Īzakam.+ 10  Viņš to noteica par likumu Jēkabamun padarīja par mūžīgu līgumu Izraēlam, 11  sacīdams: ”Es tev došu Kanaāna zemi,+tas būs jums piešķirtais mantojums.”+ 12  Tolaik viņu vēl bija maz,+ ļoti maz,un viņi bija ienācēji tajā zemē,+ 13  viņi mēroja ceļu no tautas pie tautas,gāja no valsts uz valsti.+ 14  Nevienam viņš neļāva tos apspiest+un viņu dēļ pārmācīja ķēniņus,+ 15  teikdams: ”Neaiztieciet manus svaidītos,maniem praviešiem nedariet ļaunu!”+ 16  Viņš tai zemei uzsūtīja badu+un iznīcināja visus maizes krājumus*. 17  Viņš sūtīja tiem pa priekšu kādu vīru —Jāzepu, kas tika pārdots verdzībā.+ 18  Viņa kājas iekala važās,+kaklu ieslēdza dzelžos, 19  līdz Dieva sacītais piepildījās.+ Jehovas vārdi viņu pilnveidoja*. 20  Valdnieks lika viņu atbrīvot,+tautu pavēlnieks viņu atlaida brīvībā, 21  iecēla par kungu savam namam,par visa sava īpašuma pārvaldnieku,+ 22  lai viņš valdītu pār augstmaņiem, kā viņam tīk,un mācītu vecākajiem gudrību.+ 23  Tad Izraēls ieradās Ēģiptē,+Jēkabs apmetās Hama zemē. 24  Dievs vairoja savu tautu+un padarīja to varenāku par pretiniekiem.+ 25  Viņš ļāva, lai tie sāk nīst viņa tautuun perina ļaunu pret viņa kalpiem.+ 26  Dievs sūtīja Mozu,+ savu kalpu,un Āronu,+ ko bija izraudzījis, 27  rādīt ļaudīm viņa zīmesun darīt viņa brīnumus Hama zemē.+ 28  Viņš sūtīja tumsu, un zeme satumsa,+pret viņa vārdiem tie* nesacēlās. 29  Ūdeni viņš pārvērta asinīs,un nobeidzās zivis,+ 30  vardes mudžēja zemē,+pat valdnieka istabās. 31  Viņš lika sarasties dunduriemun knišļiem visās viņu robežās,+ 32  lietus vietā bēra pār tiem krusu,sūtīja viņu zemē zibeņus*,+ 33  sakapāja viņu vīnogulājus un vīģes kokus,nolauza kokus viņu novados. 34  Viņš atveda siseņus,siseņu kāpurus bez skaita,+ 35  un tie nograuza visus augus viņu zemē,aprija zemes ražu. 36  Tad Dievs nonāvēja tajā zemē visus pirmdzimtos,+it visus viņu pirmdzimtos dēlus. 37  Viņš aizveda projām savu tautu, un ļaudis nesa sudrabu un zeltu,+neviena vārga nebija viņa ciltīs. 38  Viņiem aizejot, ēģiptieši priecājās,jo tos bija pārņēmušas bailes no viņiem.+ 39  Dievs viņus aizsedza ar mākoni+un ar uguni izgaismoja nakti.+ 40  Kad tie lūdza, viņš sūtīja paipalas+un ēdināja tos ar maizi no debesīm.+ 41  Viņš atvēra klinti, un izplūda ūdeņi,+tie tuksnesī plūda kā upe.+ 42  Viņš atcerējās svēto solījumu Ābrahāmam, savam kalpam,+ 43  un izveda savu tautu;tad viņa ļaudis līksmoja,+ viņa izredzētie gavilēja. 44  Viņš tiem atdeva citu tautu zemes+un ļāva iemantot tautu pūliņu augļus,+ 45  lai tie ievērotu viņa norādījumus+un pildītu viņa likumus. Slavējiet Jah!*

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”stāstiet par visiem viņa brīnumainajiem darbiem”.
Burt. ”salauza ikvienu maizes nūju”. Iesp., runa par nūjām, uz kurām uzvērtas glabāja maizes.
Vai ”attīrīja”. Ebr. vārds norāda uz metāla attīrīšanu, to kausējot.
Iesp., Mozus un Ārons.
Vai ”uguns liesmas”.
Vai ”Aleluja!”.