Psalmi 139:1—24
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
139 Tu mani esi izzinājis, Jehova, tu mani pazīsti.+
2 Tu zini, kad es sēžos un kad ceļos,+manas domas izproti no tālienes.+
3 Tu mani vēro*, kad es eju un kad guļos,visas manas gaitas tev ir zināmas.+
4 Vārds vēl nav uz manas mēles,kad tu, Jehova, jau to zini!+
5 No visām pusēm tu mani ieskaujun turi pār mani savu plaukstu.
6 Cik labi tu mani pazīsti — es nespēju to aptvert,*tas ir par augstu manai saprašanai!+
7 Kur gan es varētu aizbēgt no tava gara,kur no tevis es varētu paslēpties?+
8 Ja es uzkāptu debesīs, tu tur būtu;ja es kapā* sev uzklātu gultu, tu būtu arī tur.+
9 Ja es aizlidotu ar rītausmas spārniemun apmestos tāltālu pie jūras,
10 pat tur mani vadītu tava roka,tava labā roka mani turētu.+
11 Ja es teiktu: ”Tumsa mani apklās!”,tad nakts ap mani pārtaptu gaismā.
12 Pat tumsa tev nebūtu par tumšu,un nakts gaiši spīdētu kā diena.+
Tumsa tev ir kā gaisma.+
13 Tu radīji manas nieres,sargāji* mani mātes klēpī.+
14 Es tevi slavēju, bijības pārņemts, jo esmu tik brīnišķi radīts.+
Brīnišķi ir tavi darbi,+es to ļoti labi zinu.
15 Mani kauli tev nebija apslēpti,kad es slepenībā tiku veidots,zemes dzīlēs tiku austs.+
16 Jau kā dīgli mani redzēja tavas acis,tavā grāmatā bija pierakstītas visas tā daļasun pat dienas, kad tām bija jātop,kamēr vēl nebija nevienas no tām.
17 Cik dārgas man ir tavas domas, Dievs!+
Cik neaptverams ir to daudzums!+
18 Ja cenšos tās saskaitīt — to taču ir vairāk nekā smilšu graudu!+
Kad pamostos, manas domas vēl aizvien kavējas pie tevis.*+
19 Kaut tu nonāvētu ļaundarus, Dievs!+
Tad varmākas no manis atkāptos —
20 tie, kas runā par tevi ļaunu,tavi ienaidnieki, kas necienīgi lieto tavu vārdu.+
21 Jehova, vai es neienīstu tos, kas ienīst tevi,+vai man neriebjas tie, kas pret tevi saceļas?+
22 Cik stipri es viņus nīstu!+
Viņi ir mani niknākie ienaidnieki.
23 Izzini mani, Dievs, un izpēti manu sirdi,+pārbaudi mani un izdibini manas trauksmainās domas.+
24 Skaties, vai es neesmu uz bīstama ceļa,+un vadi mani+ pa mūžības ceļu!
