Psalmi 144:1—15
Dāvida psalms.
144 Slavēts lai Jehova, mana Klints,+kas manas rokas apmāca kaujaiun manus pirkstus vingrina karam!+
2 Viņš mani uzticīgi mīl, viņš ir mans cietoksnis,mans drošais patvērums un glābējs,mans vairogs, pie viņa es tveros,+viņš pakļauj man tautas.+
3 Jehova, kas gan ir cilvēks, ka tu viņu pamani,kas ir cilvēka bērns, ka tu viņu ievēro?+
4 Cilvēks ir kā dvesma,+viņa dienas aizslīd kā ēna.+
5 Jehova, liec debesīm noliekties un nokāp lejā,+pieskaries kalniem, lai tie kūp!+
6 Uzšķil zibeni un izdzenā ienaidniekus,+raidi savas bultas un sēj viņos apjukumu!+
7 Pastiep rokas no augstumiemun pasargā mani, izglāb mani no lieliem ūdeņiem,no svešzemnieku varas!+
8 No viņu mutes skan meli,viņu labā roka ceļas nepatiesam zvērestam*.
9 Dievs, es dziedāšu tev jaunu dziesmu,+spēlēšu tev desmitstīgu cītaru!
10 Tu dāvā uzvaru* ķēniņiem+un glāb savu kalpu Dāvidu no zobena, kas nes nāvi.+
11 Pasargā mani un izglāb no svešzemnieku varas —no viņu mutes skan meli,viņu labā roka ceļas nepatiesam zvērestam!
12 Tad mūsu dēli būs kā jauni stādi, pilni augsmes spēka,mūsu meitas — kā grezni stūra pīlāri, kas izdaiļo pilis,
13 mūsu klētis vai lūzīs no pārpilnībasun tūkstošu tūkstošos būs skaitāmas aitas mūsu ganībās.
14 Mūsu govis atnesīsies viegli*, tās neskars nekāda nelaime,un vaimanas neskanēs pilsētas laukumos.
15 Laimīga tauta, kurai tā klājas!
Laimīga tauta, kuras Dievs ir Jehova!+
