Psalmi 22:1—31
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Rītausmas stirna”*. Dāvida psalms.
22 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?+
Kāpēc tu esi tik tālu un neglāb mani?
Kāpēc tu nedzirdi manas vaimanas?+
2 Mans Dievs, es saucu tevi dienā, bet tu neatbildi,+arī naktī es neciešu klusu.
3 Bet tu esi svēts,+viss Izraēls dzied tev slavu*!
4 Mūsu tēvi paļāvās uz tevi,+tie paļāvās, un tu tos pasargāji,+
5 tie tevi piesauca un paglābās,uz tevi paļāvās un nepievīlās*.+
6 Bet es esmu tikai tārps, ne cilvēks,ļaužu nievāts un nicināts.+
7 Kas vien mani ierauga, tie ņirgājas,+smīnā sašķiebuši lūpas, krata galvu:+
8 ”Viņš paļāvās uz Jehovu — nu tad lai Dievs viņu izglābj!
Lai palīdz tam, ja tas viņam tik dārgs!”+
9 Tu mani izvedi no mātes klēpja,+drošībā auklēji pie mātes krūtīm.
10 Esmu uzticēts tavai gādībai no dzimšanas,no mātes klēpja tu esi mans Dievs.
11 Neesi tālu no manis, jo bēdas ir tuvu+un cita palīga man nav!+
12 Mani ir aplencis vēršu pulks,+ap mani sastājušies stiprie Basanas buļļi,+
13 tie atpleš pret mani rīkli+kā plēsīgs lauva rēcienā.+
14 Es esmu kā izliets ūdens,visi kauli man izmežģīti,sirds krūtīs man izkūst kā vasks.+
15 Izkaltis mans spēks kā māla lauska,+mana mēle līp pie aukslējām,+tu mani guldi nāves pīšļos.+
16 Suņi mani ir aplenkuši,+mani ir apstājis ļaundaru bars,+kā lauva tie plosa man rokas un kājas.+
17 Es varu saskaitīt visus savus kaulus,+bet viņi skatās, blenž uz mani.
18 Tie dala savā starpā manas drēbesun par manu apģērbu met lozes.+
19 Bet tu, Jehova, nepaliec tālu!+
Tu esi mans spēks, steidzies man palīgā!+
20 Glāb mani no zobena,manu dārgo dzīvību no suņu ķetnām!+
21 Izglāb mani no lauvas rīkles+ un no meža vēršu ragiem!
Atbildi man!
22 Es pavēstīšu tavu vārdu saviem brāļiem,+draudzes vidū es tevi slavēšu.+
23 Jūs, kas bīstaties Jehovu, slavējiet viņu!
Visi Jēkaba pēcnācēji, godājiet viņu,+bijībā drebiet viņa priekšā, visi Izraēla pēcnācēji!
24 Viņš nav nicinājis un nievājis apspiestā ciešanas,+viņš no tā nav novērsies*;+kad tas sauca, viņš uzklausīja.+
25 Es tevi slavēšu lielā draudzē,+savus solījumus pildīšu to priekšā, kas tevi bīstas.
26 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši,+tie, kas meklē Jehovu, viņu slavēs.+
Lai jūsu sirdis pukst mūžam!
27 Visās zemes malās ļaudis atcerēsies Jehovu un viņam pievērsīsies,visas tautas un ciltis klanīsies viņa priekšā,+
28 jo Jehova ir Ķēniņš,+viņš valda pār tautām.
29 Visi pārtikušie ēdīs un zemosies,visi mirstīgie* kritīs ceļos viņa priekšā,neviens no tiem savu dzīvību nevar saglabāt.
30 To pēcnācēji kalpos Jehovam,nākamajai paaudzei par viņu tiks pavēstīts.
31 Ļaudis nāks un stāstīs par viņa taisnīgumu,tiem, kas vēl dzims, — par viņa veikumu.
