Psalmi 39:1—13
Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna*+ stilā. Dāvida psalms.
39 Es teicu: ”Uzmanīšos,lai negrēkotu ar saviem vārdiem,+valdīšu muti ar iemauktiem,+kamēr ļaundaris ir man acu priekšā.”
2 Es biju mēms un kluss,+nerunāju pat par labo,bet manas sāpes kļuva arvien skaudrākas
3 un sirds krūtīs man smeldza.
Kamēr es pārdomāju, gluži kā uguns manī dega,un tad es teicu:
4 ”Jehova, palīdzi man saprast, cik ātri pienāks mans gals,ļauj uzzināt, kāds ir manu dienu mērs,+lai apjaušu, cik īss ir mans mūžs*!
5 Manas dienas tu esi nomērījis sprīža garumā,+mans mūžs tavā priekšā nav nekas.+
Ik cilvēks, lai cik stingri tas stāvētu, ir tikai dvesma.+ (Selā.)
6 Patiesi, cilvēks staigā kā ēna,viņš nopūlas velti,krāj mantu, bet nezina, kam tā tiks.+
7 Uz ko tad man cerēt, Jehova?
Vien tu esi mana cerība!
8 Atbrīvo mani no visiem maniem pārkāpumiem,+neļauj nelgām mani apsmiet!
9 Es nebildu ne vārda,pat nevēru vaļā muti,+jo tu esi tas, kas to visu ir darījis.+
10 Noņem no manis savu rīksti!
Esmu teju pagalam, jo tava roka mani sit.
11 Tu pārmāci cilvēku, sodīdams viņu par grēkiem.+
Kā kode saēd drēbi, tu iznīcini to, kas viņam dārgs.
Patiesi, ik cilvēks ir tikai dvesma.+ (Selā.)
12 Jehova, uzklausi manu lūgšanu,sadzirdi manu palīgā saucienu,+neesi vienaldzīgs pret manām asarām,jo tikai viesis es esmu pie tevis,+pagaidu iemītnieks, kā visi mani tēvi.+
13 Novērs no manis savu bargo skatu,lai varu uz brīdi vēl atgūt prieku,pirms aizeju nebūtībā.”
