Psalmi 42:1—11

  • Slavēšu Dievu — diženo Glābēju

    • Mana dvēsele slāpst pēc Dieva (1, 2)

    • Kāpēc esi izmisusi, mana dvēsele? (5, 11)

    • ”Gaidi uz Dievu!” (5, 11)

Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ pārdomu dziesma. 42  Kā briedis alkst pēc ūdens straumēm,tā mana dvēsele* alkst pēc tevis, Dievs.   Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva.+ Kad es varēšu nākt Dieva priekšā?+   Asaras ir mana maize dienu un nakti,mani bez apstājas izsmej: ”Kur tad ir tavs Dievs?”+   Lūk, ko es atceros, un mana sirds plūst pāri:kā es reiz gāju ļaužu pulkā,svinīgi gāju to priekšā uz Dieva namu,gavilēm un pateicībai skanotlīksmā svinētāju pūlī.+   Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele?+ Kāpēc tevi māc tāds nemiers? Gaidi uz Dievu,+jo es viņu vēl slavēšu — savu diženo Glābēju!+   Mans Dievs, mani ir pārņēmis izmisums,+tāpēc es pieminu tevi+gan Jordānas krastos, gan Hermona virsotnēs,Micāra kalnā*.   Dzelme sasaucas ar dzelmitavu ūdenskritumu dunā,visi tavi bangojošie viļņi gāžas pār mani.+   Dienā Jehova dāvās man savu uzticīgo mīlestību,naktī es dziedāšu viņam, lūgšu Dievu, savu dzīvības devēju.+   Es teikšu Dievam, savam klintsragam:”Kāpēc tu mani esi aizmirsis?+ Kāpēc man jāstaigā drūmam un jācieš no ienaidniekiem?”+ 10  Spīvā naidā* tie mani zākā,bez apstājas mani izsmej: ”Kur tad ir tavs Dievs?”+ 11  Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele? Kāpēc tevi māc tāds nemiers? Gaidi uz Dievu,+jo es viņu vēl slavēšu — savu diženo Glābēju, savu Dievu!+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”mazajā kalnā”.
Vai, iesp., ”It kā kaulus man laužot”.