Psalmi 49:1—20

  • Velti paļauties uz bagātību

    • Neviens cilvēks nevar izpirkt brāli (7, 8)

    • Dievs izglābj no kapa (15)

    • Bagātība neglābj no nāves (16, 17)

Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ psalms. 49  Klausieties, visas tautas,uzklausiet, visi pasaules iedzīvotāji,   gan zemie, gan augstie,gan bagātie, gan nabagie!   No manas mutes nāks gudri vārdi,un manas sirds pārdomās+ izpaudīsies sapratne.   Es vērīgi ieklausīšos sakāmvārdā,arfu spēlēdams, izskaidrošu savu mīklu.   No kā man baidīties posta dienās,+kad vajātāji mani ielenc ar savām ļaundarībām?   Tie paļaujas uz savu mantu+un lepojas ar savu lielo bagātību,+   taču neviens cilvēks nevar izpirkt savu brāliun samaksāt Dievam par viņu izpirkumu,+   jo izpirkuma maksa par dzīvību ir tik augsta,ka cilvēks to nekad nespētu samaksāt,   lai otrs varētu dzīvot mūžīgi un kapu* neredzētu.+ 10  Redzi, pat gudrie mirst,kā nelga, tā bezprātis zūd,+un sava manta tiem jāatstāj citiem.+ 11  Tie vēlas, kaut viņu nami pastāvētu mūžamun viņu mājokļi — paaudžu paaudzēs. Savus īpašumus tie ir nosaukuši savā vārdā. 12  Bet cilvēks, lai kā viņš tiktu godāts, nepaliek,+viņa gals nav labāks kā dzīvniekiem, kas mirst.+ 13  Tādu ceļu aiziet muļķi+un visi tie, kas viņiem sekoun kam patīk viņu tukšie vārdi. (Selā.) 14  Tos ved uz kapu* kā aitas,un nāve tos ganīs. Taisnie pār tiem valdīs,+ rītam austot. No tiem nepaliks ne miņas+ —kaps*,+ ne pils būs viņu mājas.+ 15  Bet mani Dievs izglābs* no kapa* varas,+ņems mani savā aizsardzībā. (Selā.) 16  Neuztraucies, ja kāds kļūst bagātsun viņa nama spožums vairojas, 17  jo mirdams viņš neko nevarēs paņemt līdzi+un viņa spožums tam nesekos.+ 18  Dzīves gaitā tas gan dižojas+(ļaudis mēdz cildināt to, kas ticis pie turības),+ 19  bet viņš piebiedrosies saviem tēviem,kas nekad vairs neredzēs gaismu. 20  Lai kā cilvēks būtu godāts, ja viņam nav sapratnes,+viņa gals nav labāks kā dzīvniekiem, kas mirst.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”bedri”.
Vai ”šeolu”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeols”.
Burt. ”izpirks”.
Vai ”šeola”.