Psalmi 50:1—23
Asafa+ psalms.
50 Varenais Dievs* Jehova+ runā,sasauc visus zemes iedzīvotājus — no austrumiem līdz rietumiem*.
2 Dievs staro no Cionas, kas ir pilnīga savā skaistumā.+
3 Mūsu Dievs nāks un neklusēs.+
Viņam pa priekšu uguns rij,+ap viņu vētra plosās.+
4 Viņš sasauc visus, kas debesīs un uz zemes,+lai tiesātu savu tautu:+
5 ”Pulcējiet pie manis manus uzticīgos,kas upurēdami ir noslēguši ar mani līgumu!”+
6 Debesis vēstī viņa taisnīgumu,jo Dievs pats ir Tiesnesis.+ (Selā.)
7 ”Klausies, mana tauta, un es runāšu,Izraēl, es liecināšu pret tevi!+
Es esmu Dievs — tavs Dievs!+
8 Ne jau tavu upuru dēļ es tevi pārmācu,ne jau tavu dedzināmo upuru dēļ, kas arvien ir manā priekšā.+
9 Man nevajag buļļus no tavas kūts,ne āžus no taviem aplokiem,+
10 jo man pieder visi meža zvēri+un dzīvnieki tūkstoš kalnos.
11 Es pazīstu katru putnu kalnienēs,+visi lauka kustoņi ir mani.
12 Ja es būtu izsalcis, es tev neteiktu,jo man pieder zeme un viss, kas to pilda.+
13 Vai tad es ēdīšu buļļu gaļuun dzeršu āžu asinis?+
14 Nes Dievam par upuri pateicību+un pildi, ko esi solījis Visaugstākajam!+
15 Sauc mani palīgā nelaimes dienā,+tad es tevi izglābšu un tu mani godāsi.”+
16 Bet ļaundarim Dievs sacīs:”Kā tu uzdrošinies skandināt manus likumus+un pieminēt manu līgumu?+
17 Tu taču ienīsti pārmācību*un laid pār galvu manus vārdus.+
18 Uz zagli tu raugies ar atzinību,*+un tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.
19 Savai mutei tu dod vaļu runāt ļaunu,un viltus līp pie tavas mēles.+
20 Tu sēdi un aprunā savu brāli,+visiem stāsti, ko viņš nogrēkojies*.
21 Kad tu to darīji, es klusēju,tāpēc tev likās, ka esmu tāds pats kā tu.
Bet es tevi pārmācīšu,uzrādīšu tev savas apsūdzības.+
22 Ņemiet jel to vērā, jūs, kas Dievu esat aizmirsuši,+citādi es jūs saplosīšu un neviens jūs neglābs!
23 Kas pateicību nes man par upuri, tas mani godā,+un, kas turas uz pareizā ceļa,tas pieredzēs, kā es viņu izglābšu.”+
