Psalmi 57:1—11

  • Lūgums pēc Dieva žēlastības

    • ”Es patveršos tavu spārnu ēnā” (1)

    • Ienaidnieki iekrituši bedrē, ko paši izrakuši (6)

Dziedātāju vadītājam. Kā ”Neizposti!”. Dāvida uzraksts. Kad viņš bēga no Saula un patvērās alā.+ 57  Iežēlojies par mani, Dievs, iežēlojies,jo pie tevis es tveros,+es patveršos tavu spārnu ēnā, līdz briesmas būs garām.+   Es piesaucu Dievu, Visaugstāko,Dievu, kas darīs galu manām bēdām.   Viņš sūtīs palīdzību no debesīm un mani glābs,+viņš samulsinās manus vajātājus. (Selā.) Dievs ļaus man pieredzēt savu mīlestību* un uzticību.+   Mani ielenc lauvas;+kad apguļos, visapkārt glūn tie, kas grib mani aprīt. Viņu zobi ir šķēpi un bultas,viņu mēle — ass zobens.+   Pacelies pāri debesīm, Dievs,lai staro tava slava pāri visai zemei!+   Viņi ir izlikuši man tīklu,+es esmu dziļi nomākts.+ Manā ceļā tie ir izrakuši bedri,bet paši tajā ir iekrituši.+ (Selā.)   Mana sirds ir nelokāma, Dievs,+mana sirds ir nelokāma. Es dziedāšu un muzicēšu.   Mosties, mans gods*! Mostieties, cītara un arfa! Es modināšu rīta ausmu.+   Es cildināšu tevi ļaužu starpā, Jehova,+dziedāšu tev slavu starp tautām,+ 10  jo liela ir tava uzticīgā mīlestība — līdz pat debesīm,+tava uzticība — līdz mākoņiem. 11  Pacelies pāri debesīm, Dievs,lai staro tava slava pāri visai zemei!+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”uzticīgo mīlestību”.
Vai ”visa mana būtība”.