Psalmi 62:1—12

  • Dievs ir Glābējs

    • Uz Dievu klusi gaidu (1, 5)

    • Izlejiet Dieva priekšā savu sirdi (8)

    • ”Cilvēki ir tikai dvesma” (9)

    • Nepaļaujieties uz mantu (10)

Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna stilā. Dāvida psalms. 62  Tik uz Dievu es klusi gaidu,vienīgi viņš ir mans Glābējs!+   Patiesi, viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans drošais patvērums,+es vienmēr stāvēšu stingri.+   Cik ilgi jūs bruksiet virsū cilvēkam, lai to nonāvētu?+ Jūs esat bīstami kā sašķiebusies siena, kā mūris, kas teju grūst!*   Tie apspriežas, kā viņu gāzt no augstā stāvokļa*,tiem patīk meli. Ar muti tie svētī, bet sirdī lād.+ (Selā.)   Tik uz Dievu es klusi gaidu,+vienīgi viņš ir mana cerība!+   Patiesi, viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans drošais patvērums —es stāvēšu stingri.+   Dievs mani glābj un ieceļ godā. Mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs.+   Allaž paļaujieties uz viņu, ļaudis,izlejiet viņa priekšā savu sirdi!+ Dievs ir mūsu patvērums.+ (Selā.)   Cilvēki ir tikai dvesma,cilvēku bērni — vien māns.+ Ja visus kopā tos liktu uz svariem, par dvesmu tie būtu vieglāki.+ 10  Nepaļaujieties uz to, kas iegūts netaisnā ceļā,*nelieciet tukšas cerības uz laupīšanu! Ja jūsu manta vairojas, nepiesieniet tai savu sirdi!+ 11  Dievs ne reizi vien ir teicis, un es to esmu dzirdējis:spēks pieder Dievam.+ 12  Arī uzticīga mīlestība ir tava, ak, Jehova,+un tu ikvienam atmaksā pēc viņa darbiem.+

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”Jūs viņam uzbrūkat, it kā viņš būtu sašķiebusies siena, mūris, kas teju grūst!”.
Vai ”no viņa goda”.
Vai ”uz izspiešanu”.