Psalmi 69:1—36
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Lilijas”. Dāvida psalms.
69 Glāb mani, Dievs, jo ūdeņi kāpj un draud mani noslīcināt!+
2 Es stiegu dziļās dūkstīs, kur nav stingra pamata,es grimstu dzelmē,+un mani rauj projām straume.+
3 Saukdams esmu paguris,+rīkle man aizsmakusiun acis satumsušas, gaidot uz manu Dievu.+
4 Vairāk nekā matu man uz galvasir to, kas bez iemesla mani nīst.+
Vareni ir tie, kas grib manu nāvi,mani viltīgie ienaidnieki.
Mani piespieda atdot to, ko nebiju nolaupījis.
5 Dievs, tu zini, cik muļķīgi es esmu rīkojies,un mans grēks tev nav apslēpts.
6 Lai tiem, kas uz tevi cer, manis dēļ nav jāpiedzīvo kauns,Visaugstais Kungs Jehova, karapulku Pavēlniek!
Lai tie, kas tevi meklē, manis dēļ netop pazemoti,ak, Izraēla Dievs!
7 Tevis dēļ mani zaimo,+pazemojums klāj manu seju.+
8 Esmu kļuvis svešs saviem brāļiem,saviem miesīgajiem brāļiem esmu kļuvis kā svešzemnieks.+
9 Manī kvēlo dedzība par tavu namu,+un tavu zaimotāju zaimi ir nākuši pār mani.+
10 Kad es zemojos gavēdams*,mani par to zaimoja,
11 kad tērpos maisa drānās,es viņiem kļuvu par apsmieklu.
12 Par mani trin mēles tie, kas sēž pilsētas vārtos,dzērāji zobo mani savās dziesmās.
13 Lai mana lūgšana sasniedz tevilabvēlīgā laikā, ak, Jehova!+
Dievs, liela ir tava uzticīgā mīlestība,tāpēc atbildi man, jo tu esi patiesais Glābējs!+
14 Izvelc mani no dūņām,lai es nenogrimstu,izglāb mani no ienaidniekiemun no dziļiem ūdeņiem,+
15 lai mani neaizskalo palu straume+un dzelme lai mani neaprij,lai pār mani neaizveras akas* mute!+
16 Atbildi man, Jehova, jo tava uzticīgā mīlestība ir dziļa*,+savā nebeidzamajā žēlsirdībā pievērsies man!+
17 Nenovērsies no sava kalpa,+steidzies, atbildi man, jo esmu postā!+
18 Nāc un izglāb mani,atbrīvo mani no ienaidniekiem!
19 Tu zini manu negodu, kaunu un pazemojumu,+tu redzi visus manus ienaidniekus.
20 Zaimi plosa manu sirdi, un brūce nav dziedināma*.
Es cerēju uz līdzjūtību — bet velti,+un uz mierinātājiem — bet tos neatradu.+
21 Ēdiena vietā viņi man deva indi+un, kad man slāpa, dzirdīja mani ar etiķi.+
22 Lai viņu pašu mielasti* viņiem kļūst par lamatāmun viņu labklājība — par slazdu!+
23 Lai viņu acis aptumšojas, tā ka viņi neredz,liec viņu kājām vienmēr grīļoties!
24 Izlej pār tiem savu niknumu,lai tos panāk tavas kvēlās dusmas!+
25 Viņu apmetne lai paliek tukša,un viņu teltīs neviens lai nedzīvo,+
26 jo viņi vajā to, ko tu esi sitis,tenko par to sāpēm, kurus tu esi ievainojis.
27 Lai tiem krājas grēks pie grēka —neattaisno tos!
28 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas+un netiek ierakstīti starp taisnajiem.+
29 Bet mani māc bēdas un sāpes,+glāb mani, Dievs, un pasargā!
30 Es dziesmā slavēšu Dieva vārdu,pateicībā viņu daudzināšu —
31 tas Jehovam patiks vairāk nekā bullis,nekā ragains bullis šķeltiem nagiem.+
32 Pazemīgie to redzēs un priecāsies.
Jūs, kas Dievu meklējat, — lai atspirgst jūsu sirds!
33 Jo Jehova uzklausa trūcīgos,+viņš nenicinās savus gūstā aizvestos ļaudis.+
34 Lai viņu slavē debesis un zeme,+jūra un visi, kas tur mīt,
35 jo Dievs izglābs Cionu,+viņš atjaunos Jūdas pilsētas,viņa tauta tur dzīvos, un zeme piederēs viņiem.
36 Viņa kalpu pēcnācēji to iemantos,+un tie, kas mīl viņa vārdu,+ tur mājos.
