Psalmi 74:1—23
Asafa+ pārdomu dziesma.
74 Dievs, kāpēc tu mūs esi atstūmis uz mūžiem?+
Kāpēc tavas dusmas deg* pret avīm tavās ganībās?+
2 Piemini savu tautu, ko tu izvēlējies sendienās,+cilti, ko atpirki sev par īpašumu,+Cionas kalnu, kur tu apmeties.+
3 Dodies uz mūžīgajām drupām!+
Ienaidnieks ir visu izpostījis svētnīcā.+
4 Tavi pretinieki auroja tavā pielūgsmes vietā+un uzslēja tur savus kaujas karogus,
5 kā mežcirtēji, kas biezoknī augstu vēzē cirvjus,
6 tie sadragāja visus grebumus+ ar cirvjiem un laužņiem.
7 Viņi pielaida uguni tavai svētnīcai,+apgānīja mājokli, kas nes tavu vārdu, — līdz ar zemi to nolīdzināja.
8 Viņi un viņu pēcnācēji pie sevis sprieda:”Nodedzināsim visas vietas, kur šajā zemē pielūdz Dievu!”
9 Nekādas zīmes mēs neredzam,neviena pravieša vairs nav,un neviens no mums nezina, cik ilgi tā turpināsies.
10 Dievs, cik ilgi vēl pretinieki ņirgāsies?+
Vai ienaidnieki mūžam nievās tavu vārdu?+
11 Kāpēc tu atturi savu roku, savu labo roku?+
Izvelc to no azotes* un iznīcini viņus!
12 Bet tu, Dievs, esi mans Ķēniņš kopš sendienām,tu sagādā glābšanu uz zemes.+
13 Ar savu spēku tu sakūli jūru,+ūdeņos sašķaidīji galvas jūras nezvēriem,
14 tu sadragāji galvas leviatānam*un izbaroji to tuksnešu iemītniekiem.
15 Tu šķēli vaļā avotus un strautus+un liki izžūt neizsīkstošām upēm.+
16 Diena ir tava un arī nakts,tu radīji gaismu un sauli,+
17 tu noteici visas zemes robežas,+izveidoji vasaru un ziemu.+
18 Piemini ienaidnieku zaimus, Jehova,atceries — neprātīga tauta nievā tavu vārdu!+
19 Neatdod zvēriem savas ūbeles dzīvību,neaizmirsti uz mūžiem savu daudz cietušo tautu!
20 Atceries savu līgumu,jo zemes tumšie nostūri ir pārvērtušies par varmācības perēkļiem.
21 Lai apspiestais neaiziet vīlies,+lai vienkāršie, trūcīgie ļaudis slavē tavu vārdu!+
22 Celies, Dievs, un aizstāvi savu taisnību,piemini, kā neprāši bez apstājas tevi zaimo!+
23 Neaizmirsti, ko tavi ienaidnieki saka;nemitīgi augšup kāpj tavu pretinieku klaigas.
