Psalmi 77:1—20
Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna stilā. Asafa+ psalms.
77 Skaļā balsī es piesaukšu Dievu,es piesaukšu Dievu, un viņš mani sadzirdēs.+
2 Nelaimes dienā es meklēju Jehovu,+naktī nepaguris stiepju pret viņu rokas,bet nekādi nerodu mierinājumu.
3 Kad pieminu Dievu, es vaidu,+raižpilnas domas mani urda un spēks man zūd.+ (Selā.)
4 Tu maniem plakstiem neļauj aizvērties,es esmu tik satraukts, ka nespēju parunāt.
5 Es domāju par senajām dienām,+par gadiem, kas sen pagājuši.
6 Naktī es atceros savu dziesmu,+gremdējos dziļās pārdomās+un cenšos rast atbildes.
7 Vai Jehova mūs atstums uz mūžiem+un nekad vairs nebūs labvēlīgs?+
8 Vai viņa uzticīgā mīlestība ir izsīkusi uz visiem laikiemun viņa solītais nemūžam nepiepildīsies?
9 Vai Dievs ir aizmirsis būt labvēlīgs+un dusmās atteicies izrādīt žēlsirdību? (Selā.)
10 Es saku: ”Lūk, kas man sāp+ —Visaugstākais mums vairs nepalīdz.”
11 Es pieminēšu tavus darbus, Jah,pieminēšu tavus brīnumainos darbus senlaikos,
12 es pārdomāšu visu, ko tu dari,apdomāšu tavu veikumu.+
13 Dievs, tavi ceļi ir svēti!
Kurš dievs ir tik liels kā tu, ak, Dievs?+
14 Tu esi Dievs, kas dara brīnumus,+tu tautām esi atklājis savu spēku.+
15 Ar savu roku tu izglābi* savu tautu,+Jēkaba un Jāzepa dēlus. (Selā.)
16 Ūdeņi tevi ieraudzīja, Dievs,ūdeņi tevi ieraudzīja un sabangojās,+nemierīgi mutuļoja dzelme.
17 Ūdens gāzās no mākoņiem,pērkons dunēja padebešos,un zibēja tavas bultas.+
18 Tavs pērkons dārdēja+ kā kaujas rati,zibeņu izgaismota,+ trīcēja un drebēja zeme.+
19 Tavs ceļš gāja caur jūru,+tava taka — caur lieliem ūdeņiem,bet tavas pēdas nebija pamanāmas.
20 Kā ganāmpulku tu vedi savu tautu,+uzticējis to Mozum un Āronam.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”izpirki”.
