Psalmi 78:1—72
Asafa+ pārdomu dziesma.
78 Uzklausi, mana tauta, manu mācību,*ieklausies vārdos, ko saku!
2 Es runāšu sakāmvārdos,stāstīšu senas mīklas.+
3 Ko esam dzirdējuši un zinām,ko tēvi mums ir stāstījuši,+
4 mēs neslēpsim viņu bērniem.
Mēs vēstīsim nākamajai paaudzei+par Jehovas cildenajiem darbiem un viņa spēku,+par brīnumiem, ko viņš ir veicis.+
5 Viņš deva atgādinājumu Jēkabam,noteica likumu Izraēlamun pavēlēja mūsu tēviemmācīt to visu saviem bērniem,+
6 lai nākamā paaudze,bērni, kas vēl dzims, to zinātu+un stāstītu saviem bērniem,+
7 lai tie paļautos uz Dievu,neaizmirstu Dieva darbus+un viņa baušļus ievērotu.+
8 Tad tie nebūs kā viņu tēvi —spītīga un dumpīga paaudze,+paaudze, kuras sirds bija nepastāvīga*,+kura nebija uzticīga Dievam.
9 Lokiem bruņoti bija Efraima dēli,bet tie atkāpās kaujas dienā.
10 Tie nepildīja līgumu ar Dievu+un atteicās paklausīt viņa likumiem,+
11 tie aizmirsa viņa darbus,+brīnumus, ko viņš tiem bija rādījis.+
12 Ēģiptes zemē, Coanas novadā,+Dievs darīja brīnumus viņu tēvu acu priekšā.+
13 Viņš pāršķēla jūru, lai izlaistu tos cauri,ūdeņus uzslēja kā sienu.+
14 Ar mākoni viņš tos vadīja dienā,ar uguns gaismu — augu nakti.+
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesīun dzirdīja tos bagātīgi kā no dzelmes,+
16 viņš straumēm lika izplūst no klintsun ūdeņiem tecēt kā upēm.+
17 Bet tie joprojām grēkoja pret viņu,tuksnesī dumpojās pret Visaugstāko.+
18 Tie tīšuprāt izaicināja* Dievu,+prasīdami ēdienu, pēc kā tie kāroja.
19 Tie kurnēja pret Dievu un sacīja:”Vai Dievs spēj klāt galdu tuksnesī?”+
20 Lūk, viņš sita klinti,tā ka izplūda ūdeņi, izšļācās straumes.+
”Bet vai viņš spēs mums dot arī maiziun sagādāt gaļu savai tautai?”+
21 Kad Jehova to dzirdēja, viņš saniknojās,+uguns+ iedegās pret Jēkabu,un viņa dusmas sakāpa pret Izraēlu,+
22 jo tie neticēja Dievam+un nepaļāvās, ka viņš spēj tos izglābt.
23 Tad viņš pavēlēja padebešiemun atvēra debesu durvis,
24 lika pār tiem līt mannai, ko ēst,deva tiem debesu labību.+
25 Cilvēki ēda eņģeļu*+ maizi,viņš tos paēdināja līdz sātam.+
26 Viņš sūtīja austrumvēju debesīs,ar savu spēku sacēla dienvidvēju+
27 un kaisīja gaļu uz tiem kā putekļus,bēra putnus kā jūras smiltis.
28 Dievs tos sabēra viņu nometnē,visapkārt viņu teltīm.
29 Tad ļaudis ēda un pieēdās,viņš tiem deva, ko tie kāroja.+
30 Bet tie vēl nebija remdējuši savu kāriun ēdiens vēl bija tiem mutē,
31 kad pret tiem sakāpa Dieva dusmas,+un viņš nonāvēja to stiprākos vīrus,+Izraēla jaunekļus notrieca zemē.
32 Tomēr viņi grēkoja vēl+un neticēja Dievam par spīti viņa brīnumainajiem darbiem,+
33 tāpēc Dievs viņu dienām lika pagaist kā dvesmai+un aprāva viņu gadus, sūtīdams pēkšņu nelaimi.
34 Bet, kad viņš tos nodeva nāvē, tie vaicāja pēc viņa,+atgriezās un meklēja Dievu,
35 tie atcerējās, ka Dievs ir viņu Klints,+ka Dievs, Visaugstākais, ir viņu Izpircējs*.+
36 Bet tie mēģināja viņu piemānītun meloja viņam,
37 tie nebija no sirds viņam uzticīgi+un nepildīja ar viņu slēgto līgumu.+
38 Taču Dievs bija žēlsirdīgs,+viņš piedeva to pārkāpumus un tos neiznīcināja,+daudz reižu viņš apvaldīja dusmas+un neļāva vaļu visam savam niknumam,
39 jo viņš neaizmirsa, ka viņi ir tikai cilvēki*,+vējš, kas pārskrien un neatgriežas*.
40 Cik bieži tie dumpojās pret viņu tuksnesī,+sāpināja viņu tuksnesīgā zemē!+
41 Atkal un atkal tie izaicināja Dievu+un skumdināja Izraēla Svēto.
42 Tie aizmirsa, kā izpaudās viņa spēks,aizmirsa dienu, kad viņš tos izglāba* no ienaidniekiem,+
43 kad savas zīmes viņš rādīja Ēģiptē+un savus brīnumus Coanas novadā.
44 Viņš pārvērta asinīs Nīlas kanālus,+lai ļaudis nevarētu dzert savu ūdeni,
45 un uzsūtīja ēģiptiešiem dundurus, kas tos dzēla,+un vardes, kas tos mocīja.+
46 Dievs atdeva viņu ražu badīgajiem siseņiem,viņu pūliņu augļus — siseņu bariem.+
47 Ar krusu viņš nopostīja ēģiptiešu vīnogulājus,+ar krusas graudiem sakapāja viņu sikomores,
48 viņš iznīcināja viņu lopus ar krusu+un viņu ganāmpulkus — ar zibeņiem*.
49 Dievs sūtīja pār ēģiptiešiem savas kvēlās dusmas,niknumu, sašutumu un postu,eņģeļu pulkus, kas nesa nelaimi,
50 un ļāva vaļu savām dusmām.
Viņš tos nepasargāja no nāvesun nodeva sērgas varā,
51 viņš nonāvēja visus pirmdzimtos Ēģiptē,+pirmdzimtos dēlus Hama teltīs.
52 Tad viņš izveda savu tautu kā avis,+kā ganāmpulku veda to pa tuksnesi.
53 Dievs tos vadīja un sargāja,un tiem nebija bail,+jūra apklāja to ienaidniekus.+
54 Viņš tos atveda uz savu svēto zemi,+uz kalniem, ko viņš iekaroja ar savu labo roku.+
55 Viņš izdzina tautas, tiem ienākot,+un iedalīja tiem mantojumu ar mērāmo auklu,+deva Izraēla ciltīm pašām savas mājas.+
56 Bet tie izaicināja Dievu, Visaugstāko, un dumpojās pret viņu,+neņēma vērā viņa atgādinājumus.+
57 Tie novērsās no Dieva un bija nodevīgi kā viņu tēvi,+neuzticami kā slikti nospriegots loks,+
58 tie viņu apvainoja ar savām upurvietām*,+iesvēla viņā dusmas ar saviem elkiem.+
59 To redzēdams, Dievs saniknojās+un atmeta Izraēlu pavisam.
60 Viņš pameta savu mājokli Šīlo,+telti, kurā viņš mita starp cilvēkiem,+
61 un ļāva ienaidniekiem sagrābt viņa spēka zīmi,savu spožumu atdeva to rokās.+
62 Viņš nodeva savu tautu zobenam+un iedegās niknumā pret savu īpašumu.
63 Uguns aprija viņa jaunekļus,un viņa jaunavām neskanēja kāzu dziesmas,
64 viņa priesteri krita no zobena,+un to atraitnes neraudāja.+
65 Bet tad Jehova modās kā no miega,+kā varonis,+ kas atskurbst no vīna,
66 un aizdzina savus pretiniekus,+likdams tos mūžīgā negodā.
67 Viņš atraidīja Jāzepa teltiun neizraudzījās Efraima cilti,
68 bet izvēlējās Jūdas cilti,+Cionas kalnu, kas viņam mīļš.+
69 Viņš uzcēla savu svētnīcu nesatricināmu kā debesis,+kā zemi, ko viņš dibinājis uz mūžiem.+
70 Viņš izraudzījās Dāvidu,+ savu kalpu,un aizveda to no aitu aplokiem,+
71 no zīdītājām aitām, ko tas kopa,lai tas ganītu Jēkabu, viņa tautu,+un Izraēlu, viņa īpašumu.+
72 Tas viņus ganīja ar skaidru sirdi+un vadīja ar prasmīgu roku.+
