Rutes 2:1—23
2 Naomijai bija kāds radinieks no viņas vīra Elimeleha dzimtas, ļoti bagāts vīrs, vārdā Boāss.+
2 Moābiete Rute sacīja Naomijai: ”Lūdzu, ļauj man doties tīrumā un uzlasīt vārpas+ tur, kur pret mani izturēsies laipni.” Naomija atteica: ”Ej, meitiņ.”
3 Tā nu Rute aizgāja un sāka aiz pļāvējiem uzlasīt vārpas. Gadījās, ka viņa bija nonākusi tīruma daļā, kas piederēja Elimeleha+ radiniekam Boāsam.+
4 Tad arī pats Boāss ieradās no Betlēmes un sveicināja pļāvējus: ”Jehova lai ir ar jums!” Tie atsaucās: ”Jehova lai tevi svētī!”
5 Boāss jautāja pļāvēju priekšstrādniekam: ”Kas ir šī jaunā sieviete?”
6 Puisis atbildēja: ”Tā ir moābiete,+ kas ir atnākusi no Moābas+ kopā ar Naomiju.
7 Viņa lūdza atļauju uzlasīt nokritušās vārpas*,+ kas palikušas aiz pļāvējiem. Kopš paša rīta viņa ir bijusi uz kājām un tikai tagad uz mirkli ir piesēdusi nojumē atpūsties.”
8 Tad Boāss uzrunāja Ruti: ”Klausies, mana meita! Neej lasīt vārpas citā tīrumā un neej nekur projām, paliec manu kalpoņu tuvumā.+
9 Skaties, kur mani ļaudis pļauj, un seko manām kalponēm. Es saviem puišiem esmu piekodinājis tevi neaiztikt. Ja tev slāpst, ej pie traukiem un dzer, ko puiši ir iesmēluši.”
10 Rute nometās ceļos, noliecās līdz zemei un viņam sacīja: ”Ar ko gan es, būdama svešzemniece, esmu izpelnījusies tādu laipnību un uzmanību?”+
11 Boāss atbildēja: ”Man ir sīki izstāstīts it viss, ko tu pēc vīra nāves esi darījusi savas vīramātes labā un kā tu esi atstājusi savu tēvu un māti un savu dzimto zemi, lai dotos pie tautas, ko tu agrāk nepazini.+
12 Lai Jehova tevi atalgo!+ Lai dāsna ir tava atlīdzība* no Jehovas, Izraēla Dieva, zem kura spārniem tu esi nākusi meklēt patvērumu.”+
13 Tad viņa teica: ”Kaut es arī turpmāk rastu tavu labvēlību, mans kungs! Tu esi mierinājis un iedrošinājis mani, savu kalponi,* lai gan es pat nepiederu pie tavām kalponēm.”
14 Kad pienāca laiks ieturēt maltīti, Boāss viņu aicināja: ”Nāc šurp, ēd maizi un mērc savu kumosu vīna etiķī.” Viņa apsēdās blakus pļāvējiem, un viņš tai pasniedza arī grauzdētus graudus. Tad Rute paēda, un viņai ēdiens vēl palika pāri.
15 Kad viņa piecēlās, lai atsāktu darbu,+ Boāss saviem puišiem pieteica: ”Lai viņa lasa palikušās vārpas*, un nedariet viņai pāri!+
16 Izvelciet pat kādas vārpas no labības saujām un atstājiet zemē, lai viņa tās salasa. Neaizliedziet to viņai!”
17 Tā Rute lasīja vārpas līdz vakaram.+ Kad viņa izkūla salasīto, iznāca aptuveni ēfa* miežu.
18 Paņēmusi izkulto labību, viņa atgriezās pilsētā un parādīja to vīramātei. Rute arī iedeva Naomijai ēdienu, ko bija atlicinājusi.+
19 ”Kur tu šodien lasīji vārpas?” vīramāte viņai vaicāja. ”Kur tu strādāji? Svētīts lai ir tas, kurš pret tevi ir bijis tik labs!”+ Rute pastāstīja, kur bija lasījusi vārpas, un teica: ”To vīru, kura tīrumā es strādāju, sauc Boāss.”
20 Naomija sacīja savai vedeklai: ”Lai Jehova, kurš neatrauj savu uzticīgo mīlestību dzīvajiem un mirušajiem, viņu svētī!”+ Viņa piebilda: ”Tas vīrs ir mūsu radinieks,+ viens no tiem, kuriem ir izpirkšanas tiesības*.”+
21 Tad moābiete Rute sacīja: ”Viņš man teica, lai turos kopā ar viņa strādniekiem, līdz tie būs novākuši visu ražu.”+
22 ”Labi gan, meitiņ, ka tu paliksi ar viņa kalponēm!” nopriecājās Naomija. ”Citā tīrumā tev vēl varētu nodarīt pāri.”
23 Tā Rute līdz pat miežu pļaujas+ un kviešu pļaujas beigām lasīja vārpas, turēdamās Boāsa kalpoņu tuvumā, un viņa dzīvoja kopā ar savu vīramāti.+
