Rutes 3:1—18
3 Naomija viņai teica: ”Meitiņ, es gribētu tev sameklēt mājas,+ kur tev labi klātos.
2 Boāss, ar kura kalponēm tu kopā strādāji, taču ir mūsu radinieks.+ Šovakar viņš kuļamklonā vētī miežus,
3 tāpēc nomazgājies, ieziedies ar smaržīgu eļļu un tad saģērbies un dodies turp. Bet nerādies tam vīram acīs, kamēr viņš nebūs beidzis ēst un dzert.
4 Kad viņš liksies gulēt, ievēro, kur viņš apguļas, pēc tam pieej, atsedz viņa kājas un apgulies kājgalī. Viņš pats tev pateiks, kas jādara tālāk.”
5 ”Labi, es tā arī darīšu,” atbildēja Rute.
6 Viņa aizgāja uz kuļamklonu un rīkojās tā, kā vīramāte bija mācījusi.
7 Tikmēr Boāss paēda, padzēra un labā noskaņā nolikās gulēt pie labības kaudzes. Tad Rute klusītēm pienāca, atsedza viņa kājas un apgūlās.
8 Nakts vidū Boāss uztrūkās un, piecēlies sēdus, ieraudzīja, ka viņam pie kājām guļ sieviete.
9 ”Kas tu esi?” viņš vaicāja, un Rute atsaucās: ”Es esmu Rute, tava kalpone. Ņem mani savā aizsardzībā, jo tu esi mans radinieks*.”+
10 Boāss teica: ”Jehova lai tevi svētī, mana meita! Šoreiz tu aiz savas uzticīgās mīlestības esi izdarījusi pat vēl vairāk nekā iepriekš,+ jo tu neesi meklējusi sev vīru starp jauniem puišiem, vai tie būtu nabagi vai bagāti.
11 Tagad neraizējies, mana meita! Es darīšu tavā labā visu, ko tu lūdz,+ jo pilsētā visi zina, cik krietna sieviete tu esi.
12 Tas gan ir tiesa, ka es esmu tavs radinieks,+ tomēr ir kāds cits radinieks, vēl tuvāks nekā es.+
13 Paliec šonakt te, bet no rīta, ja viņš gribēs pildīt savus radinieka pienākumus* pret tevi,+ labi, lai tā notiek. Bet, ja ne, tad es pats to izdarīšu — zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva! Guli šeit līdz rītam.”
14 Tā viņa nogulēja pie Boāsa kājām līdz rītam un piecēlās, kamēr vēl bija pārāk tumšs, lai kāds viņu varētu pazīt, jo Boāss negribēja, lai ļaudis uzzinātu, ka kuļamklonā ir bijusi sieviete.
15 Viņš sacīja Rutei: ”Izplet un paturi savu apmetni.” Rute izpleta apmetni, un Boāss tajā sabēra sešus mērus* miežu, palīdzēja pacelt šo nastu un pats aizgāja uz pilsētu.
16 Kad Rute pārnāca pie vīramātes, tā viņai prasīja: ”Meitiņ, kā tev gāja?” Rute izstāstīja, ko Boāss bija darījis viņas labā,
17 un piebilda: ”Viņš man iedeva šos sešus mērus miežu un sacīja: ”Neatgriezies pie vīramātes tukšām rokām.””
18 Tad Naomija noteica: ”Tagad gaidi, meitiņ, kā viss atrisināsies. Šis vīrs nerimsies, kamēr nebūs to nokārtojis, un viņš to izdarīs jau šodien pat.”
