Rutes 4:1—22

4  Boāss aizgāja un apsēdās pilsētas vārtos.+ Un, kad garām gāja radinieks, ko Boāss bija pieminējis,+ viņš tam uzsauca: ”Panāc šurp* un apsēdies!” Šis vīrs pienāca un apsēdās.  Pēc tam Boāss paaicināja desmit no pilsētas vecākajiem+ un lūdza: ”Apsēdieties šeit!”, un arī tie apsēdās vārtos.  Tad Boāss radiniekam+ sacīja: ”Naomija, kas ir atgriezusies no Moābas,+ pārdod tīruma gabalu, kas piederēja mūsu radiniekam Elimeleham.+  Es nospriedu, ka man tev tas jāpasaka un jāpiedāvā pilsētas iedzīvotāju un manas tautas vecāko klātbūtnē šo tīrumu atpirkt.+ Ja tu gribi, tad pērc, bet, ja ne, tad pasaki man, lai es zinu, jo tu esi tas, kuram ir izpirkšanas tiesības, bet es esmu nākamais pēc tevis.” Radinieks atbildēja: ”Labi, es pirkšu.”+  Tad Boāss piebilda: ”Bet ņem vērā, ka, pirkdams zemi no Naomijas, tu to pirksi arī no mirušā atraitnes, moābietes Rutes, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam.”+  To dzirdot, radinieks sacīja: ”Tad gan es to nevaru pirkt, citādi es izpostīšu pats savu mantojumu. Izmanto manas izpirkšanas tiesības un pērc šo zemi pats, jo es to nevaru.”  Agrākos laikos saistībā ar izpirkšanas tiesībām un maiņu Izraēlā pastāvēja šāds paradums: lai apstiprinātu vienošanos, cilvēks, kas slēdza darījumu, novilka sandali+ un iedeva to otram.  Tāpēc, pateicis Boāsam: ”Pērc to pats!”, radinieks novilka sandali.  Tad Boāss sacīja vecākajiem un pārējiem ļaudīm: ”Jūs esat liecinieki,+ ka es pērku no Naomijas visu, kas piederēja Elimeleham, Kiljonam un Mahlonam. 10  Es arī ņemu par sievu moābieti Ruti, Mahlona atraitni, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam+ un lai viņa vārds neizzustu viņa radu vidū un viņa pilsētā. Jūs tam esat liecinieki.”+ 11  Tad vecākie un visi pārējie, kas bija sanākuši pie pilsētas vārtiem, teica: ”Mēs esam liecinieki! Lai to sievu, kas ieiet tavā namā, Jehova padara līdzīgu Rāhelei un Leai, no kurām cēlās Izraēla tauta!+ Kļūsti dižens Efrātā,+ un lai tavs vārds tiek daudzināts Betlēmē!+ 12  Lai to pēcnācēju dēļ, kurus Jehova tev no viņas dos, tava dzimta kļūst kā Pereca,+ Tamāras un Jūdas dēla, dzimta!”+ 13  Tā Boāss apprecēja Ruti. Viņam ar to bija tuvība, un ar Jehovas svētību Rute ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu. 14  Tad sievietes sacīja Naomijai: ”Lai slavēts Jehova, kas tevi šodien nav atstājis bez izpircēja! Šī bērna vārds lai tiek daudzināts Izraēlā! 15  Viņš tev ir atdevis dzīvesprieku, un viņš gādās par tevi vecumdienās — viņu taču ir dzemdējusi tava vedekla, kas tevi mīl+ un kas tev ir labāka par septiņiem dēliem!” 16  Paņēmusi bērnu uz rokām, Naomija to piekļāva pie krūtīm, un viņa par to rūpējās. 17  Kaimiņienes deva bērnam vārdu. Viņas teica: ”Dēls ir piedzimis Naomijai,” un nosauca to par Obedu.+ Tas ir Dāvida tēva Isaja+ tēvs. 18  Šie ir Pereca+ pēcnācēji*: Perecam piedzima Hecrons,+ 19  Hecronam piedzima Rāms, Rāmam piedzima Aminadabs,+ 20  Aminadabam+ piedzima Nahšons, Nahšonam piedzima Salmons, 21  Salmonam piedzima Boāss, Boāsam piedzima Obeds, 22  Obedam piedzima Isajs,+ un Isajam piedzima Dāvids.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Panāc šurp, tāds un tāds”. Šī cilvēka vārds apzināti nav minēts.
Burt. ”paaudzes”.