1. Bija laiks, kad centos pasaulē

draudzību, kas neirst un nezūd, atrast es.

Tik ļoti ilgojos es draugus sameklēt —

draugus, kuri ir kā īsta ģimene.

2. Tas, ko es redzu, šķiet sapnis jauks:

man apkārt ir Dieva tauta, kur mīlestība plaukst.

Biju gadiem viņus meklējusi es —

draugus, kurus Dievs ir apvienojis ģimenē.

Tik daudzi brāļi, māsas, tēvi, mātes tagad man.

Tie ikviens kā pavediens raibā audeklā.

Lai no kādām zemēm, tautām nākam visi mēs,

apvienojis Dievs mūs ir savā ģimenē.

3. Būt brāļu saimē, diendienā just,

cik cieši saista cieņa un mīlestība mūs, —

tas ir gods, kas pārspēj visu pasaulē.

Tāpēc vēlos es palikt Dieva ģimenē.

Lai no kādām zemēm, tautām nākam visi mēs,

apvienojis Dievs mūs ir savā ģimenē.

4. Mēs — Dieva draugi, kam solījums ir dots:

par savējiem Dievs gādās, arvien viņš mīlēs tos.

Mūsu draudzība var mūžam pastāvēt,

mūžam varam būt mūsu Dieva ģimenē,

vienmēr mūsu Dieva ģimenē,

ģimenē,

ģimenē.