Kristiešu Grieķu rakstos bieži ir pieminēti Barnaba un apustulis Pāvils, kuri ceļoja, apmeklēdami agrīno kristiešu draudzes. Kāpēc viņi to darīja? Viņiem no sirds rūpēja ticības biedru garīgā labklājība. Pāvils sacīja, ka vēlas ”atgriezties un apraudzīt brāļus.., lai redzētu, kā tiem klājas”. Viņš bija gatavs mērot simtiem kilometru, lai tos satiktu un stiprinātu. (Apustuļu darbi 15:36.) Tāds pats mērķis ir arī mūsdienu ceļojošajiem pārraugiem.

Viņi ierodas mūs uzmundrināt. Rajona pārraugs apmeklē apmēram 20 draudzes, katrā no tām divreiz gadā pavadot vienu nedēļu. Mēs ļoti daudz varam mācīties no šiem pieredzējušajiem brāļiem un viņu sievām. Viņi cenšas iepazīties gan ar jauniem, gan ar padzīvojušiem kristiešiem un labprāt kopā ar mums dodas sludināt un piedalās mūsu Bībeles nodarbībās. Šie pārraugi kopā ar draudzes vecākajiem apciemo draudzes locekļus, lai tos stiprinātu, un saka uzmundrinošas runas sapulcēs un kongresos. (Apustuļu darbi 15:35.)

Viņi interesējas par visiem. Rajona pārraugiem ļoti rūp draudžu garīgums. Viņi tiekas ar vecākajiem un draudzes kalpotājiem, lai izvērtētu, kā draudzēm sokas garīgā ziņā, un dotu praktiskus ieteikumus, kas tiem palīdzētu labāk tikt galā ar saviem pienākumiem. Viņi palīdz pionieriem sekmīgi izpildīt savu kalpošanu, kā arī iepazīstas ar jauniem sludinātājiem un interesējas par viņu garīgo izaugsmi. Visi šie brāļi, kas kalpo kopā ar mums, pašaizliedzīgi ”darbojas [mūsu] labā”. (2. Korintiešiem 8:23.) Mums ir jāseko viņu ticības un dievbijības paraugam. (Ebrejiem 13:7.)

• Ar kādu mērķi rajona pārraugi apmeklē draudzes?

• Kā mēs varam gūt labumu no viņu apmeklējumiem?