”Kad man bija 15 gadi, es piekritu vecāku noteikumiem, bet tagad man ir 19 gadi un es domāju, ka man ir nepieciešama lielāka brīvība.” (Silvija.)

 Vai tu jūties līdzīgi kā Silvija? Tad šis raksts tev var palīdzēt pārrunāt šo situāciju ar vecākiem.

•  Kas tev jāzina

•  Ko tu vari darīt

•  Ko saka tavi vienaudži

 Pirms tu runā ar vecākiem par viņu izvirzītajiem noteikumiem, ņem vērā tālāk minētās domas.

•  Pasaulē bez noteikumiem valdītu pilnīgs haoss. Iedomājies šoseju ar intensīvu satiksmi. Kas notiktu, ja uz tās nebūtu ceļa zīmju, luksoforu un braukšanas ātruma ierobežojumu? Noteikumi ģimenē, tāpat kā ceļu satiksmes noteikumi, palīdz nodrošināt kārtību.

•  Izvirzot noteikumus, vecāki apliecina rūpes par tevi. Ja vecāki noteikumus neizvirzītu, tas varētu liecināt, ka viņiem nerūp, kas ar tevi notiek. Kas gan tie būtu par vecākiem?

 VAI TU ZINĀJI? Arī vecākiem ir jāievēro noteikumi. Ja tu šaubies par to, izlasi 1. Mozus 2:24, 5. Mozus 6:6, 7, Efesiešiem 6:4 un 1. Timotejam 5:8.

 Bet ja nu tu uzskati, ka vecāku izvirzītie noteikumi ir pārāk stingri?

 Pirms apspried šo jautājumu ar vecākiem, padomā. Kā tev līdz šim ir veicies ar vecāku noteikumu ievērošanu? Ja tev nav gājis pārāk labi, varbūt tagad nav īstais brīdis lūgt lielāku brīvību. Vispirms tev būtu jācenšas iemantot vecāku uzticību, ievērojot viņu noteikumus.

 Ja ar noteikumu ievērošanu tev ir veicies labi, izdomā, ko tu vēlies pateikt vecākiem. Ja pirms sarunas sakārtosi savas domas vai varbūt pat pierakstīsi tās, tas tev palīdzēs izvērtēt, cik saprātīgs izklausīsies tavs lūgums. Pēc tam vienojies ar vecākiem, kad un kur jums būtu visērtāk aprunāties. Kad tu ar viņiem runāsi, centies ievērot tālāk minētos principus.

 Izturies ar cieņu. Bībelē rakstīts: ”Skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.) Tāpēc paturi prātā: ja tu sāksi strīdēties vai apsūdzēt vecākus, ka viņi izturas pret tevi netaisni, saruna, visticamāk, būs īsa.

 ”Jo lielāka ir mana cieņa pret vecākiem, jo vairāk viņi ciena mani. Mums ir daudz vieglāk vienoties, kad jūtam savstarpēju cieņu.” (Bjanka, 19 gadi.)

 Klausies. Bībelē ir lasāms norādījums: ”Ikvienam cilvēkam jābūt naskam klausīties, gausam runāt.” (Jēkaba 1:19.) Atceries, ka tā ir saruna, nevis tavs monologs.

 ”Kad sākam kļūt pieauguši, mums var likties, ka zinām vairāk nekā mūsu vecāki, bet tas ne tuvu neatbilst patiesībai. Mēs daudz iegūstam, ja ieklausāmies padomos un ieteikumos, ko viņi dod.” (Devona, 20 gadi.)

 Mēģini iztēloties sevi vecāku vietā. Paraugies uz situāciju no vecāku viedokļa. Seko Bībelē ietvertajam mudinājumam ”domāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem” — šajā gadījumā par vecākiem. (Filipiešiem 2:4.)

 ”Agrāk es raudzījos uz saviem vecākiem tikai kā uz pretiniekiem un neuzskatīju, ka viņi ir manā pusē. Bet tagad es saprotu, ka viņi vienkārši centās pēc iespējas labāk rūpēties par mani, kamēr es centos nostāties pats uz savām kājām. Viss, ko viņi darīja, bija aiz mīlestības.” (Džošua, 21 gads.)

 Piedāvā risinājumus. Iztēlojies situāciju: tavi vecāki ir stingri noteikuši, ka nevēlas, lai tu apmeklētu kādu pasākumu, uz kuru ceļš ar mašīnu aizņems vienu stundu. Mēģini saprast, kas viņus uztrauc — tālais ceļš vai tas, ka tu apmeklēsi šo pasākumu.

•   Ja viņus uztrauc tālais ceļš, varbūt viņi mainīs savu lēmumu, ja ar tevi kopā dosies kāds uzticams draugs?

•   Ja viņus uztrauc tas, ka tu apmeklēsi šo pasākumu. Vai viņi justos mierīgāki, ja tu pastāstīsi, kas vēl ir uzaicināts un kas būs atbildīgs par kārtību?

 Atceries runāt ar cieņu un pacietīgi uzklausīt vecākus. Apliecini, ka tu ”godā tēvu un māti” gan ar vārdiem, gan ar izturēšanos. (Efesiešiem 6:2, 3.) Vai vecāki mainīs savas domas? Varbūt jā, bet varbūt arī nē. Jebkurā gadījumā ir būtiski, ko tu darīsi tālāk.

 Cieni vecāku pieņemto lēmumu. Šo svarīgo soli jaunieši bieži vien izlaiž. Ja, saņemot atteikumu, sāksi strīdēties ar saviem vecākiem, tu padarīsi grūtāku nākamo sarunu. Savukārt, ja tu labprātīgi pakļausies vecāku lēmumam, iespējams, viņi nākamreiz piekāpsies un dažus noteikumus būs ar mieru mainīt.