Lai gan Bībelē azartspēles nav sīki apspriestas, tajā atrodamie principi ļauj saprast, ka Dievs azartspēļu spēlēšanu uzskata par grēku. (Efesiešiem 5:17.)

•   Azartspēļu pamatā ir mantkārība, un Dievs to ienīst. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Efesiešiem 5:3, 5.) Spēlmaņi cer iegūt naudu uz citu rēķina, bet Bībelē ir nosodīti tie, kas tīko pēc cita mantas. (2. Mozus 20:17; Romiešiem 7:7; 13:9, 10.)

•   Pat nelielu likmju gadījumā azartspēles var izraisīt mantkārību, un tā ir postoša. (1. Timotejam 6:9, 10.)

•   Spēlmaņi bieži vien paļaujas uz veiksmi un ir māņticīgi. Dieva acīs tā ir elkdievības forma, kas nav savienojama ar viņa pielūgsmi. (Jesajas 65:11.)

•   Bībelē mēs tiekam mudināti cītīgi strādāt, nevis attīstīt vēlmi visu iegūt bez piepūles. (Salamans Mācītājs 2:24; Efesiešiem 4:28.) Tie, kas ņem vērā Bībeles padomu, ”paši pelna sev iztiku”, tā nodrošinot sev visu vajadzīgo. (2. Tesalonikiešiem 3:10, 12.)

•   Azartspēles var rosināt neveselīgu sāncensības garu, un tas Bībelē ir nosodīts. (Galatiešiem 5:26.)