Kas ir glābšana?
Bībeles atbilde
Bībeles sarakstītāji dažkārt ir lietojuši vārdus ”izglābt” un ”glābšana”, lai norādītu, ka cilvēks ir atbrīvots no briesmām vai iznīcības. (2. Mozus 14:13, 14; Apustuļu darbi 27:20.) Tomēr bieži šie vārdi attiecas uz atbrīvošanu no grēka. (Mateja 1:21.) Tā kā nāve ir grēka sekas, cilvēkiem, kas tiek izglābti no grēka, ir cerība dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16, 17.) a
Kā var iegūt glābšanu?
Lai iegūtu glābšanu, jātic Jēzum un jāapliecina šī ticība, paklausot viņa pavēlēm. (Apustuļu darbi 4:10, 12; Romiešiem 10:9, 10; Ebrejiem 5:9.)
Bībelē ir norādīts, ka paklausība ir jāapliecina darbos, lai pierādītu, ka ticība ir dzīva. (Jēkaba 2:24, 26.) Tomēr tas nenozīmē, ka ir iespējams nopelnīt glābšanu. Glābšana ir ”Dieva dāvana”, kuras pamatā ir viņa ”augstsirdīgā labestība” jeb ”žēlastība”. (Efesiešiem 2:8, 9.)
Vai glābšanas iespēju var zaudēt?
Jā. Tāpat kā cilvēks, kas ir izglābts no noslīkšanas, atkal varētu iekrist vai ielēkt ūdenī, cilvēks, kurš ir izglābts no grēka, bet neapliecina ticību darbos, varētu zaudēt glābšanas iespēju. Šī iemesla dēļ Bībelē kristieši tiek mudināti ”neatlaidīgi cīnīties par ticību”. (Jūdas 3.) Tāpat ir lasāms aicinājums tiem, kas ir izglābti: ”Pūlieties savas glābšanas labā ar bijību un trīsām!” (Filipiešiem 2:12.)
Kurš ir Glābējs — Dievs vai Jēzus?
Bībelē ir atklāts, ka Dievs ir galvenais glābšanas avots, un bieži viņš ir saukts par ”Glābēju”. (1. Samuēla 10:19; Jesajas 43:11; Titam 2:10; Jūdas 25.) Izraēliešu atbrīvošanai Dievs izmantoja dažādus cilvēkus, un arī viņi Bībelē ir saukti par ”glābējiem”. (Nehemijas 9:27; Soģu 3:9, 15; 2. Ķēniņu 13:5.) Tāpat arī Jēzus Bībelē ir nosaukts par ”Glābēju”, jo Dievs ir devis iespēju iegūt glābšanu no grēka ar Jēzus Kristus upura starpniecību. (Apustuļu darbi 5:31; Titam 1:4.) b
Vai visi cilvēki tiks glābti?
Nē, daži cilvēki netiks glābti. (2. Tesalonikiešiem 1:9.) Kad Jēzum jautāja: ”Vai tiesa, ka tikai nedaudzi taps izglābti?”, viņš paskaidroja: ”Visiem spēkiem pūlieties ieiet pa šaurajām durvīm! Es jums saku: daudzi gribēs tikt iekšā, bet nevarēs.” (Lūkas 13:23, 24.)
Nepareizi priekšstati par vispārēju glābšanu
Nepareizs priekšstats. Pirmajā vēstulē korintiešiem 15:22 ir norādīts uz vispārēju glābšanu, jo ir teikts, ka ”Kristū visi tiks darīti dzīvi”. (1. Korintiešiem 15:22.)
Fakts. Šī panta konteksts norāda uz augšāmcelšanu. (1. Korintiešiem 15:12, 13, 20, 21, 35.) Tādējādi frāze ”Kristū visi tiks darīti dzīvi” nozīmē tikai to, ka visi, kas tiek augšāmcelti, saņem šo svētību ar Jēzus Kristus starpniecību. (Jāņa 11:25.)
Nepareizs priekšstats. Vēstulē Titam 2:11 uz vispārēju glābšanu norāda tas, ka Dievs glābj ”visus cilvēkus”.
Fakts. Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā ir tulkots ar ”visi”, var nozīmēt arī ”visdažādākie”. Tādējādi šis pants jāsaprot tā, ka Dievs ir padarījis iespējamu glābšanu visdažādākajiem cilvēkiem, proti, cilvēkiem ”no visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām”. (Atklāsmes 7:9, 10.)
Nepareizs priekšstats. Otrajā Pētera vēstulē 3:9 ir mācīts par vispārēju glābšanu, jo ir teikts, ka Dievs ”nevēlas, lai kāds ietu bojā”.
Fakts. Dievs grib, lai cilvēki tiktu glābti, taču viņš nespiež tiem pieņemt glābšanai sagādāto līdzekli. Viņa ”tiesas diena” ietvers ”bezdievīgo cilvēku” iznīcināšanu. (2. Pētera 3:7.)
a Bībelē ir norādīts uz cilvēku kā uz ”izglābtu”, lai gan tā faktiskā glābšana no grēka un nāves gaidāma tikai nākotnē. (Efesiešiem 2:5; Romiešiem 13:11.)
b Jēzus vārds ir atvasināts no ebreju vārda Jehōšua, kas nozīmē ”Jehova ir glābšana”.