Bībelē ir norādīts, ka no visām radībām, kas mīt uz zemes, tikai noteikts skaits cilvēku nonāks debesīs. (Atklāsmes 14:1, 3.) Viņi tur valdīs kopā ar Jēzu, būdami ķēniņi un priesteri. (Lūkas 22:28—30; Atklāsmes 5:9, 10.) Lielākais vairums cilvēku tiks piecelti no nāves, lai dzīvotu paradīzē uz zemes. (Psalms 37:11, 29.)

 Bībelē nekur nav pieminēts, ka suņiem vai citiem mājas mīluļiem būtu sava paradīze, — un tam ir pamatots iemesls. Dzīvniekiem nav iespējams ”saņemt debesu aicinājumu”. (Ebrejiem 3:1.) Lai saņemtu debesu aicinājumu, ir jāapgūst zināšanas par Dievu, jāizveido ticība un jāpilda Dieva norādījumi, taču dzīvnieki to nespēj. (Mateja 19:17; Jāņa 3:16; 17:3.) Tikai cilvēki tika radīti, lai dzīvotu mūžīgi. (1. Mozus 2:16, 17; 3:22, 23.)

 Lai fiziskas būtnes nonāktu debesīs, tām ir jāpieredz augšāmcelšana. (1. Korintiešiem 15:42.) Bībelē ir aprakstīti vairāki gadījumi, kad mirušie ir tikuši piecelti no nāves. (1. Ķēniņu 17:17—24; 2. Ķēniņu 4:32—37; 13:20, 21; Lūkas 7:11—15; 8:41, 42, 49—56; Jāņa 11:38—44; Apustuļu darbi 9:36—42; 20:7—12.) Tomēr visos šajos gadījumos ir runāts tieši par cilvēkiem, nevis dzīvniekiem.

•  Vai dzīvniekiem ir dvēsele?

•  Vai dvēsele var nomirt?

•  Vai dzīvnieki grēko?

•  Vai cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem ir pieļaujama?

 Nē. Bībelē teikts, ka gan dzīvnieki, gan cilvēki paši ir dvēseles. (4. Mozus 31:28, zemsv. piez.) Kad tika radīts pirmais cilvēks Ādams, viņš nevis saņēma dvēseli, bet kļuva par ”dzīvu dvēseli”. (1. Mozus 2:7, zemsv. piez.) Dvēsele sevī apvieno divus elementus — ”zemes putekļus” un ”dzīvības elpu”.

 Jā, Bībelē ir paskaidrots, ka dvēsele var nomirt. (Ecehiēla 18:20.) Nomirstot dzīvnieki un cilvēki atgriežas zemē. (Pulcētājs 3:19, 20.) Citiem vārdiem sakot, viņi pārstāj eksistēt. a

 Nē. Grēkot nozīmē domāt, just vai darīt kaut ko, kas ir pretrunā ar Dieva noteiktajām normām. Lai grēkotu, ir jāspēj pieņemt ar morāli saistītus lēmumus, bet dzīvnieki to nespēj. Parasti dzīvnieki sava īsā mūža laikā rīkojas, instinktu vadīti. (2. Pētera 2:12.) Kad pienāk tiem atvēlētā mūža beigas, tie mirst, kaut arī nav grēkojuši.

 Nē. Dievs ir ļāvis cilvēkiem būt noteicējiem pār dzīvniekiem, bet tas nenozīmē, ka cilvēki drīkst pret tiem izturēties cietsirdīgi. (1. Mozus 1:28; Psalms 8:6—8.) Dievam ir svarīgs katrs dzīvnieks — pat ja tas ir tikai mazs putniņš. (Jonas 4:11; Mateja 10:29.) Viņš ir pavēlējis saviem kalpiem rūpēties par dzīvniekiem un izturēties pret tiem iejūtīgi. (2. Mozus 23:12; 5. Mozus 25:4; Sālamana pamācības 12:10.)