”MANĀ ĢIMENĒ ATTIECĪBAS RISINĀJA KLIEDZOT UN LAMĀJOTIES,” atceras kāda sieviete, vārdā Patrīcija. ”Es neiemācījos piedot. Arī tad, kad biju pieaugusi, es varēju dienām ilgi apvainoties, un tāpēc mani mocīja bezmiegs.” Patiešām — dusmas un aizvainojums nepadara mūs ne laimīgākus, ne veselākus. Kā norādīts kādā pētījumā, cilvēki, kas nemāk piedot:

• dusmu un aizvainojuma dēļ var sabojāt attiecības ar citiem un palikt vientuļi;

• ir pārlieku jūtīgi, pārdzīvo par sīkumiem un pat var ieslīgt depresijā;

• visu redz drūmās krāsās un tāpēc nespēj priecāties par dzīvi;

• izjūt nemieru, jo viņus plosa iekšējas pretrunas;

• izjūt lielu stresu un biežāk cieš no paaugstināta asinsspiediena, sirds slimībām, artrīta, galvassāpēm un citām veselības problēmām *.

KO NOZĪMĒ PIEDOT? Tas nozīmē vairs neļaunoties uz pāridarītāju un atbrīvoties no dusmām, aizvainojuma un domām par atriebību. Piedot nenozīmē attaisnot nepareizu rīcību vai uzskatīt to par mazsvarīgu vai nebijušu. Piedošana drīzāk sevī ietver apzinātu lēmumu, kas liecina par vēlmi nodibināt mieru un veidot vai uzturēt labas attiecības ar citiem.

Piedot nozīmē arī saprast, ka visi kļūdās un mēdz sagrēkot gan vārdos, gan darbos. (Romiešiem 3:23.) Bībelē ir teikts: ”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13.)

No šiem vārdiem izriet, ka piedošana ir cieši saistīta ar mīlestību, jo tā palīdz panākt vienotību. (Kolosiešiem 3:14.) Meijo klīnikas interneta vietnē ir rakstīts, ka piedošana:

•   sekmē ciešākas cilvēku savstarpējās attiecības un palīdz ar līdzjūtību un sapratni izturēties pret pāridarītāju;

• labvēlīgi ietekmē garīgo un emocionālo stāvokli;

• mazina nemieru, stresu un agresiju;

• atvieglo depresijas simptomus.

CIK SVARĪGI IR PIEDOT SEV? Saskaņā ar žurnālā Disability & Rehabilitation teikto, piedot sev ”ir visgrūtāk sasniedzamais mērķis”, taču tas ir ”būtiskākais labas — kā emocionālās, tā fiziskās — veselības priekšnoteikums”. Bet ko darīt, lai varētu sev piedot?

• Negaidīt no sevis pilnību. Pieņemiet, ka jūs, tāpat kā visi citi cilvēki, mēdzat kļūdīties. (Salamans Mācītājs 7:20.)

• Mācieties no savām kļūdām, lai pēc iespējas tās vairs neatkārtotu.

• Esiet iecietīgi pret sevi. Lai atbrīvotos no sliktām rakstura iezīmēm un kaitīgiem paradumiem, ir vajadzīgs laiks. (Efesiešiem 4:23, 24.)

• Esiet draugos ar labiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kas jūs labvēlīgi ietekmēs, bet būs arī godīgi pret jums. (Salamana Pamācības 13:20.)

• Ja jūs kādu esat aizvainojis, esiet gatavs to atzīt un tūlīt pat atvainojieties. Ja vērsīsiet visu par labu, jūsu sirds būs mierīga. (Mateja 5:23, 24.)

Sākumā minētajai Patrīcijai mācīties piedot palīdzēja Bībeles nodarbības. Viņa teica: ”Es atbrīvojos no dusmām, kuras saindēja manu dzīvi. Es vairs nesagādāju ciešanas ne sev, ne citiem. Iedziļinoties Bībelē, es sapratu, ka Dievs mūs mīl un vēl mums labāko.”

Vīrietis, vārdā Rons, stāstīja: ”Es nevarēju ietekmēt to, kā domā un rīkojas citi. Bet es varēju ietekmēt sevi. Lai iegūtu sirdsmieru, man vajadzēja atbrīvoties no aizvainojuma. Miers un aizvainojums man kļuva kā ziemeļi un dienvidi. Nav iespējams atrasties abās vietās vienlaicīgi. Tagad mana sirds ir mierīga.”