Vai jums šķiet, ka cilvēku spēkos ir atrisināt daudzās problēmas, kas liedz izjust mieru un drošību un apdraud mūsu nākotni? Efektīvs var būt vienīgi tāds risinājums, kas ņemtu vērā visu nelaimju patiesos cēloņus, ne tikai simptomus.

Lai paskaidrotu šo domu, minēsim kādu piemēru. Kāds vīrietis, vārdā Toms, saslima un vēlāk nomira. Kāpēc tā notika? ”Kad parādījās pirmie slimības simptomi, neviens neiedomājās izpētīt, kāds ir to patiesais iemesls,” rakstīja ārsts, kas strādā slimnīcā, kurā Toms nonāca neilgi pirms nāves. Acīmredzot iepriekšējie Toma ārsti viņam vienkārši bija devuši zāles, lai viņš justos labāk.

Vai varētu būt, ka cilvēkiem ir līdzīga pieeja pasaules ”kaitēm”? Lai apkarotu noziedzību, varas iestādes izdod likumus, uzstāda videonovērošanas kameras un cenšas uzlabot policijas darba efektivitāti. Taču šie pasākumi, kaut arī ar tiem var gūt noteiktus panākumus, atstāj bez ievērības problēmu īstos cēloņus — to, ka likumpārkāpēju rīcībā parasti atspoguļojas viņu domāšanas veids, uzskati un vēlmes.

Daniels dzīvo kādā Dienvidamerikas valstī, kuras ekonomika ir pieredzējusi krahu. Viņš stāsta: ”Kādreiz mūsu dzīve ritēja normālās sliedēs. Mēs nebaidījāmies no bruņotām laupīšanām. Bet tagad vairs nav nevienas pilsētas un ciema, kur viss būtu mierīgi. Ekonomikas sabrukums ir atklājis daudzu cilvēku patieso seju — viņu alkatību un necieņu pret citu īpašumu un dzīvību.”

Kāds vīrietis, ko sauksim par Eliasu, bēga no konflikta Tuvajos Austrumos un vēlāk uzsāka Bībeles nodarbības. Viņš atceras: ”Daudzus jaunus vīriešus no manas dzimtās pilsētas ģimenes locekļi un politiski reliģiskā sistēma mudināja iesaistīties karā un kļūt par varoņiem. Bet tieši tas pats notika ar tiem, kas karoja pretējā pusē! Redzētais man lika saprast, cik bezcerīgi ir paļauties uz cilvēkiem, kam pieder vara.”

Kādā senā grāmatā ir lasāmi gudri vārdi:

• ”Cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām.” (1. Mozus 8:21.)

• ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9.)

• ”No sirds nāk ļaunas domas, slepkavības.., netiklība, zagšana, nepatiesas liecības.” (Mateja 15:19.)

Cilvēce nav spējusi atrast zāles pret sliktajām īpašībām, kas mūsos mīt. Rodas pat iespaids, ka šīs īpašības izpaužas aizvien lielākā mērā, kā par to liecina iepriekšējā rakstā pieminētās problēmas. (2. Timotejam 3:1—5.) Šāda situācija pastāv par spīti tam, ka mūsdienās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms un cilvēkiem ir ārkārtīgi plašas iespējas sazināties savā starpā. Kāpēc tad mēs nespējam nodibināt pasaulē mieru un drošību? Vai mēs prasām no sevis pārāk daudz? Vai mēs cenšamies panākt neiespējamo?

Pat ja mums brīnumainā veidā izdotos panākt, ka pazūd visas cilvēku sliktās īpašības, mēs tik un tā nespētu padarīt pasauli par vietu, kur ikviens jūtas droši. Iemesls ir tas, ka cilvēku iespējas ir ierobežotas.

 Vienkāršā patiesība ir tāda, ka ”vīrs nevar droši noteikt savu gājumu”. (Jeremijas 10:23.) Mēs neesam radīti ar spēju valdīt paši pār sevi. Valdīšanai pār citiem cilvēkiem mēs esam tikpat nepiemēroti kā dzīvei zem ūdens vai kosmosā.

Padomāsim: vai cilvēkiem patīk, ja citi saka viņiem priekšā, kā dzīvot un pēc kādām morāles vērtībām vadīties? Vai kādam patīk, ja citi viņa vietā izlemj, kādiem jābūt viņa uzskatiem par abortu, tikumības normām un bērnu audzināšanu? Tie ir tikai daži jautājumi, kuros cilvēkiem ir diametrāli pretēji viedokļi. Tāpēc, lai kā tas kādam nepatiktu, Bībelē teiktie vārdi ir saprātīgi. Mums nav ne spēju, ne morālu tiesību valdīt pār citiem. Bet kur tādā gadījumā var meklēt palīdzību?

Visloģiskākā atbilde ir tāda, ka mums jāvēršas pie sava Radītāja. Viņš ir tas, kurš mūs ir veidojis, un, pretēji dažu domām, viņš mūs nav aizmirsis. To, ka mēs viņam neesam vienaldzīgi, apstiprina Bībelē ietvertā gudrība. Ja izprotam šo īpašo grāmatu, mēs sākam labāk saprast arī sevi un mums kļūst skaidrāks, kāpēc cilvēces vēsturē ir tik daudz skumju lappušu. Tad mēs varam saprast, kāpēc, runājot kāda vācu filozofa vārdiem, ”tautas un valdības nekad neko nav mācījušās no vēstures un nav vadījušās pēc principiem, kas no tās izriet”.

Kāds gudrs cilvēks reiz izteicās, ka ”par gudrību liecina visi tās augļi”. (Lūkas 7:35.) Šādas gudrības piemēru var atrast Jesajas grāmatas 2. nodaļas 22. pantā, kur teikts: ”Nepaļaujieties uz cilvēku.” Šis saprātīgais padoms mūs var pasargāt no veltīgām cerībām un nereālistiskām gaidām. Kenets, kas dzīvo kādā Ziemeļamerikas pilsētā, kur bieži notiek vardarbīgi noziegumi, saka: ”Politiķi cits pēc cita sola uzlabot situāciju, taču viņiem tas neizdodas. Šie nepiepildītie solījumi pastāvīgi atgādina, cik patiesas ir Bībeles atziņas.”

Iepriekš jau minētais Daniels raksta: ”Ar katru dienu es arvien vairāk pārliecinos, ka cilvēki nespēj sekmīgi valdīt. [..] Ja kāds paļaujas uz savu rēķinu bankā vai pensiju plānu, tā vēl nav garantija, ka viņam būs nodrošinātas vecumdienas. Es esmu redzējis, kā cilvēki, kas uz to ir paļāvušies, ir piedzīvojuši rūgtu vilšanos.”

Bībele ne tikai palīdz izvairīties no nepamatotām gaidām. Tā var dot arī patiesu cerību, un par to būs stāstīts tālāk.