”Neraizējieties par rītdienu, jo rītdien būs citas raizes.” (MATEJA 6:34.)

Ko tas nozīmē. Ikdienas raizes ir dzīves sastāvdaļa. Taču nav nekādas vajadzības šodienas raizēm pievienot vēl arī rītdienas raizes. Koncentrējieties uz to, kas notiek pašreiz.

• Stress var izraisīt trauksmes sajūtu. Tāpēc, pirmkārt, atzīstiet, ka no stresa nav iespējams izvairīties pavisam. Raizēšanās par to, ko nav iespējams novērst, tikai palielina spriedzi. Otrkārt, atcerieties, ka bieži vien tas, par ko mēs uztraucamies, nemaz nenotiek.

”Gudrība, kas nāk no augšas, ..ir ..saprātīga.” (JĒKABA 3:17.)

Ko tas nozīmē. Neesiet perfekcionisti. Neprasiet pārāk daudz ne no sevis, ne no citiem.

• Esiet pieticīgi, izvirziet saprātīgus mērķus un paturiet prātā gan savas, gan citu cilvēku spēju robežas. Tā jūs mazināsiet spriedzi un palīdzēsiet kā sev, tā citiem paveikt iecerēto. Nezaudējiet arī humora izjūtu. Smiekli ļauj kliedēt sasprindzinājumu un uzlabo garastāvokli — arī tad, ja kaut kas nenotiek, kā plānots.

”Kam vēss prāts, tas sapratis!” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 17:27, LB-2012.)

Ko tas nozīmē. Negatīvas emocijas traucē skaidri spriest, tāpēc centieties saglabāt mieru.

• Nosakiet, kas jūsos izraisa stresu un kā jūs uz to reaģējat. Pacentieties saprast, ko jūs domājat, kā jūtaties un kā rīkojaties stresa situācijās; jūs pat varētu pierakstīt savas reakcijas. Labāk izprotot, kā jūs ietekmē spriedze, jūs droši vien labāk spēsiet tikt ar to galā. Padomājiet arī par to, kā izvairīties no faktoriem, kas rada stresu. Ja tas nav iespējams, mēģiniet samazināt šo faktoru ietekmi, piemēram, pārdomātāk plānojot veicamos darbus un lietderīgāk izmantojot laiku.

• Pamēģiniet paskatīties uz notiekošo jaunā gaismā. To, kas jūsos izraisa stresu, kāds cits varbūt uztver pavisam mierīgi. Iespējams, atšķirība ir izskaidrojama ar dažādu skatījumu uz vienu un to pašu situāciju. Jums var noderēt trīs tālāk minētie ieteikumi.

  1.  Nesteidzieties piedēvēt citiem sliktus motīvus. Kāds varbūt iespraucas jums priekšā rindā. Ja nospriedīsiet, ka tas nu gan ir slikti audzināts cilvēks, jūs droši vien pārņems aizkaitinājums. Daudz labāk būtu pieņemt, ka viņam bija iemesls tā rīkoties. Beigu beigās var izrādīties, ka tā tiešām ir!

  2.  Saskatiet pozitīvo katrā situācijā. Ilga gaidīšana rindā pie ārsta vai lidostā nebūs tik nomācoša, ja izmantosiet šo laiku, lai palasītu, paveiktu iekavētos darbus vai rakstītu e-pastus.

  3.  Raugieties uz visu plašāk. Vai šī problēma joprojām būs aktuāla rīt vai pēc nedēļas? Nošķiriet nenozīmīgus jautājumus un īslaicīgas problēmas no tā, kas patiešām ir svarīgs.

”Viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.” (1. KORINTIEŠIEM 14:40.)

Ko tas nozīmē. Centieties uzturēt kārtību savā dzīvē.

• Parasti cilvēkiem patīk, ja viņu dzīvē valda kaut kāda kārtība. Nelāgs paradums, kas traucē uzturēt šādu kārtību un veicina stresu, ir darāmā atlikšana uz vēlāku laiku. Ātri vien tā var sakrāties vesels lērums nepadarītu darbu. Lūk, divi ieteikumi, kas palīdzēs no tā izvairīties.

  1.  Izveidojiet reālistisku veicamo darbu plānu un turieties pie tā.

  2.  Nosakiet, kādu iemeslu dēļ jums ir nosliece atlikt kaut ko uz vēlāku laiku, un labojiet savu attieksmi.

”Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 4:6.)

Ko tas nozīmē. Darbaholiķi paši sev laupa prieku par ”abām dūrēm.. darba pūļu”, jo viņiem nepaliek ne laika, ne spēka, lai baudītu sava darba augļus.

• Raugieties uz darbu un naudu reālistiski. Vairāk naudas nenozīmē lielāku laimi vai mazāku stresu. Patiesībā var būt pat pretēji. ”Bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega,” teikts Salamana Mācītāja grāmatas 5. nodaļas 11. pantā. Tāpēc centieties dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem.

• Atvēliet laiku atpūtai. Spriedzi var mazināt, darot to, kas jums patīk. Tomēr pasīva atpūta, piemēram, televīzijas skatīšanās, diez vai palīdzēs.

• Neaizraujieties ar tehnoloģijām. Vairieties pastāvīgi lasīt visus jaunos e-pastus un īsziņas un sekot visiem jaunumiem sociālajos tīklos. Bez īpašas vajadzības nelasiet ar darbu saistītus e-pastus ārpus darba laika.

”Ķermeņa vingrināšana ir derīga.” (1. TIMOTEJAM 4:8.)

Ko tas nozīmē. Regulāri fiziski vingrinājumi sekmē labu veselību.

• Veidojiet veselīgus paradumus. Fiziskas aktivitātes var uzlabot garastāvokli un palīdzēt organismam panest stresu. Ēdiet veselīgi un neizlaidiet ēdienreizes. Atvēliet pietiekami daudz laika atpūtai.

• Nemēģiniet kliedēt stresu ar smēķēšanu un alkohola vai narkotiku lietošanu. Ar laiku šādi kaitīgi paradumi rada vēl lielāku stresu, jo jums var pasliktināties veselība un rasties finansiālas problēmas.

• Ja spriedze kļūst nepanesama, vērsieties pie ārsta. Meklēt speciālista palīdzību nav nekas apkaunojošs.

”Pārliecinieties, kas ir svarīgākais.” (FILIPIEŠIEM 1:10.)

Ko tas nozīmē. Rūpīgi izvērtējiet, kas jums dzīvē ir svarīgākais.

• Sastādiet darāmo darbu sarakstu svarīguma secībā. Tas jums ļaus pievērst galveno uzmanību svarīgākajiem darbiem un saprast, ko varētu atlikt, uzticēt kādam citam vai pat nedarīt vispār.

• Nedēļas gaitā pierakstiet, kā jūs izmantojat savu laiku. Pēc tam pārdomājiet, kā varētu to darīt lietderīgāk. Jo labāk jūs izmantosiet laiku, jo mazāku sasprindzinājumu jutīsiet.

• Ieplānojiet laiku atpūtai. Pat nelieli atelpas brīži var atjaunot spēkus un mazināt stresu.

”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 12:25.)

Ko tas nozīmē. Citu laipnie un iejūtīgie vārdi var būt ļoti stiprinoši.

• Pārrunājiet to, kas jūs uztrauc, ar kādu saprotošu draugu. Cilvēks, kam jūs uzticaties, jums varbūt palīdzēs paraudzīties uz visu jaunā gaismā, un var pat gadīties, ka viņš piedāvās risinājumu, kas jums nebija ienācis prātā. Jau tas vien, ka izkratīsiet sirdi, jums droši vien ļaus justies labāk.

• Lūdziet palīdzību citiem. Vai jūs varētu palūgt, lai daļu darba paveic kāds cits, vai sadalīt pienākumus?

• Ja spriedzi rada attiecības ar kādu kolēģi, mēģiniet uzlabot situāciju. Vai jūs varētu laipni un taktiski paskaidrot šim cilvēkam, kā viņš jums liek justies? (Salamana Pamācības 17:27.) Ja tas nelīdz, varbūt ir iespējams ierobežot laiku, ko pavadāt kopā ar viņu.

”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (MATEJA 5:3.)

Ko tas nozīmē. Mums, cilvēkiem, nepietiek tikai ar ēdienu, apģērbu un pajumti. Mums ir savas garīgās vajadzības. Laimīgi mēs varam būt tikai tad, ja tās apzināmies un apmierinām.

• Lūdziet Dievu. Dievs jūs aicina ”uzticēt viņam visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek”. (1. Pētera 5:7.) Lūgšanas un pārdomas par to, kas ir stiprinošs, var sniegt dziļu iekšēju mieru. (Filipiešiem 4:6, 7.)

• Lasiet materiālus, kas ļauj tuvoties Dievam. Šajā žurnālā apskatītie principi ir balstīti uz Bībeli, kas tika sarakstīta, lai mēs varētu apmierināt savas garīgās vajadzības. Tie palīdz rast ”gudru padomu un izmanību”. (Salamana Pamācības 3:21, LB-2012.) Izvirziet sev mērķi izlasīt Bībeli. To varētu sākt darīt, piemēram, ar Salamana Pamācību grāmatu.