Gaisa piesārņojums apdraud dzīvības pastāvēšanu uz Zemes. Tikai viens procents zemeslodes iedzīvotāju elpo gaisu, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem gaisa kvalitātes standartiem.

Piesārņots gaiss var izraisīt elpceļu slimības, plaušu vēzi un asinsvadu slimības. Ik gadu apmēram septiņi miljoni cilvēku mirst gaisa piesārņojuma dēļ.

Mūsu planēta spēj saražot pietiekami daudz tīra gaisa visām dzīvajām būtnēm, bet tikai tikmēr, kamēr cilvēku radītais piesārņojums nav pārāk liels. Pievērsiet uzmanību dažiem piemēriem.

• Ir vispārzināms, ka meži no gaisa absorbē oglekļa dioksīdu. Bet mazāk zināms ir fakts, ka staignās, plūdmaiņām pakļautās piekrastēs sastopamās mangroves šo darbu paveic vēl efektīvāk. Mangrovju audzes absorbē pat piecas reizes vairāk oglekļa dioksīda nekā tropu meži.

• Jaunākie pētījumi liecina, ka dažas lielo aļģu sugas, piemēram, laminārijas, piesaista oglekļa dioksīdu un to noglabā uz ilgu laiku. Lamināriju laponī ir ar gaisu pildīti pūslīši, tāpēc ūdens straumes tās var aiznest tālu no krasta. Kad šie pūslīši saplīst, laminārijas ar uzkrāto oglekli nogrimst okeāna dibenā. Tā ogleklis paliek tur noglabāts, iespējams, gadsimtiem ilgi.

• Atmosfēras spēja attīrīties bija novērojama Covid-19 pandēmijas laikā, kad bija noteikti dažādi ierobežojumi. 2020. gadā, kad uz laiku tika slēgtas daudzas rūpnīcas un krietni samazinājās autotransporta kustība, gaisa kvalitāte strauji uzlabojās. Saskaņā ar kādu ziņojumu par gaisa kvalitāti 2020. gadā, vairāk nekā 80 procentos valstu, kas tika apsekotas pētījuma ietvaros, gaisa kvalitāte drīz pēc mājsēdes sākuma uzlabojās. (2020 World Air Quality Report.)

Tiek izstrādāti dažādi normatīvi, lai samazinātu industriālo gaisa piesārņojumu. Turklāt zinātnieki cenšas atrast aizvien jaunus veidus, kā uzlabot gaisa kvalitāti. Piemēram, viņi izmanto mikroorganismus, kas kaitīgas vielas pārveido nekaitīgos savienojumos. Tāpat speciālisti iesaka mazāk pārvietoties ar automašīnu un vairāk staigāt vai braukt ar velosipēdu, kā arī uzlabot mājokļa energoefektivitāti.

Bet ar to nepietiek, kā to apstiprina 2022. gadā publicētais ziņojums, kura sagatavošanā bija iesaistītas vairākas starptautiskas organizācijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka.

Šajā ziņojumā bija minēts, ka 2020. gadā aptuveni trešdaļa pasaules iedzīvotāju ēdienu gatavoja, galvenokārt izmantojot kurināmo un plītis, kas piesārņo gaisu. Daudzos reģionos reti kurš var atļauties jaunu plīti un reti kuram ir pieejams videi draudzīgāks kurināmais.

”Tā saka Dievs Jehova, kurš radījis debesis.., kurš izklājis zemi ar visu, kas uz tās, kurš dod elpu cilvēkiem, kas tur mīt.” (Jesajas 42:5.)

Dievs ir radījis gaisu, ko mēs elpojam, un ir iedibinājis dabas ciklus, kas attīra gaisu. Turklāt viņam ir neierobežots spēks un viņš mīl cilvēkus. Vai būtu saprātīgi domāt, ka viņš neko nedarīs, lai novērstu gaisa piesārņojumu? Vairāk par to lasiet nākamajā rakstā ”Dievs ir apsolījis, ka mūsu planēta izdzīvos”.