Klimata pārmaiņas apdraud koraļļu rifus, moluskus, vēžveidīgos un citus jūras iemītniekus. Vismaz ceturtā daļa zināmo jūras organismu ir atkarīgi no koraļļiem, taču zinātnieki prognozē, ka koraļļu rifiem draud izzušana nākamo 30 gadu laikā.

Pēc speciālistu domām, līdz pat 90 procentiem jūras putnu ir apēduši plastmasas daļiņas, un tiek lēsts, ka ik gadu miljoniem jūras dzīvnieku iet bojā plastmasas atkritumu dēļ.

”Mēs esam uzskatījuši okeānus par kaut ko pašsaprotamu,” 2022. gadā minēja ANO  ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, ”un tagad mēs pieredzam to, ko es sauktu par okeānu krīzi.”

Okeāniem piemīt dabiska pašattīrīšanās spēja, un, ja cilvēku radītais piesārņojums nebūtu tik liels, okeāni spētu nodrošināt veselīgu un tīru vidi tās iemītniekiem. Kā bija paskaidrots grāmatā Regeneration: Ending the Climate Crisis in One Generation (Reģenerācija. Kā novērst klimata krīzi vienas paaudzes laikā), ja kāda okeāna teritorija tiek aizsargāta no cilvēka darbības, okeāna dabiskie atjaunošanās procesi netiek traucēti. Apskatīsim dažus piemērus.

• Mikroskopiskie augi, kas veido fitoplanktonu, saista oglekļa dioksīdu, kas tiek uzskatīts par primāro globālās sasilšanas cēloni. Fitoplanktons absorbē gandrīz tikpat daudz ogļskābās gāzes kā visi koki, graudzāles un pārējie sauszemes augi kopā.

• Okeānos mītošie mikrobi barojas ar mirušo zivju atliekām, kas citādi piesārņotu okeānu. Savukārt no šiem mikrobiem pārtiek citi jūras organismi. Smitsona institūta (ASV) Okeāna portālā ir minēts, ka šie procesi ”uztur okeānus tīrus”.

• Ūdens ar augstu skābuma līmeni ir kaitīgs koraļļiem, gliemenēm un citiem jūras iemītniekiem. Taču daudzu jūras dzīvnieku gremošanas sistēma ūdens skābumu samazina.

Okeāni nebūtu jāattīra, ja tie netiktu piemēsloti. Tāpēc speciālisti mudina vienreizējo plastmasas izstrādājumu vietā lietot atkārtoti izmantojamus maisiņus un traukus.

Taču ar to nepietiek. Nesen kāda vides aizsardzības organizācija viena gada laikā 112 valstīs savāca 8300 tonnas krastā izskalotu atkritumu. Tomēr tā ir tikai tūkstošā daļa no visiem atkritumiem, kas katru gadu nonāk okeānos.

Žurnālā National Geographic bija minēts, ka ”okeāna pārskābināšanās, visticamāk, ir neatgriezeniska”. Jūras organismiem ir ”jācīnās ar globālo ekonomiku, kura balstās uz lēta fosilā kurināmā izmantošanu. Tā nav godīga cīņa.”

”Zeme ir tavu radījumu pilna. Lūk, jūra — tik neaptverami plaša! Bez skaita tur mudž dzīvas radības, mazas un lielas.” (Psalms 104:24, 25.)

Mūsu Radītājs ir izveidojis okeānus un iedibinājis procesus, kas ļauj tiem pašattīrīties. Padomājiet: ja viņš tik daudz zina par okeāniem un tā iemītniekiem, vai nebūtu loģiski secināt, ka viņš spēj novērst kaitējumu, kas tiem ir nodarīts? Vairāk par to lasiet rakstā ”Dievs ir apsolījis, ka mūsu planēta izdzīvos” 15. lappusē.