SPĀNIJU raksturo liela daudzveidība, un to var teikt gan par ainavu, gan par cilvēkiem. Lielāko daļu valsts teritorijas klāj kviešu lauki, vīnogu dārzi un olīvu audzes. Spānijas dienvidos tikai kādus 14 kilometrus plata ūdens josla tās kontinentālo daļu šķir no Āfrikas.

Šajā Eiropas dienvidrietumu stūrī ir ieceļojušas daudzas tautas, to vidū feniķieši, grieķi un kartāgieši. Kad trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras šeit ieradās romieši, viņi savu jauniekaroto teritoriju nosauca Hispania. Šo zemi vēlāk okupēja vestgoti un mauri, kas tajā ir atstājuši savas kultūras pēdas.

2015. gadā vien Spāniju apmeklēja vairāk nekā 68 miljoni cilvēku. Lielākā daļa šeit ierodas, lai baudītu  saules siltumu, zeltainās pludmales un valsts mākslas, vēstures un arhitektūras bagātības. Daudzus tūristus piesaista arī spāņu tradicionālie ēdieni. Spānijas virtuvei ir raksturīgas jūras veltes, vītināts šķiņķis, bagātīgi sautējumi, salāti, dārzeņu ēdieni un svaigi dārzeņi ar olīveļļu. Spāņu omletes, paeljas un tapas ir pazīstamas visā pasaulē.

Spāņi ir draudzīgi un sabiedriski. Vairākums sevi uzskata par katoļiem, bet tikai samērā neliela daļa apmeklē misi. Pēdējos gados Spānijā ir ieceļojuši cilvēki no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas. Daudziem no viņiem patīk runāt par saviem reliģiskajiem uzskatiem un paražām. Jehovas liecinieki ar viņiem ir varējuši risināt interesantas sarunas un paskaidrot, kas Bībelē teikts par dažādiem jautājumiem.

2015. gadā vairāk nekā 10 500 Jehovas liecinieku piedalījās 70 valstības zāļu — tā viņi sauc savas sapulču vietas — celtniecībā un remontā. Pilsētu varas iestādes ir piešķīrušas zemi šādiem būvprojektiem. Lai palīdzētu iebraucējiem, Jehovas liecinieki rīko sapulces vairāk nekā 30 valodās. 2016. gadā vairāk nekā 186 tūkstoši cilvēku apmeklēja īpašu sapulci, ko Jehovas liecinieki organizēja, lai pieminētu Jēzus Kristus nāvi.