Bībelē nav tieši runāts par to, vai cilvēkiem, kas pieder pie viena dzimuma, ir likumīgas tiesības precēties savā starpā. Daudz būtiskāks ir cits jautājums: kas Bībelē teikts par homoseksuālismu?

Daudzi cilvēki, kas nav iedziļinājušies Bībelē, domā, ka zina atbildi, taču viņu atbildes ir pretrunīgas. Vieni uzskata, ka Bībelē homoseksuālisms ir stingri nosodīts. Citi apgalvo, ka Bībeles pavēle ”mīlēt tuvāko” nozīmē, ka tā atbalsta jebkādas seksuālas attiecības. (Romiešiem 13:9.)

Kurš no šiem apgalvojumiem, jūsuprāt, ir pareizs?

1. Bībelē homoseksuālisms ir nosodīts.

2. Bībelē homoseksuālisms ir uzskatīts par pieļaujamu.

3. Bībele veicina homofobiju (naidu un aizspriedumus pret homoseksuāliem cilvēkiem).

ATBILDES

1. PAREIZS. Bībelē rakstīts: ”Vīrieši, kas guļ ar vīriešiem, ..neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Tas pats attiecas uz sievietēm, kurām ir homoseksuālas attiecības. (Romiešiem 1:26.)

2. NEPAREIZS. Bībelē ir norādīts, ka seksuālas attiecības ir pieļaujamas vienīgi starp vīrieti un sievieti, kas ir precējušies savā starpā. (1. Mozus 1:27, 28; Salamana Pamācības 5:18, 19.)

3. NEPAREIZS. Kaut gan Bībelē homoseksuālas attiecības ir nosodītas, tajā nav veicināti aizspriedumi, naida motivēti noziegumi vai jebkāda slikta izturēšanās pret homoseksuāliem cilvēkiem. (Romiešiem 12:18.) ^[1]

Jehovas liecinieki uzskata, ka Bībeles morāles normas ir pašas labākās, pēc kurām cilvēks savā dzīvē var vadīties, un viņi ir izvēlējušies tās ievērot. (Jesajas 48:17.) ^[2] Tas nozīmē, ka Jehovas liecinieki noraida jebkādu seksuālu amoralitāti, arī homoseksuālismu. (1. Korintiešiem 6:18.) ^[3] Viņi ir nolēmuši pakļauties Bībeles normām, un viņiem uz to ir tiesības.

Tomēr Jehovas liecinieki cenšas ”tiekties pēc miera ar visiem”. (Ebrejiem 12:14.) Kaut arī homoseksuāla rīcība viņiem nav pieņemama, viņi neuzspiež savus uzskatus citiem, neiesaistās naida motivētos homofobiskos noziegumos un arī nepriecājas, dzirdot par tādiem. Jehovas liecinieki cenšas sekot tā saucamajam ”zelta likumam” — izturēties pret citiem tā, kā viņi vēlas, lai citi izturētos pret viņiem. (Mateja 7:12.)

Daudzi domā, ka Bībele veicina aizspriedumainu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem un ka tie, kas dzīvo saskaņā ar tās normām, ir neiecietīgi. ”Bībele tika sarakstīta laikos, kad cilvēki bija tumsonīgi un aprobežoti,” viņi apgalvo. ”Mēs pieņemam visus cilvēkus, lai kāda būtu viņu rase, tautība un seksuālā orientācija.” Noraidīt homoseksuālismu viņu skatījumā ir tas pats kas diskriminēt kādu, kam ir atšķirīga ādas krāsa. Vai šāds salīdzinājums ir pamatots? Nē. Kāpēc tā var teikt?

Tāpēc, ka noraidīt homoseksuālu rīcību nav tas pats, kas noraidoši izturēties pret homoseksuāliem cilvēkiem. Bībelē kristieši tiek mudināti cienīt visdažādākos cilvēkus. (1. Pētera 2:17.) ^[4] Bet tas nenozīmē, ka kristiešiem par pieņemamu jāuzskata jebkāda rīcība.

Minēsim kādu salīdzinājumu. Pieņemsim, ka jūs uzskatāt smēķēšanu par kaitīgu un pat pretīgu. Bet ja nu jums ir darbabiedrs, kas ir kaislīgs smēķētājs? Vai jūs varētu saukt par aprobežotu tikai tāpēc, ka jūsu viedoklis par smēķēšanu atšķiras no viņa viedokļa? Vai tas, ka viņš smēķē un jūs ne, automātiski nozīmē, ka jums ir aizspriedumi pret viņu? Ja jūsu darbabiedrs pieprasītu, lai jūs maināt savu attieksmi pret smēķēšanu, vai tad nevarētu teikt, ka viņš ir aprobežots un neiecietīgs?

Jehovas liecinieki vadās pēc Bībeles morāles normām. Viņi neatbalsta rīcību, kas Bībelē ir aizliegta. Taču viņi neizsmej cilvēkus, kuru dzīvesveids ir atšķirīgs, un nevēršas pret viņiem.

Ko var sacīt par cilvēkiem, kuriem ir homoseksuālas noslieces? Vai viņi tādi ir piedzimuši? Ja tā ir, vai nav nežēlīgi teikt, ka, klausot savām vēlmēm, viņi rīkojas nepareizi?

Bībelē nav runāts par homoseksualitātes cēloņiem, taču tajā ir atzīts, ka dažas iezīmes cilvēkos var būt dziļi iesakņojušās. Bet Bībelē arī minēts, ka ir tādi darbi un rīcība — tostarp homoseksuāla rīcība —, no kuras jāvairās, lai patiktu Dievam. (2. Korintiešiem 10:4, 5.)

Daži sacītu, ka Bībeles viedoklis ir nežēlīgs. Bet šāds apgalvojums balstās uzskatā, ka mums ir jāklausa savām vēlmēm un ka it īpaši seksuālās vēlmes ir tik svarīgas, ka tās nevajag un pat nav iespējams kontrolēt. Tomēr Bībele pagodina cilvēkus, mācot, ka viņi spēj pretoties savām iegribām. Atšķirībā no dzīvniekiem, viņi var izvēlēties nerīkoties saskaņā ar savām vēlmēm. (Kolosiešiem 3:5.) ^[5]

Padomājiet par kādu piemēru. Vairāki speciālisti uzskata, ka noteiktām uzvedības iezīmēm, piemēram, agresivitātei, var būt bioloģiski cēloņi. Bībelē agresivitātes  cēloņi nav skaidroti, bet tajā ir atzīts, ka dažiem cilvēkiem ir nosliece dusmoties. (Salamana Pamācības 22:24; 29:22.) Tomēr tajā ir arī rakstīts: ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai.” (Psalms 37:8; Efesiešiem 4:31.)

Nav daudz cilvēku, kas nepiekristu šim padomam vai teiktu, ka ir cietsirdīgi prasīt kaut ko tādu no tiem, kam ir agresīvas noslieces. Pat tie speciālisti, kas uzskata, ka dusmas sakņojas cilvēka ģenētiskajā uzbūvē, iegulda lielas pūles tajā, lai palīdzētu cilvēkiem kontrolēt šādas noslieces.

Jehovas lieciniekiem ir līdzīgs viedoklis par jebkuru rīcību, kas ir pretrunā ar Bībeles normām, tostarp par intīmām attiecībām starp diviem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kas nav precējušies viens ar otru. Bībeles padoms skan: ”Jums ikvienam jāprot valdīt pār savu miesu svētumā un godā, nevis jāļaujas neremdināmai baudkārei.” (1. Tesalonikiešiem 4:4, 5.)

Pirmā gadsimta kristieši bija cilvēki ar dažādu pagātni, un daudzi no viņiem bija veikuši nopietnas izmaiņas savā dzīvesveidā. Piemēram, Bībelē ir runāts par netikliem, elku kalpiem, laulības pārkāpējiem, vīriešiem, kas guļ ar vīriešiem, un piebilsts: ”Daži no jums tādi bija.” (1. Korintiešiem 6:9—11.)

Vai vārdi ”daži no jums tādi bija” nozīmē, ka cilvēki, kas pārtrauca homoseksuālus sakarus, vairs nekad neizjuta homoseksuālas tieksmes? Tā nevarētu būt, jo Bībelē izskan mudinājums: ”Staigājiet garā, tad jūs nepadosieties miesas tieksmēm.” (Galatiešiem 5:16.)

Bībelē nav rakstīts, ka kristieši nekad neizjutīs nepareizas vēlmes, bet tajā ir norādīts, ka viņi var izlemt nepadoties šīm vēlmēm. Kristieši mācās kontrolēt nepareizas tieksmes, nevis kavēties domās pie tām, līdz tās mudinātu uz rīcību. (Jēkaba 1:14, 15.) ^[6]

Bībelē ir paskaidrots, ka ir atšķirība starp tieksmēm un rīcību. (Romiešiem 7:16—25.) Cilvēks, kam ir homoseksuālas noslieces, var kontrolēt, pie kā viņš kavējas domās, tāpat kā viņš kontrolētu visas citas nepareizās vēlmes, piemēram, tieksmi dusmoties, pārkāpt laulību vai ļauties alkatībai. (1. Korintiešiem 9:27; 2. Pētera 2:14, 15.)

Kaut arī Jehovas liecinieki dzīvo saskaņā ar Bībelē ietvertajām morāles normām, viņi neuzspiež savus uzskatus citiem. Viņi arī necenšas panākt, lai tiktu mainīti likumi, kas aizstāv to cilvēku tiesības, kuru dzīvesveids atšķiras no viņējā. Vēsts, ko Jehovas liecinieki sludina, ir pozitīva, un viņi labprāt dalās tajā ar visiem, kas vēlas klausīties. (Apustuļu darbi 20:20.)