KAUT GAN Bībele nav zinātniska rokasgrāmata, viss, kas tajā rakstīts par dabu un tajā vērojamajiem procesiem, vienmēr ir precīzs. Tālāk ir minēti piemēri no divām jomām — meteoroloģijas un ģenētikas.

METEOROLOĢIJA. LIETUS VEIDOŠANĀS

Bībelē teikts: ”Viņš [Dievs] liek pacelties no jūras augšup ūdens pilieniem, lai tie no tvaikiem, kurus Viņš rada, atkal kā lietus pilētu lejup.” (Ījaba 36:27, 28.)

Šajā Bībeles fragmentā ir minēti trīs galvenie ūdens riņķojuma posmi. Ūdens iztvaikojot ”paceļas no jūras augšup”, kondensējoties veido mākoņus un pēc tam lietus vai citu nokrišņu veidā atkal nonāk uz zemes. Pat vēl mūsdienās meteorologi līdz galam neizprot, kā veidojas lietus. Par to nav jābrīnās, jo Bībelē jautāts: ”Kas var izdibināt, kā mākoņi izplešas plašumā?” (Ījaba 36:29.) Bet Radītājs saprot, kā veidojas lietus, un viņš gādāja, lai šis process tiktu precīzi aprakstīts Bībelē, turklāt ilgi pirms tam, kad to spēja izskaidrot zinātnieki.

ĢENĒTIKA. CILVĒKA EMBRIJA ATTĪSTĪBA

Ķēniņš Dāvids, viens no Bībeles sarakstītājiem, Dievam teica: ”Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas [”visas tā daļas”, NW].” (Psalms 139:16.) Dāvids poētiskā valodā runāja par to, ka embrijs attīstās saskaņā ar norādījumiem, kas minēti jau iepriekš tapušā ”grāmatā” jeb plānā. Pārsteidzoši ir tas, ka šie vārdi ir uzrakstīti jau aptuveni pirms trim tūkstošiem gadu.

Tikai 19. gadsimta vidū austriešu botāniķis Gregors Mendelis atklāja ģenētikas pamatprincipus. Un tikai 2003. gada aprīlī pētnieki līdz galam atšifrēja cilvēka genomu, kurā ietverta visa ģenētiskā informācija, pēc kuras attīstās cilvēka ķermenis. Zinātnieki ģenētisko kodu salīdzina ar vārdnīcu, kurā ir vārdi, kas veidoti no alfabēta burtiem. Šie vārdi veido ģenētiskās instrukcijas. Saskaņā ar šīm instrukcijām embrija daļas, piemēram, smadzenes, sirds, plaušas un ekstremitātes, attīstās pareizā secībā un precīzi noteiktā laikā. Zinātnieki genomu trāpīgi ir nosaukuši par ”dzīvības grāmatu”. No kurienes ķēniņam Dāvidam bija zināšanas par to, kā attīstās cilvēka embrijs? Viņš pazemīgi atzina: ”Tā Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.” (2. Samuēla 23:2.)

IR ĻOTI grūti vai pat neiespējami iepriekš pateikt, kad un kā uz pasaules skatuves parādīsies kāda lielvalsts vai pilsēta un kas ar to notiks tālāk. Tomēr Bībelē bija detalizēti paredzēta varenu impēriju un pilsētu iznīcināšana. Pārdomāsim tikai divus piemērus.

BABILONAS KRIŠANA UN BOJĀEJA

Senā Babilonija bija varena impērija, kuras vara gadsimtiem ilgi bija jūtama visā Rietumāzijā. Šīs impērijas galvaspilsēta bija Babilona, kas kādu laiku pat bija pasaules lielākā pilsēta. Bet Dievs iedvesmoja pravieti Jesaju, vienu no Bībeles sarakstītājiem, 200 gadus iepriekš uzrakstīt, ka Babilonu iekaros karavadonis Kīrs un tā galu galā paliks neapdzīvota uz visiem laikiem. (Jesajas 13:17—20; 44:27, 28; 45:1, 2.) Vai tā tiešām notika?

539. gadā pirms mūsu ēras, kādā oktobra naktī, Kīrs Lielais iekaroja Babilonu. Ar laiku kanāli, kas reiz apgādāja ar ūdeni šī apgabala auglīgās zemes, izžuva, jo tika pamesti novārtā. Ap mūsu ēras 3. gadsimtu šī vieta bija kļuvusi par tuksnešainu apvidu. Mūsdienās Babilona joprojām guļ drupās. Tieši tā, kā bija pravietots Bībelē, šī pilsēta kļuva ”pavisam par tuksnesi”. (Jeremijas 50:13.)

No kurienes šis Bībeles sarakstītājs tik labi zināja nākotnes notikumu detaļas? Bībelē atklāts, ka tas bija ”spriedums par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā”. (Jesajas 13:1, LB-65r.)

NĪNIVE ”BŪS IZKALTUSI KĀ TUKSNESIS”

Asīrijas impērijas galvaspilsēta Nīnive tika uzskatīta par arhitektūras brīnumu. Pilsēta varēja lepoties ar platām ielām, publiskajiem dārziem, tempļiem un iespaidīgām pilīm. Tomēr pravietis Cefanja paredzēja, ka šī krāšņā pilsēta ”būs izkaltusi kā tuksnesis”. (Cefanjas 2:13—15.)

Septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras babiloniešu un mēdiešu apvienotais karaspēks pilnībā izpostīja Nīnivi. Saskaņā ar kādu avotu, iekarotā pilsēta pēc tam ”nogrima aizmirstībā uz 2500 gadiem”. Ilgu laiku tika apšaubīts, vai Nīnive vispār jebkad ir pastāvējusi. Tikai 19. gadsimta vidū arheologi uzgāja Nīnives drupas. Mūsdienās šis vēstures piemineklis cieš laika zoba un vandalisma dēļ. Kāda organizācija, kas nodarbojas ar senatnes pieminekļu aizsardzību, (Global Heritage Fund) brīdina: ”Senā Nīnive atkal var pazust nebūtībā, bet šoreiz uz visiem laikiem.”

No kurienes Cefanja ieguva informāciju par to, kas vēl tikai bija gaidāms nākotnē? Viņš atzina, ka tas bija ”tā Kunga vārds, kas atklājās [viņam]”. (Cefanjas 1:1.)

BĪBELE sniedz pārliecinošas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem dzīvē. Lūk, daži piemēri.

KĀPĒC PASAULĒ IR TIK DAUDZ ĻAUNUMA UN CIEŠANU?

Bībelē par šo jautājumu ir runāts ne reizi vien.

1. ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.)

   Nekompetenti un korumpēti varas pārstāvji ir izraisījuši neaprakstāmas ciešanas.

2. ”Viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Salamans Mācītājs 9:11.)

   Mums visiem var atgadīties kaut kas neparedzēts, piemēram, mēs varam smagi saslimt, nokļūt nelaimes gadījumā vai pieredzēt dabas katastrofu.

3. ”Viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve.” (Romiešiem 5:12.)

   Kad tika radīti pirmie cilvēki, nepilnība un nāve nepastāvēja. Grēks ienāca pasaulē, kad viņi apzināti nepaklausīja savam Radītājam.

Bībelē ir ne tikai paskaidrots, kāpēc cilvēkiem jācieš, bet arī apsolīts, ka Dievs Jehova * likvidēs ļaunumu un ”noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:3, 4.)

KAS NOTIEK PĒC NĀVES?

Bībelē rakstīts, ka mirušie neko neapzinās un neko nespēj darīt. ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā,” teikts Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļas 5. pantā. Kad cilvēks nomirst, ”viņa nodomi aiziet bojā”. (Psalms 146:4.) Līdz ar nāvi cilvēka smadzenes un maņas pārstāj darboties, tāpēc pēc nāves viņš vairs neko nevar darīt, just vai domāt.

Taču Bībelē ir ne tikai paskaidrots, kas notiek pēc nāves, bet arī stāstīts par brīnišķīgu cerību — mirušie tiks uzmodināti no nāves miega! (Hozejas 13:14; Jāņa 11:11—14.)

KĀDA IR DZĪVES JĒGA?

No Bībeles var uzzināt, ka Dievs Jehova radīja vīrieti un sievieti. (1. Mozus 1:27.) Tāpēc pirmais vīrietis, Ādams, ir nosaukts par ”Dieva dēlu”. (Lūkas 3:38.) Cilvēki tika radīti ar noteiktu mērķi — lai tie veidotu  ciešas attiecības ar savu debesu Tēvu un dzīvotu laimīgu un saturīgu dzīvi uz zemes mūžīgi. Šī iemesla dēļ visiem cilvēkiem piemīt garīgas vajadzības — dabiska vēlēšanās iepazīt Dievu. Bībelē ir teikts: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3.)

Turklāt Bībelē vēl ir rakstīts: ”Laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda.” (Lūkas 11:28.) Bībele ne tikai ļauj labāk iepazīt Dievu, bet arī palīdz padarīt dzīvi laimīgu un saturīgu un sniedz cerību uz nākotni.

IZPĒTOT pierādījumus, miljoniem cilvēku visā pasaulē ir nonākuši pie secinājuma, ka Bībele ir kaut kas vairāk nekā tikai sens literatūras piemineklis. Viņi ir pārliecinājušies, ka Bībele ir Dieva iedvesmotie Raksti, ar kuru starpniecību viņš atklāj savas domas ikvienam no mums. To lappusēs Dievs mūs aicina viņu iepazīt un kļūt par viņa draugiem. ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums,” apsolīts Bībelē. (Jēkaba 4:8.)

Iedziļināšanās Bībelē paver brīnišķīgas izredzes. Kādas tās ir? Lasot kādu grāmatu, var gūt zināmu ieskatu tās autora iekšējā pasaulē. Līdzīgi ir ar Bībeli. Tā mums palīdz iepazīt tās autoru — Dievu. Tikai padomājiet! Jums ir iespēja iepazīt sava Radītāja domas un jūtas. Taču tas vēl nav viss. Bībelē ir atklāts:

• kā sauc Dievu un kādas ir viņa īpašības;

• kādu nākotni Dievs ir paredzējis cilvēkiem;

• kā izveidot tuvas attiecības ar Dievu.

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk? Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzēs. Viņi vada bezmaksas Bībeles nodarbības visiem, kas to vēlas. Mācoties Bībeli, jūs varēsiet tuvāk iepazīt tās autoru — Dievu Jehovu.