Ir ģimenes, kurās no bērniem tiek gaidīts, ka viņi vecākiem palīdzēs mājas darbos, un bērni bez ierunām to arī dara. Turpretī citās ģimenēs vecākiem ir mazākas prasības, un bērni ar prieku to izmanto un īpaši sevi neapgrūtina ar mājas darbiem.

Šāda tendence jo īpaši ir vērojama Rietumu valstīs, kur bērniem ir nosliece būt ņēmējiem, nevis devējiem. ”Mūsdienās bērni bieži tiek atstāti savā vaļā. Viņi pavada laiku, spēlējot videospēles, sērfojot internetā un skatoties televīziju,” saka kāds tēvs, vārdā Stīvens. ”No viņiem tikpat kā nekas netiek prasīts.”

Kā jūs domājat? Vai tiešām ir nepieciešams mācīt bērnam iesaistīties mājas darbos — ne tikai lai māja būtu tīra un kārtīga, bet arī lai sekmētu bērna attīstību?

Daži vecāki nelabprāt uztic bērniem kādus mājas pienākumus, it īpaši, ja bērni jau tā ir noslogoti ar mājasdarbiem un ārpusskolas nodarbībām. Taču tam, ka bērni tiek radināti veikt dažādus darbus mājās, ir savi ieguvumi. Kādi tie ir?

Mājas pienākumi veicina bērna attīstību. Bērniem, kas palīdz mājās, parasti ir labākas sekmes skolā, un tas ir pilnīgi saprotami. Mājas pienākumu veikšana vairo bērna pārliecību par saviem spēkiem, attīsta pašdisciplīnu un rakstura stingrību — iezīmes, bez kurām ir grūti būt labam skolēnam.

Mājas pienākumi māca bērnam kaut ko darīt citu labā. Ir novērots, ka bērni, kas tiek radināti pie mājas darbiem, vēlāk dzīvē daudz labprātāk darbojas sabiedrības labā. Un tas nepārsteidz, jo mājas pienākumi bērniem māca citu cilvēku vajadzības uzskatīt par svarīgākām nekā savējās. Stīvens, kura vārdi bija minēti iepriekš, paskaidro: ”Kad no bērniem nekas netiek prasīts, viņi sāk uzskatīt, ka citiem viņi ir jāapkalpo, un viņi izaug ar izkropļotu viedokli par dzīvi, nezinot, ko nozīmē uzņemties atbildību un cītīgi strādāt.”

Mājas pienākumi saliedē ģimeni. Ieguldot pūles mājas darbos, bērni mācās ne tikai to, ka viņi ir nozīmīga ģimenes daļa, bet arī to, ka viņiem ir zināmi pienākumi pret pārējiem ģimenes locekļiem. Bērniem ir grūti to iemācīties, ja vecāki uzskata, ka ārpusskolas nodarbības ir svarīgākas par mājas pienākumiem. Padomājiet: ”Kāds labums būs no tā, ja mans bērns nostiprinās saiknes ar savu futbola komandu, bet attālināsies no ģimenes?”

Sāciet pēc iespējas agrāk. Daži uzskata, ka mājas darbi bērniem jāsāk uzticēt, kad bērni ir sasnieguši trīs gadu vecumu. Citi iesaka to darīt jau divu gadu vecumā vai pat agrāk. Būtiskākais ir tas, ka maziem bērniem patīk darboties kopā ar vecākiem un viņus atdarināt. (Bībeles princips — Salamana Pamācības 22:6.)

Dodiet bērna vecumam atbilstošus uzdevumus. Piemēram, trīsgadnieks varētu salasīt savas rotaļlietas, uzslaucīt kaut ko, kas ir izbiris, vai aiznest savas netīrās drēbes uz veļas grozu. Lielāki bērni varētu tīrīt grīdu ar putekļsūcēju, mazgāt automašīnu vai pat gatavot maltīti. Ņemiet vērā bērna spējas un dodiet viņam atbilstošus uzdevumus. Iespējams, jūs būsiet pārsteigti, ar kādu entuziasmu viņš pildīs savus pienākumus.

Nosakiet pareizas prioritātes. Tas var būt grūti, ja bērnam katru dienu skolā uzdod veselu kaudzi mājasdarbu. Tomēr, ja bērns labu atzīmju vārdā tiek atbrīvots no mājas pienākumiem, ”tas liecina par nepareizi noteiktām prioritātēm”, rakstīts grāmatā The Price of Privilege (Panākumu cena). Kā bija minēts iepriekš, mājas pienākumu veikšana palīdz bērniem gūt labākas sekmes skolā. Turklāt mājās apgūtās iemaņas viņiem noderēs, kad viņiem būs pašiem sava ģimene. (Bībeles princips — Filipiešiem 1:10.)

Koncentrējieties uz mērķi, nevis rezultātiem. Iespējams, jūs ievērosiet, ka kāds uzdevums bērnam prasa vairāk laika, nekā jums gribētos, vai arī ka tas netiek paveikts pietiekami labi. Ja tā notiek, pretojieties kārdinājumam pārņemt darbu. Jūsu mērķis ir nevis panākt, lai bērns izpildītu uzdevumu tik labi, kā to spētu pieaugušais, bet gan palīdzēt viņam mācīties uzņemties atbildību un iepazīt prieku, kādu var sniegt darbs. (Bībeles princips — Salamans Mācītājs 3:22.)

Pareizi motivējiet bērnu. Daži uzskata, ka, maksājot bērnam par mājās paveiktajiem darbiem, vecāki viņā ieaudzina atbildības sajūtu. Savukārt citi ir pārliecināti, ka tā bērns koncentrējas uz to, ko viņš var saņemt no ģimenes, nevis uz to, ko viņš tai var dot. Speciālisti brīdina, ka tad, ja bērnam nauda nebūs vajadzīga, viņš varētu izvairīties no mājas pienākumiem, un tādā gadījumā pienākumu mācīšanas jēga zustu. Ko no tā var secināt? Nebūtu labi dot bērnam kabatas naudu kā atalgojumu par mājās paveiktajiem darbiem.