Ar AIDS slimas mātes dilemmas priekšā

SINTIJAI *, kas dzīvo Vestindijā, bija jāizvēlas, vai barot bērnu ar krūti vai ēdināt to mākslīgi — dot tam piena maisījumu no pudelītes. Varētu likties, ka izvēlēties nav grūti. Veselības aprūpes speciālisti taču jau gadu desmitiem popularizē bērnu barošanu ar mātes pienu, uzsverot, ka tā ir visveselīgākā zīdaiņu barība. Turklāt vietās, kur valda trūkums, mākslīgi ēdinātiem bērniem ir 15 reizes lielāka iespēja nomirt ar kādu slimību, kas izraisa caureju, nekā tiem bērniem, kas baroti ar mātes pienu. Kā ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), katru dienu ap 4000 bērnu mirst ar mātes piena aizstājēju lietošanu saistīto riska faktoru dēļ.

Tomēr Sintijas gadījumā lēmums par bērna barošanu ar krūti nozīmēja kādas citas briesmas. Sintijas vīrs bija inficējis viņu ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV), kas izraisa AIDS. Pēc dzemdībām Sintija uzzināja, ka ar CIV inficētu sieviešu bērniem pastāv aptuveni 14 procentu varbūtība inficēties ar CIV no mātes piena. * Šajā situācijā viņai bija jāizdara neapskaužama izvēle: vai nu pašai zīdīt savu bērnu un pakļaut to vienām briesmām, vai barot to no pudelītes un pakļaut citām briesmām.

Vietās, ko AIDS epidēmija ir skārusi vissmagāk, 20 līdz 30 procenti grūtnieču ir inficētas ar CIV. Kādā valstī bija inficēta vairāk nekā puse no visām pārbaudītajām grūtniecēm. ”Šie draudīgie skaitļi steidzina zinātniekus meklēt pretlīdzekli,” bija teikts kādā ANO radiopārraidē. Lai cīnītos ar šo slimību, sešas ANO organizācijas ir apvienojušas savu pieredzi, pūles un resursus, izveidojot Apvienoto Nāciju CIV/AIDS programmu (UNAIDS). * Taču, kā ir secinājuši šīs programmas darbinieki, atrisināt AIDS problēmu nepavisam nav vienkārši.

Sarežģītas problēmas padara neiespējamu vienkāršu atrisinājumu

Kā norāda Edīte Vaita, kas pētījusi tādus jautājumus kā zīdaiņu dabiskā ēdināšana un bērnu inficēšanās ar CIV no mātes piena, veselības aprūpes darbinieki iesaka ar CIV inficētām sievietēm industrializētās valstīs nezīdīt savus bērnus, jo tā risks, ka bērns inficēsies, gandrīz divkāršojas. Zīdaiņiem domāts  piena maisījums šķiet loģiska alternatīva. Taču attīstības valstīs, kur skarbā dzīves īstenība drīz vien sagrauj ideālistiskas teorijas, šo vienkāršo risinājumu ir grūti īstenot.

Viena no problēmām ir saistīta ar sociālajiem apstākļiem. Zemēs, kur mātes parasti pašas zīdī savus bērnus, sieviete, kas baro bērnu no pudelītes, apkārtējos var radīt aizdomas, ka viņa ir inficēta ar CIV. Sievietes baidās, ka viņas tiks apvainotas, atstumtas vai pat sistas, ja šis fakts kļūs zināms. Daļa sieviešu uzskata, ka šādos apstākļos viņām nekas cits neatliek, kā barot bērnu ar krūti, lai neviens neuzzinātu, ka viņas ir inficētas.

Pastāv arī citi sarežģījumi. Piemēram, divdesmitgadīgajai Mārgaretai, tāpat kā vismaz 95 procentiem Ugandas lauku sieviešu, nekad nav izdarīti CIV testi. Bet viņai ir pamats raizēties. Viņas pirmais bērns nomira, un otrais ir vārgs un slimīgs. Trešo bērnu Mārgareta zīda desmit reizes dienā, kaut arī viņa, iespējams, ir inficēta ar CIV. ”Es nekādi nevaru atļauties barot bērnu ar piena maisījumu,” viņa saka. Kāpēc ne? Viena bērna ēdināšana ar piena maisījumu, saka Mārgareta, izmaksā pusotru reizi vairāk, nekā ģimene viņas ciemā nopelna veselā gadā. Pat ja piena maisījumi būtu pieejami par brīvu, tik un tā būtu grūti sadabūt tīru ūdeni, lai no maisījuma pagatavotā zīdaiņa barība neapdraudētu veselību. *

Dažas no minētajām problēmām varētu vismaz daļēji atrisināt, ja ar CIV inficētām mātēm nodrošinātu labus sanitāros apstākļus, pietiekamu piena maisījumu daudzumu un tīru ūdeni. Tas dārgi izmaksā? Iespējams. Tomēr pārsteidzošā kārtā šo pasākumu īstenošana galvenokārt, šķiet, ir atkarīga nevis no līdzekļu atrašanas, bet gan no tā, kādus mērķus valsts uzskata par svarīgākajiem. Kā ziņo ANO, dažas no pasaules nabadzīgākajām attīstības valstīm militārajām vajadzībām tērē aptuveni divreiz vairāk līdzekļu nekā veselībai un izglītībai.

Vai var palīdzēt medikamenti?

ANO zinātnieki atzīmē, ka vienkāršas un salīdzinoši lētas zāles, ko sauc par AZT, var ievērojami ierobežot CIV izplatīšanos no mātēm uz bērniem. Ar UNAIDS palīdzību šīs terapijas izmaksas ir samazinātas līdz 50 dolāriem. Turklāt 1999. gada jūlijā AIDS pētnieki paziņoja, ka tad, ja ar CIV inficētas mātes un viņu jaundzimušie saņem tādu medikamentu kā nevirapīnu tikai 3 dolāru vērtībā, bērnu inficēšanos acīmredzot ir iespējams ierobežot vēl sekmīgāk nekā ar AZT palīdzību. Pēc veselības aprūpes darbinieku vārdiem, ar nevirapīna palīdzību līdz pat 400 000 bērnu gadā varētu tikt pasargāti no inficēšanās ar CIV jau pašā viņu dzīves sākumā.

Taču daži kritizē šādu medikamentu terapiju, jo minētie medikamenti var novērst vienīgi bērna inficēšanos ar CIV no mātes, un tāpēc, viņi saka, māte galu galā nomirs ar AIDS un bērns paliks bārenis. ANO iebilst, ka šajā gadījumā vienīgā drūmā alternatīva ir ļaut bērniem inficēties ar CIV, tā nolemjot šos nevainīgos upurus lēnai un briesmīgai nāvei. ANO speciālisti arī norāda, ka ar CIV inficētas mātes var nodzīvot vēl daudzus gadus. Piemēram, sākumā pieminētā Sintija uzzināja, ka viņa ir inficēta ar CIV, 1985. gadā, kad piedzima viņas meitiņa, bet saslima viņa astoņus gadus vēlāk. Un, lai gan jaundzimušajam tika konstatēts CIV, līdz divu gadu vecumam bērna organisms bija no tā atbrīvots.

Bībelē izteikts mierinošs solījums, ka drīzā nākotnē dzīves apstākļi būs droši un tādas kaites kā AIDS tiks novērstas uz visiem laikiem. (Atklāsmes 21:1—4.) Dievs Jehova apsola jaunu pasauli, kurā ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Jehovas liecinieki labprāt stāsta citiem par šīm nākotnes izredzēm. Lai saņemtu papildu informāciju, lūdzu, sazinieties ar šī žurnāla izdevējiem vai ar Jehovas lieciniekiem vietējā apkārtnē.

[Zemsvītras piezīmes]

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

WHO/E. Hooper