Kas notiek pasaulē

Aptaukošanās briesmas

Tiek prognozēts, ka krasi palielināsies saslimstība ar diabētu, sirds slimībām un citām kaitēm, jo ”Eiropu ir pārņēmusi aptaukošanās epidēmija”, teikts Londonas laikrakstā The Independent. Vēršoties pie 26 valstu medicīnas speciālistiem, kas bija sapulcējušies Milānā (Itālija), Starptautiskās pretaptaukošanās komisijas priekšsēdētājs teica: ”Tā ir pasaules mēroga krīze, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu šo slēpto epidēmiju — nopietnu slimību skaita pieaugumu — un medicīnisko izdevumu palielināšanos. Ja mēs neko nedarīsim, situācija kļūs katastrofiska.” Aptaukošanās problēma pastāv visās Eiropas valstīs, un dažviet no tās cieš 40 līdz 50 procenti iedzīvotāju. Kopš 1980. gada Anglijā to iedzīvotāju daudzums, kuriem izveidojusies aptaukošanās, sieviešu vidū ir pieaudzis no 8 līdz 20 procentiem, bet vīriešu vidū — no 6 līdz 17 procentiem. Tiek minēti tādi cēloņi kā mazkustīgs dzīvesveids un treknāks uzturs — abi šie faktori ir saistīti ar turības palielināšanos. Vislielākās bažas izraisa lielais skaits bērnu, kam ir liekais svars. Kā izsakās profesors Jāps Zeidels, Eiropas aptaukošanās izpētes asociācijas prezidents, ”pazīmes liecina, ka aizvien lielāka daļa jaunās paaudzes aizvien agrākā vecumā aptaukojas un uzkrāj lieko svaru”.

Globalizācijas ēnas puses

Ekonomikas globalizācija rada pasaules tirgu, kurā daudziem paveras lielākas iespējas nekā agrāk, bet tā vairo arī risku, teikts Lielbritānijas laikrakstā The Guardian. Valstu savstarpējā atkarība jaunajos globālās ekonomikas apstākļos padara iespējamu, ka šķietami izolēts notikums — kā, piemēram, Taizemes bāta devalvācija 1997. gadā — var izraisīt paniku visas pasaules finansu aprindās. ”Pirms trīsdesmit gadiem pasaules iedzīvotāju bagātākā piektdaļa bija 30 reizes bagātāka par iedzīvotāju trūcīgāko piektdaļu,” raksta The Guardian. ”1990. gadā tā bija 60 reizes bagātāka, un tagad tā ir jau 74 reizes bagātāka. [..] Vieni no lielākajiem ieguvējiem, kam globalizācija ir izdevīga, ir noziedznieki, kas tagad var izmantot pasaules mēroga narkotiku, ieroču un prostitūcijas tirgu.”

Vai var izvairīties no saaukstēšanās?

Pilnībā no saaukstēšanās slimībām varbūt arī neizdosies izvairīties, tomēr ir labi ievērot dažus piesardzības pasākumus, sacīts The New York Times. Vieni no svarīgākajiem ir šādi: iespēju robežās vairieties uzturēties pūlī un centieties nedot roku cilvēkiem, kam ir nepārprotamas saaukstēšanās pazīmes. Neberzējiet acis un degunu un bieži mazgājiet rokas, jo vīrusi, kas izraisa saaukstēšanās slimības, nereti ar rokām tiek pārnesti uz jutīgajām acu un deguna gļotādām. Šie vīrusi uz rokām un citām virsmām spēj saglabāt savu aktivitāti vairākas stundas, un cilvēks, kas ir saaukstējies, var izplatīt infekciju gan kādu laiku pirms, gan pēc tam, kad viņam parādās slimības simptomi. Vēl var minēt tādus profilaktiskus pasākumus kā līdzsvarotu uzturu un sevišķu piesardzību saskarē ar bērniem. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka bērni ar saaukstēšanās slimībām mēdz slimot piecas līdz astoņas reizes gadā.

Psihiskā veselība Āfrikā

”Tiek lēsts, ka no 600 miljoniem iedzīvotāju, kas dzīvo Āfrikas daļā uz dienvidiem no Sahāras, 100 miljoni cieš no psihiskiem traucējumiem,” rakstīts Dienvidāfrikas laikrakstā The Star. Kā ziņo Pasaules veselības organizācija, galvenām kārtām šajā situācijā ir vainojami karš un nabadzība. Vēl viens iemesls ir saliktās ģimenes atbalsta mazināšanās. Profesors Maikls Olatavura no Nigērijas atzīmē, ka šo ”tradicionālo afrikāņu ”drošības tīklu”” grauj rietumu vērtību sistēma, narkomānija un pilsoņu nemieri. Turklāt ģimenes locekļi, meklējot darbu, dodas aizvien tālāk prom no mājām. ”Ekonomiskās problēmas, ar kurām jācīnās Āfrikas valstu valdībām, neļauj mums rūpēties par veselību tā, kā tas būtu jādara,” saka profesors Olatavura.

Paklāji ar kara ainām

Kā sacīts Mehiko laikrakstā The News, Afganistānā kara šausmas atrod neparastu izpausmi mākslā. Jau divdesmit gadus afgāņu rokdarbnieces savos slavenajos paklājos mēdz ieaust ieroču un kaujas mašīnu attēlus. Starp tradicionālajiem rakstiem, kuros atveidoti putni, mošejas  un ziedi, var ieraudzīt ložmetējus, rokas granātas un tankus. Pēc paklāju eksperta Berija O’Konela vārdiem, lai gan šos attēlus ne vienmēr var uzreiz pamanīt, daudzi no tiem ir izausti tik precīzi, ka tajos ir iespējams ”atšķirt automātu AK-47 no AK-74”. Lielākā daļa paklāju audēju esot sievietes, kuras ir skāris kara posts. Darinādamas šos unikālos paklājus, viņas slēptā veidā pauž savas izjūtas.

Piesārņotais lietus

Dažviet Eiropā lietusūdens nav derīgs dzeršanai, jo tajā izšķīdis liels pesticīdu daudzums, informē žurnāls New Scientist. Šveices ķīmiķi ir konstatējuši, ka lietusūdens paraugi, kas ņemti lietusgāzes pirmajās minūtēs, bieži satur vairāk pesticīdu, nekā tiek uzskatīts par pieļaujamu saskaņā ar Eiropas Savienības un Šveices normām. Vainojamas ir ķimikālijas, ar ko smidzina lauksaimniecības kultūras, un visaugstākā šo indīgo vielu koncentrācija ir vērojama pirmajā lietusgāzē pēc ilgstoša sausuma perioda. Savukārt zviedru zinātnieki saista tādas vēža formas kā nehodžkina limfoma straujo izplatīšanos ar atsevišķu lauksaimniecības ķimikāliju plašo lietojumu. Ķimikālijas, ar kurām apstrādā jumtu materiālu, lai uz tā nekas neaugtu, arī piesārņo lietusūdeni, kas notek no ēkām.

Nāve fermā

Lielbritānijas fermās iet bojā vairāk nekā viens cilvēks nedēļā, tā ka lauksaimniecība šajā valstī ir kļuvusi par vienu no bīstamākajiem darbiem, ziņo Londonas The Times. 1998. gadā jaunāko upuri, kam bija tikai četri gadi, sabrauca traktors un septiņos citos gadījumos cilvēki gāja bojā, traktoram apgāžoties nogāzē. Fermeri tiek mudināti divreiz padomāt, pirms viņi ķeras pie kāda bīstama darba, kā arī pārbaudīt visus apstākļus, pirms viņi brauc ar traktoru pa slīpumu. Veselības un drošības komisijas galvenais lauksaimniecības inspektors Deivids Matī teica: ”Lielākā daļa šo traģēdiju varēja nenotikt, ja cilvēks būtu apstājies uz brīdi, lai kārtīgi izdomātu, kā paveikt iecerēto darbu, un rīkojies tikai nedaudz citādi.”

Neparasti enerģijas avoti

▪ Jaunkaledonijai piederošajā Uveas salā nav naftas, bet tur elektroenerģiju ražo no kokosriekstu eļļas, rakstīts franču žurnālā Sciences et avenir. Franču inženieris Alēns Ljenārs veltīja 18 gadus, lai izgudrotu dzinēju, ko var darbināt ar kokosriekstu eļļu. Šis dzinējs darbina ģeneratoru, kas savukārt apgādā ar elektroenerģiju ūdens atsāļošanas staciju, no kuras visas 235 ģimenes, kas dzīvo uz salas, saņem dzeramo ūdeni. Ljenārs apgalvo, ka viņa iekārta, kuras jauda ir 165 kilovati, saražotās enerģijas daudzuma un degvielas patēriņa ziņā ir līdzvērtīga dīzelim.

▪ Savukārt Indijā, Kalali ciemā Gudžaratas štatā, ir veikts eksperiments elektroenerģijas ražošanā ar vēršu spēka palīdzību. Deli žurnālā Down to Earth stāstīts, ka kāds zinātnieks un viņa radiniece nākuši klajā ar ideju, kā ražot elektroenerģiju. Četri vērši griež vārpstu, kas savienota ar zobratu mehānismu, kurš pārnes enerģiju uz nelielu ģeneratoru. Ģeneratoram ir pievienoti akumulatori, kas darbina ūdenssūkni un dzirnavas. Viena tādā veidā saražotās enerģijas vienība izmaksā apmēram desmit centus, turpretī ar vējdzirnavām saražotās enerģijas vienība izmaksā 1 dolāru, bet ar saules paneļiem — 24 dolārus, rakstīts Down to Earth. Taču trīs mēnešus gadā ciema iedzīvotājiem vērši ir vajadzīgi lauku darbiem, tāpēc izgudrotāji mēģina atrast efektīvu paņēmienu, kā uzkrāt enerģijas rezervi, ko izmantot vēršu prombūtnē.

Saprātīgs uztura režīms

Meitenes starp 10 un 14 gadu vecumu vidēji izaug par 25 centimetriem un pieņemas svarā par 18 līdz 22 kilogramiem, savukārt zēni no 12 līdz 16 gadu vecumam izaug aptuveni par 30 centimetriem un pieņemas svarā par 22 līdz 27 kilogramiem. Šajā straujās augšanas periodā daudzi pusaudži ļoti uztraucas par savu svaru un sāk domāt par to, kā nokristies svarā. ”Taču diētas ievērošana un uzņemtās pārtikas daudzuma samazināšana nav veselīgs risinājums, un tas nav ieteicams,” raksta dietoloģe Linna Roblina laikrakstā The Toronto Star. Viņa brīdina, ka šādas rīcības dēļ organisms var nesaņemt nepieciešamās uzturvielas. Turklāt eksperimentēšana ar diētām ”rada priekšnoteikumus neveselīgiem ēšanas paradumiem un var kļūt par iemeslu arī nopietniem ēšanas traucējumiem”. Pusaudžiem ir jāveido reālāks priekšstats par savu izskatu, L. Roblina saka, un jākontrolē svars ar tādiem līdzekļiem kā ”saprātīgs uztura režīms, aktīvs dzīvesveids un pozitīvs viedoklis pašiem par sevi”.