Pieaugoša interese par bezasins medicīnu un ķirurģiju

”Visiem, kas strādā ar asinīm un rūpējas par pacientiem, kuri tiek operēti, būtu jāinteresējas par bezasins ķirurģiju.” (Dr. Joahims Bolts, anestezioloģijas profesors, Lūdvigshāfene, Vācija.)

AIDS nodarītais milzīgais posts ir licis zinātniekiem un mediķiem veikt papildu pasākumus, lai operāciju zāle kļūtu par drošāku vietu. Pats par sevi saprotams, tas nozīmē rūpīgāku asins testēšanu. Taču, kā atzīst speciālisti, pat ar šādu pasākumu palīdzību nav iespējams pilnībā likvidēt asins pārliešanas riska faktorus. ”Kaut arī sabiedrība tērē lielus līdzekļus, lai padarītu asins krājumus drošākus nekā jebkad agrāk, mūsuprāt, pacienti arī turpmāk centīsies izvairīties no alogēnām [donorasins] transfūzijām, jo asins krājumi nekad nebūs pilnīgi droši,” teikts žurnālā Transfusion.

Nav jābrīnās, ka daudzi ārsti kļūst piesardzīgi attiecībā uz asins lietošanu. ”Asins pārliešana visā visumā neko labu nedod, un mēs visiem spēkiem cenšamies nepārliet asinis  nevienam,” saka Dr. Alekss Zapolanskis no Sanfrancisko (Kalifornijas štats, ASV).

Pamazām arī sabiedrība kopumā sāk saprast, kādas briesmas sevī ietver asins pārliešana. Kādā 1996. gadā izdarītā aptaujā noskaidrojās, ka 89 procenti kanādiešu donorasiņu vietā dotu priekšroku kādai alternatīvai. ”Ne visi pacienti atsakās no homologu asiņu pārliešanas, kā to dara Jehovas liecinieki,” teikts žurnālā Journal of Vascular Surgery, ”tomēr slimību pārnešanas un imūnmodulācijas risks skaidri liecina par to, ka mums jāatrod alternatīvas, kas būtu noderīgas visiem pacientiem.”

Labāka metode

Par laimi, alternatīva pastāv — tā ir bezasins medicīna un ķirurģija. Daudzi pacienti to uzskata nevis par pēdējo cerību, bet gan par ārstēšanas veidu, kam dodama priekšroka, un šādai nostājai ir pilnīgs pamats. Britu ķirurgs Stīvens Džefrijs Polards atzīmē, ka saslimstības un mirstības līmenis starp tiem cilvēkiem, kas operēti bez asins lietošanas, ir ”vismaz tāds pats kā pacientiem, kuriem pārlietas asinis, un daudzos gadījumos viņi tiek pasargāti no pēcoperācijas infekcijām un sarežģījumiem, ko bieži vien izraisa asins pārliešana”.

Kā bezasins medicīniskā aprūpe attīstījās? Vienā ziņā šāds jautājums ir diezgan dīvains, jo bezasins medicīna pastāvēja jau tad, kad asins pārliešana vēl nebija pazīstama. Tikai 20. gadsimta sākumā asins pārliešanas tehnoloģija bija attīstījusies tiktāl, ka šo metodi sāka plaši lietot. Tomēr tieši pēdējos gadu desmitos daži ir popularizējuši bezasins ķirurģiju. Piemēram, sešdesmitajos gados pazīstamais ķirurgs Dentons Kūlijs veica vienas no pirmajām vaļējas sirds operācijām bez asins izmantošanas.

Septiņdesmitajos gados, kad pieauga hepatīta gadījumu skaits starp cilvēkiem, kam bija  pārlietas asinis, daudzi ārsti sāka meklēt alternatīvas asins pārliešanai. Astoņdesmitajos gados ar bezasins ķirurģiju nodarbojās jau diezgan daudzas lielas mediķu grupas. Vēlāk, kad sākās AIDS epidēmija, ar šīm mediķu grupām ne vienu reizi vien konsultējās citi ārsti, kas vēlējās apgūt tos pašus paņēmienus. Deviņdesmitajos gados daudzās slimnīcās tika izstrādātas programmas, kuru ietvaros pacientiem bija iespēja izvēlēties bezasins ārstēšanu.

Tagad ārsti prot ar bezasins ķirurģijas metodēm veiksmīgi izdarīt operācijas un sniegt neatliekamu palīdzību situācijās, kurās tradicionāli tika pārlietas asinis. ”Var sekmīgi veikt sirds, asinsvadu, dzemdniecības, ortopēdiskās un uroloģiskās operācijas bez asins un asins preparātu izmantošanas,” raksta D. Vongs izdevumā Canadian Journal of Anaesthesia.

Viena no bezasins ķirurģijas priekšrocībām ir tā, ka tiek veicināta labākas kvalitātes aprūpe. ”Asins zuduma novēršanā vislielākā nozīme ir ķirurga meistarībai,” norāda Dr. Bendžamins Reihsteins, ķirurģijas nodaļas vadītājs no Klīvlendas (Ohaio štats, ASV). Kādā juridiskā žurnālā, kas iznāk Dienvidāfrikas Republikā, teikts, ka noteiktos gadījumos bezasins ķirurģija var būt ”ātrāka, tīrāka un lētāka”. ”Katrā ziņā pēcoperācijas ārstēšana daudzos gadījumos ir izrādījusies lētāka un prasījusi mazāk laika,” sacīts šajā žurnālā. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc patlaban aptuveni 180 pasaules slimnīcās ir izveidotas bezasins medicīnas un ķirurģijas programmas.

Asinis un Jehovas liecinieki

Jehovas liecinieki, pamatojoties uz Bībeli, atsakās no asins pārliešanas. * Taču viņi ir ar mieru, ka tiek lietotas medicīniskas  alternatīvas asins pārliešanai, un dara visu iespējamo, lai saņemtu šādu ārstēšanu. ”Jehovas liecinieki cenšas izvēlēties pašu labāko ārstēšanas veidu,” izteicās Dr. Ričards Spenss, kas tolaik bija ķirurģijas nodaļas vadītājs kādā no Ņujorkas slimnīcām. ”Kā grupa viņi ir visizglītotākie pacienti, ar kādiem ķirurgam iznāk sastapties.”

Operējot Jehovas lieciniekus, ārsti ir pilnveidojuši daudzus bezasins ķirurģijas paņēmienus. Piemēram, to var teikt par sirds un asinsvadu ķirurgu Dentonu Kūliju. 27 gadu laikā viņa vadītā ķirurgu grupa bez asins lietošanas ir izdarījusi vaļējas sirds operācijas 663 Jehovas lieciniekiem. Gūtie rezultāti skaidri parāda, ka sirds operācijas var sekmīgi veikt bez asins pārliešanas.

Tiesa, daudzi ir kritizējuši Jehovas lieciniekus par atteikšanos no asins pārliešanas. Taču kādā Lielbritānijas un Īrijas Anesteziologu asociācijas izdotā rokasgrāmatā par Jehovas liecinieku nostāju teikts, ka tajā ”izpaužas cieņa pret dzīvību”. Patiesībā Jehovas liecinieku stingrā nostāja ir bijis būtisks faktors, kas ir sekmējis to, ka drošāka ārstēšana kļūst pieejama visiem. ”Jehovas liecinieki, kam vajadzīga operācija, ir parādījuši ceļu un piespieduši mūs veikt uzlabojumus svarīgā Norvēģijas veselības aprūpes sistēmas nozarē,” raksta profesors Steins Evensens no Norvēģijas Valsts slimnīcas.

Lai ārstiem būtu vieglāk sniegt bezasins ārstēšanu, Jehovas liecinieki ir izveidojuši noderīgu saziņas dienestu. Pašreiz visā pasaulē darbojas vairāk nekā 1400 Komiteju saziņai ar slimnīcām, un šo komiteju locekļi piedāvā ārstiem un zinātniskajiem darbiniekiem medicīnisku literatūru no datu bāzes, kurā ir vairāk nekā 3000 ar bezasins medicīnu un ķirurģiju saistītu rakstu. ”Jehovas liecinieku Komitejas saziņai ar slimnīcām veic darbu, kura dēļ tagad ne tikai Jehovas lieciniekiem, bet arī pacientiem vispār daudz mazākā mērā nekā agrāk draud nevajadzīga asins pārliešana,” uzskata Dr. Čārlzs Barons, Bostonas koledžas juridiskās fakultātes profesors. *

Informācija, ko Jehovas liecinieki ir apkopojuši par bezasins medicīnu un ķirurģiju, ir izrādījusies noderīga daudziem medicīnas darbiniekiem. Piemēram, gatavojot materiālu grāmatai Autotransfūzija: terapeitiskie principi un tendences, tās autori vērsās pie Jehovas lieciniekiem ar lūgumu sniegt informāciju par alternatīvām asins pārliešanai. Šis lūgums tika labprāt izpildīts, un vēlāk grāmatas autori ar pateicību atzīmēja: ”Visā literatūrā, ko mēs esam izlasījuši par šo jautājumu, mēs ne reizi neesam sastapušies ar tik kodolīgu, izsmeļošu sarakstu, kurā būtu minēti paņēmieni, kā izvairīties no homologu asiņu pārliešanas.”

Progress medicīnā daudziem ir licis domāt par bezasins ārstēšanas paņēmieniem. Kas ir gaidāms nākotnē? Profesors Liks Montaņjē, AIDS vīrusa atklājējs, domā šādi: ”Tas, kā ir attīstījusies mūsu sapratne šajā jomā, parāda: pienāks laiks, kad asins pārliešana piederēs pagātnei.” Jau tagad daudzu cilvēku dzīvība tiek glābta, izmantojot alternatīvas metodes.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

Ko saka daži ārsti

”Bezasins ķirurģija ir domāta ne tikai Jehovas lieciniekiem, bet visiem pacientiem. Manuprāt, par to būtu jāinteresējas katram ārstam.” (Dr. Joahims Bolts, anestezioloģijas profesors, Lūdvigshāfene, Vācija.)

”Kaut gan tagad asins pārliešana ir drošāka nekā agrāk, tā joprojām ir saistīta ar risku — ir iespējamas imūnreakcijas, kā arī saslimšana ar hepatītu un seksuāli transmisīvām slimībām.” (Dr. Terenss Saki, medicīnas docents.)

”Lielākā daļa ārstu lēmumus par asins pārliešanu pieņem automātiski, ar vieglu roku un bez izšķirības dodot rīkojumus pārliet asinis. Taču es tā nerīkojos.” (Dr. Alekss Zapolanskis, Sanfrancisko Kardioloģijas institūta kardioķirurģijas nodaļas vadītājs.)

”Nevaru iedomāties nevienu tradicionālu vēderdobuma operāciju, kas normālā situācijā parasti prasītu asins pārliešanu.” (Dr. Johanness Šēle, ķirurģijas profesors, Jēna, Vācija.)

[Attēli]

Dr. Terenss Saki

Dr. Joahims Bolts

[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

Bezasins medicīna un ķirurģija

Dažas metodes

Šķīdumi. Ringera laktāta šķīdumu, dekstrānu, hidroksietilcieti un citus šķīdumus lieto, lai uzturētu asins tilpumu un nepieļautu hipovolēmisko šoku. Pašreiz tiek izmēģināti daži šķīdumi, kas var pārnēsāt skābekli.

Medikamenti. Ar gēnu inženierijas palīdzību iegūtās olbaltumvielas spēj stimulēt eritrocītu (eritropoetīns), trombocītu (interleikīns 11) un dažādu veidu leikocītu (GM-KSF, G-KSF) ražošanu. Citi medikamenti ievērojami samazina asins zudumu operācijas laikā (aprotinīns, antifibrinolītiskie līdzekļi) un ļauj samazināt akūtu asiņošanu (desmopresīns).

Bioloģiski hemostatiskie līdzekļi. Lai apturētu asiņošanu, dažkārt tieši uz brūces uzliek marles spilventiņus, kas satur kolagēnu un celulozi. Ar fibrīna līmi un citiem hemostatiskiem līdzekļiem var nosprostot durtas brūces un pārklāt lielākus asiņojošu audu apgabalus.

Asins saglabāšana. Ar asins saglabāšanas aparātiem var savākt asinis, kas tiek zaudētas operācijas laikā vai traumas dēļ. Asinis tiek attīrītas un pa noslēgtu loku atgrieztas pacienta organismā. Īpaši smagos gadījumos ar šādas sistēmas palīdzību var atgūt pat vairākus litrus asiņu.

Ķirurģiskie instrumenti. Ar dažiem instrumentiem var vienlaikus pārgriezt un nosprostot asinsvadus. Citi instrumenti dod iespēju apturēt asiņošanu no lieliem audu apgabaliem. Laparoskopu un minimāli invazīvu instrumentu lietošana ļauj veikt operācijas bez asins zudumiem, ko izraisa lieli griezumi.

Ķirurģijas tehnika. No sarežģījumiem ir vieglāk izvairīties, ja ķirurgu grupa rūpīgi plāno operāciju, arī konsultējas ar pieredzējušiem speciālistiem. Ļoti svarīgi ir nekavējoties darīt visu iespējamo, lai apturētu asiņošanu. Ja operācija tiek novilcināta ilgāk par 24 stundām, ievērojami palielinās letāla iznākuma iespēja. Kopējo asins zudumu var samazināt, ja lielu operāciju aizstāj ar vairākām mazākām.

 [Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

Bezasins medicīna. Jaunais ”aprūpes standarts”?

ATMOSTIETIES! korespondents uzdeva jautājumus par bezasins medicīnas un ķirurģijas priekšrocībām četriem speciālistiem šajā jomā.

Kas vēl interesējas par bezasins medicīnu, ja neskaita pacientus, kuri atsakās no asins pārliešanas reliģisku iemeslu dēļ?

Dr. Špāns: ”Mūsu centrā tie, kas vēlas tikt ārstēti bez asins izmantošanas, parasti ir ārkārtīgi labi informēti pacienti.”

Dr. Šanders: ”1998. gadā pacientu, kas atteicās no asins pārliešanas personīgu iemeslu dēļ, bija vairāk nekā to, kas no šīs procedūras atteicās reliģisku iemeslu dēļ.”

Dr. Boids: ”Tie ir, piemēram, vēža slimnieki. Jau daudzkārt ir norādīts uz to, ka tad, ja šiem pacientiem nepārlej asinis, atveseļošanās norit labāk un slimība retāk parādās no jauna.”

Dr. Špāns: ”Bieži bez asins lietošanas mēs ārstējam augstskolu pasniedzējus un viņu ģimenes locekļus. Pat ķirurgi mūs lūdz iztikt bez pārliešanas! Piemēram, reiz pie mums atnāca kāds ķirurgs, kura sievai bija nepieciešama operācija, un teica: ”Tikai, lūdzu, parūpējieties par to, lai viņai netiktu pārlietas asinis!””

Dr. Šanders: ”Anestezioloģijas nodaļas darbinieki man teica: ”Pacienti, kas nesaņem asinis, ir tikpat labā stāvoklī kā pārējie, varbūt pat labākā. Kāpēc tad vajadzīgi divi aprūpes standarti? Ja šis ir labākais ārstēšanas veids, tad tas jālieto visos gadījumos.” Tāpēc mēs gaidām laiku, kad bezasins medicīna kļūs par aprūpes standartu.”

P. Ernšovs: ”Tā nu ir, ka bezasins ķirurģija īpaši saistās ar Jehovas lieciniekiem. Taču mēs vēlamies tā ārstēt ikvienu pacientu.”

Vai bezasins ārstēšana ir dārgāka vai lētāka?

P. Ernšovs: ”Tā ir ekonomiskāka.”

Dr. Šanders: ”Bezasins medicīna ļauj samazināt ārstēšanas izmaksas par 25 procentiem.”

Dr. Boids: ”Jau tāpēc vien ar to ir vērts nodarboties.”

Cik tālu ir attīstījusies bezasins medicīniskā aprūpe?

Dr. Boids: ”Domāju, ka tā nemitīgi attīstās, mēs nekādā ziņā neesam sasnieguši visu. Turklāt parādās arvien jauni un jauni iemesli nelietot asinis.”

[Attēli]

Pīters Ernšovs, Karaliskās ķirurgu kolēģijas loceklis, ortopēdiskais ķirurgs, Londona, Anglija

Dr. Donats Špāns anestezioloģijas profesors, Cīrihe, Šveice

Dr. Arieijs Šanders anesteziologs, ASV

Dr. Marks Boids dzemdniecības un ginekoloģijas profesors, Kanāda

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Ko var darīt pacients

▪ Runājiet ar savu ārstu par bezasins alternatīvām jau pirms tam, kad rodas nepieciešamība pēc medicīniskas iejaukšanās. Īpaši svarīgi to darīt ir grūtniecēm, vecākiem ar maziem bērniem un padzīvojušiem cilvēkiem.

▪ Aplieciniet savu nostāju rakstiski, it īpaši tad, ja to ir iespējams izdarīt ar juridiska dokumenta palīdzību.

▪ Ja jūsu ārsts nav ar mieru nodrošināt bezasins ārstēšanu, mēģiniet atrast ārstu, kas respektēs jūsu vēlmes.

▪ Tā kā dažreiz ir nepieciešams laiks, lai varētu efektīvi izmantot alternatīvas asins pārliešanai, nevilcinieties meklēt palīdzību, ja zināt, ka jums vajadzīga operācija.