Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Jezuītiem Krievijā atteikta reģistrācija

Krievijas Tieslietu ministrija ir noraidījusi Jēzus biedrības lūgumu reģistrēt to kā neatkarīgu reliģisku organizāciju, ziņo National Catholic Reporter. Jēzus biedrība jeb, kā to biežāk dēvē, Jezuītu ordenis tika dibināts 1540. gadā. Saskaņā ar Krievijas jauno likumu par reliģijām, lielākai daļai reliģisko organizāciju ir jāpārreģistrējas, lai tās tiktu oficiāli atzītas. Grupas, kam pārreģistrācija tiek atteikta, nedrīkst iespiest un izplatīt reliģisku literatūru, uzaicināt ārzemju pilsoņus reliģiskas darbības veikšanai, kā arī veidot izglītības iestādes. Jehovas liecinieki šajā valstī tika pārreģistrēti 1999. gada 29. aprīlī.

Japānā vairojas pašnāvību skaits

1998. gadā Japānā pašnāvību izdarīja vairāk cilvēku nekā jebkurā no iepriekšējiem gadiem, teikts laikrakstā The Daily Yomiuri. Pēc Japānas Valsts policijas pārvaldes datiem, 1998. gadā no dzīves labprātīgi šķīrušies 32 863 cilvēki — šis skaitlis vairāk nekā trīs reizes pārsniedz satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Par vienu no galvenajiem šīs parādības cēloņiem tiek uzskatītas materiālās problēmas, kuras radījis bezdarbs, kas valstī saasinājies pēc nesenās ekonomiskās krīzes. Japānā pašnāvība ir sestais izplatītākais nāves cēlonis.

Nāvējošais gaisa piesārņojums

”Eiropā visstraujāk pieaugošais gaisa piesārņojuma avots ir autosatiksme, un dažās valstīs šī gaisa piesārņojuma dēļ mirst vairāk cilvēku, nekā iet bojā [satiksmes] negadījumos,” informē ziņu aģentūra Reuters. Saskaņā ar kādu Pasaules veselības organizācijas pētījumu, Austrijā, Francijā un Šveicē 21 000 cilvēku gadā mirst priekšlaicīgā nāvē ar gaisa piesārņojuma izraisītām elpošanas ceļu vai sirds slimībām. Kādā citā ziņojumā sacīts, ka, pēc aptuveniem aprēķiniem, 36 Indijas pilsētās gaisa piesārņojuma dēļ katru dienu priekšlaicīgā nāvē mirst 110 iedzīvotāji.

Elektroniskie dati ātri zūd

Gadiem ilgi datorzinātnieki ir apgalvojuši, ka glabāt informāciju elektroniskā formā ir drošāk nekā uz papīra. Taču pēdējā laikā bibliotekāri un arhivāri sāk izteikt pavisam citu viedokli. ”Mēs zaudējam milzum daudz vērtīgu zinātnisku un vēsturisku materiālu [digitālo datu uzglabāšanas iekārtu] bojāšanās un novecošanas dēļ,” teikts žurnālā Newsweek. Tādas digitālās datu uzglabāšanas ierīces kā, piemēram, cietie diski ir jutīgas pret karstumu, mitrumu, oksidāciju un magnētiskajiem laukiem. Un atkarībā no glabāšanas apstākļiem magnētiskā lente, kurā ierakstīta digitālā informācija, var kļūt nederīga jau pēc desmit gadiem, sacīts žurnālā. Papildu sarežģījumus tiem, kas mēģina saglabāt informāciju elektroniskā formā, rada straujās pārmaiņas tehnoloģijā. Aparatūra, ko izmanto datu uzglabāšanai, mainās tik ātri, ka sistēmas strauji noveco. Ebijs Smits no Bibliotēku un informācijas resursu padomes saka: ”Informācijai nav daudz izredžu tikt saglabātai, ja vien mēs neierīkosim veco magnetofonu un PC [personālo datoru] muzeju.”

Indijā vairāk nekā miljards iedzīvotāju

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju nodaļas datiem, 1999. gada augustā Indijas iedzīvotāju skaits pārsniedza vienu miljardu. Mazliet vairāk nekā pirms 50 gadiem Indijā bija trīsreiz mazāk iedzīvotāju nekā tagad. Ja to skaits turpinās augt pašreizējā tempā — par 1,6 procentiem gadā —, aptuveni četrdesmit gados Indija pārspēs Ķīnu, ieņemot pirmo vietu pasaulē iedzīvotāju skaita ziņā. ”Jau tagad Indijā un Ķīnā dzīvo vairāk nekā trešā daļa pasaules iedzīvotāju,” teikts The New York Times. Nepilna pusgadsimta laikā paredzamais dzīves ilgums Indijā ir pieaudzis no 39 līdz 63 gadiem.

ASV sarūk laulību skaits

Kā liecina Ratgersa universitātes Nacionālā laulības projekta pētījums, ASV laulību skaits ir sarucis līdz nepieredzēti zemam līmenim, raksta The Washington Post savā Web lappusē. Šī pētījuma pārskatā bija arī atzīmēts, ka tūlīt pēc Otrā pasaules kara ASV 80 procentus bērnu audzināja abi īstie vecāki, turpretī tagad šādās ģimenēs aug vairs tikai 60 procenti bērnu. ”Pēdējo divdesmit gadu laikā to pusaugu meiteņu skaits, kuras teikušas, ka būt ārlaulības bērna mātei ir ”labs dzīvesveids”, ir pieaudzis no 33 līdz 53 procentiem,” sacīts rakstā. Nav brīnums, ka pētījuma pārskatā bija teikts: ”Laulības institūts ir nopietni apdraudēts.”

Izglītības problēmas Āfrikā

Āfrikas daļā uz dienvidiem no Sahāras vairāk nekā 40 miljoni skolas vecuma bērnu neiet skolā, vēstī ziņu aģentūra All Africa News. Šī reģiona skolu sistēmu ir piemeklējušas daudzas problēmas. Piemēram, ekonomisku grūtību dēļ daudzās skolās nav ūdens un ir tikai dažas tualetes vai to nav vispār. Trūkst mācību grāmatu, un skolotājiem ir zema kvalifikācija. Papildus ekonomiskām problēmām pastāv arī citas, piemēram, augstais pusaudžu grūtniecības gadījumu skaits — grūtniecība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik daudz meiteņu pamet skolu. Arī AIDS nelabvēlīgi ietekmē skolu apmeklētību. ”Agri uzsākta dzimumdzīve ir izraisījusi plašāku AIDS izplatīšanos pusaudžu vidū,” ziņo Africa News. Dažos gadījumos meitenēm, kas pašas nav slimas ar AIDS, liek palikt mājās un rūpēties par radiniekiem, kas saslimuši ar šo slimību. Dr. Edvards Fiske, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas pamatizglītības speciālists, saka: ”Bez izglītības vairākumam subsahāras valstu nākotne karājas mata galā.”

Mūmija ar kājas pirksta protēzi

”Kājas pirksta protēze, kas atrasta piestiprināta kādai mūmijai, liekas, ir tikusi izmantota dzīves laikā, pirms apglabāta kopā ar savu īpašnieku 2500 gadu tālā pagātnē,” raksta Londonas The Sunday Times. Mākslīgais pirksts ir izgatavots no auduma, kas piesūcināts ar ģipsi un līmi, kura iegūta no dzīvnieku valsts produktiem, un Dr. Nikolass Rīvss to raksturo kā ”izsmalcinātu darinājumu, kas ir lieliski konstruēts, prasmīgi un izturīgi veidots un nepārprotami izgatavots pēc īpaša pasūtījuma”. Mākslīgajam pirkstam bija piestiprināts nags, un pirksts bija nokrāsots miesas krāsā. Protēzē bija izurbti astoņi caurumi, lai pirkstu varētu pievienot kājai. Šie caurumi izvietoti tā, lai tad, kad protēze atradās savā vietā, tos apslēptu sandales siksniņas.

Galvassāpes no pretsāpju līdzekļiem

Tie, kas dzer zāles pret galvassāpēm trīs reizes nedēļā vai biežāk, var ciest no galvassāpēm nepareizas medikamentu lietošanas dēļ. Šādas galvassāpes, kuras piemeklē, domājams, kādus 2 procentus cilvēku, mēdz izraisīt gan tādas vienkāršas zāles kā aspirīns, gan pretsāpju līdzekļi, kuru iegādei nepieciešama ārsta recepte. Kad pretsāpju iedarbība izbeidzas, medikamenti var radīt galvassāpes, kuras cilvēks kļūdaini notur par parastām galvassāpēm vai migrēnu. Viņš atkal iedzer pretsāpju līdzekļus, un viss sākas no gala. Dr. Tims Steiners no Londonas Impēriskās koledžas saka: ”Ikvienā gadījumā, kad pacients sūdzas par hroniskām galvassāpēm, kas jūtamas katru dienu, ir jāpieļauj iespēja, ka viņa galvassāpes izraisa nepareiza medikamentu lietošana.” Viņš piebilst, ka šie veselības traucējumi ir pazīstami jau vairākus gadus, tomēr lielākā daļa ģimenes ārstu par tiem nezina un paraksta spēcīgākus pretsāpju līdzekļus, kad īstenībā pacientam būtu nepieciešams vispār pārtraukt tos lietot, teikts Londonas The Sunday Telegraph.

Mēles kopšana

Baktērijas, kas patvērušās uz mēles virsmas, var radīt sēra gāzes, kas izraisa nepatīkamu smaku, teikts kādā rakstā, kas publicēts laikrakstā Prince George Citizen. ”Baktērijām patīk sausa bezskābekļa vide, tāpēc tās dzīvo plaisās un dobumos, kur neiekļūst gaiss, ko mēs ievelkam plaušās,” sacīts rakstā. Pret baktērijām var cīnīties, tīrot zobus ar zobu suku un diegu, tomēr ar zobu sukas palīdzību iespējams atbrīvoties tikai apmēram no 25 procentiem baktēriju. Zobārsts Alans Grovs uzskata, ka ”galvenais paņēmiens, kā novērst nepatīkamu elpu,” ir mēles noskrāpēšana — senos laikos Eiropā ir pastāvējis šāds paradums. Plastmasas skrāpis palīdz ”uzturēt mēli tīru un sārtu daudz labāk nekā zobu suka”, raksta Citizen.

Jauns logs uz Visumu

1999. gada jūnijā tika izdarīti pirmie novērojumi ar Dvīņu ziemeļu teleskopu, kas atrodas Maunakea kalnā Havaju salās. Tā spogulis, kura diametrs ir 8,1 metrs, dos astronomiem iespēju saskatīt visblāvākos objektus Visuma dzīlēs, teikts Londonas laikrakstā Independent. Gan Dvīņu ziemeļu teleskops, gan Habla kosmiskais teleskops palīdz astronomiem redzēt notikumus, kas norisinājušies tālā pagātnē, un tā it kā ”atskatīties atpakaļ laikā”. Habla teleskopa priekšrocība ir tā novietojums kosmosā. Taču Dvīņu teleskops, lai gan tas atrodas uz zemes, ir apgādāts ar datoriekārtām, kas koriģē atmosfēras traucējumu radītos izkropļojumus, un ar to var iegūt tikpat skaidrus attēlus kā ar Habla teleskopu, bet varbūt pat vēl skaidrākus.