Zvaigžņu kartes pagātnē un mūsdienās

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA NĪDERLANDĒ

DAUDZUS cilvēkus pārņem godbijība, veroties samtaini tumšajās debesīs, kurās mirdz neskaitāmi daudz zvaigžņu, un visā vēstures gaitā cilvēki, šī skaistuma sajūsmināti, ir cildinājuši tā Radītāju. Sirmā senatnē kāds dziesminieks atzina: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Psalms 19:2.) Taču cilvēki, kas agrākos laikos raudzījās naksnīgajās debesīs, ievēroja ne tikai to skaistumu.

Debesīs tiek saskatītas figūras

Senie zvaigžņu pētnieki ievēroja, ka viss zvaigžņu kopums noteiktā kārtībā kustas. Zvaigznes šķērsoja debess velvi no austrumiem uz rietumiem, bet to savstarpējais novietojums nemainījās. * Citiem vārdiem, katru nakti bija redzamas tieši tās pašas zvaigžņu sistēmas. Tā kā cilvēks vēlējās orientēties šai bezgalīgajā spīdekļu pulkā, zvaigznes tika iedalītas grupās. Mazliet iztēles — un šīs zvaigžņu grupas sāka atgādināt dzīvniekus, cilvēkus un priekšmetus. Tā radās zvaigžņu iedalījums zvaigznājos.

Vairāki no mūsdienās zināmajiem zvaigznājiem pirmo reizi tika pieminēti senajā Babilonijā. To vidū ir arī 12 zvaigznāji, kas saistīti ar zodiaka zīmēm. Šiem zvaigznājiem joprojām ir svarīga nozīme astroloģijā — nākotnes pareģošanā, kuras pamatā ir uzskats, ka debess ķermeņi ietekmē cilvēku dzīvi. Bībelē tiek nosodīta jebkāda veida pareģošana. (5. Mozus 18:10—12.) Tomēr cilvēkiem, kas pielūdza Dievu Jehovu, priekšstats par zvaigznājiem nebija svešs. Bībelē, Ījaba grāmatā, ir teikts, ka Jehova ir ”veidojis Lielo Lāci, Orionu un Sietiņu”. (Ījaba 9:9.)

 Daudzu pazīstamu zvaigznāju nosaukumi ir saistīti ar grieķu mitoloģiju. Mūsdienu zvaigžņu kartēs joprojām var atrast tādus vārdus kā Cefejs, Kasiopeja, Andromeda un Herkuless.

Senās zvaigžņu kartes

Ap mūsu ēras 150. gadu sengrieķu astronoms Ptolemajs savā darbā Almagest apkopoja visas tālaika zināšanas astronomijā. Viņa darbā ir arī ziņas par 48 zvaigznājiem. Vēlākajos gadsimtos izgatavotajās zvaigžņu kartēs un atlantos lielākoties ir attēloti šie paši 48 zvaigznāji. Ilgu laiku — apmēram līdz 16. gadsimtam — zvaigznāju skaits nemainījās. * Pēc tam nāca klāt vēl 40 zvaigznāji. 1922. gadā Starptautiskā astronomijas savienība oficiāli apstiprināja sarakstu, kurā bija iekļauti 88 zvaigznāji.

Ptolemaja darbā ietilpst katalogs, kurā ietverta informācija par vairāk nekā tūkstoš zvaigznēm, to spožumu un pozīcijām debesīs. Ptolemajs ir raksturojis zvaigžņu stāvokli ne tikai dodams to koordinātas — astronomisko garumu un platumu —, bet minēdams arī sīkākas detaļas. Piemēram, par kādu zvaigzni Lielo Greizo Ratu jeb Lielā Lāča zvaigznājā viņš ir rakstījis ”zvaigzne, kas atrodas pie astes pamatnes”, un kādas komētas atrašanās vieta ir raksturota šādi: ”pa kreisi no Andromedas labā ceļgala”. Tāpēc, kā teikts kādā mācību grāmatā, ”ikvienam kompetentam astronomam bija jāpārzina viņa [Ptolemaja] izveidotā astronomiskā anatomija”.

Bet kāpēc lielākā daļa zvaigznāju, ko pazina senatnē, atrodas debess ziemeļpuslodē? Tas ir tāpēc, ka zvaigžņu iedalījums zvaigznājos radās Vidusjūras reģionā, kur ir redzama vienīgi ziemeļpuslode, paskaidro kāds astronoms. Tikai tad, kad cilvēks pievērsās debess dienvidpuslodes izpētei, tika ieviesti jauni zvaigznāji. Dažiem no šiem jaunākajiem zvaigznājiem ir tādi nosaukumi kā Krāsns, Pulkstenis, Mikroskops, Teleskops.

”Kristīga zvaigžņotā debess”

Vācu zinātnieks Jūliuss Šillers 1627. gadā izdeva zvaigžņu atlantu, kas saucās Coelum Stellatum Christianum (Kristīga zvaigžņotā debess). Viņš uzskatīja, ka ir pienācis laiks atbrīvot debesis no pagāniskiem nosaukumiem. Pagāniskos tēlus viņš aizstāja ar bībeliskiem tēliem. Grāmatā The Mapping of the Heavens ir paskaidrots, ka viņš atvēlēja ”debess ziemeļpuslodi Jaunajai Derībai, bet dienvidpuslodi Vecajai Derībai”. ”Dienvidpuslodē Šillers izmantoja veselu plejādi Vecās Derības tēlu — Indiānis un Pāvs tika aizstāts ar Ījabu, Centaurs pārvērsts par Ābrahāmu un Īzāku.” Ziemeļpuslodē ”Kasiopeja kļuva par Mariju Magdalēnu, Persejs par sv. Pāvilu, bet divpadsmit zodiaka zīmes tika pavisam  vienkārši aizstātas ar divpadsmit apustuļiem”.

Šajā pārdēvēšanā neskarts palika tikai viens mazs zvaigznājs. Tas bija Baloža zvaigznājs, kas attēlojot balodi, kuru palaida Noa, lai tas meklētu sauszemi.

Kartes mainās

Ar laiku zvaigžņu kartes skāra pārmaiņas. Pēc teleskopa izgudrošanas 17. gadsimtā bija nepieciešamas kartes, kurās zvaigžņu koordinātas būtu norādītas precīzāk nekā agrāk. Turklāt jaunākajās kartēs pakāpeniski izzuda krāšņie zīmējumi, kas bija pārblīvējuši vecās kartes. Vairākumā mūsdienu atlantu ir attēlotas tikai zvaigznes, zvaigžņu kopas, miglāji, galaktikas un citi debess objekti, kas varētu interesēt naksnīgās debess vērotāju.

19. gadsimta vidū sāka izstrādāt apjomīgus katalogus. Viens no pionieriem šajā jomā bija vācu astronoms Frīdrihs Vilhelms Argelanders. Kopā ar vairākiem palīgiem viņš uzsāka milzu darbu — ziemeļpuslodes zvaigžņu kataloga veidošanu. Ar teleskopa palīdzību viņi saskatīja vairāk nekā 325 000 zvaigžņu un noteica ikvienas zvaigznes pozīciju un spožumu. Tā kā viņu observatorija atradās Bonnā, katalogs kļuva pazīstams ar nosaukumu Bonner Durchmusterung (Bonnas apskats). Tas tika publicēts 1863. gadā. Pēc F. V. Argelandera nāves darbu turpināja viens no viņa palīgiem. Viņš izveidoja dienvidpuslodes zvaigžņu karti un izdeva savu darbu ar nosaukumu Südliche Bonner Durchmusterung (Bonnas dienvidu apskats). Pēdējais apskats tika publicēts 1930. gadā Argentīnas pilsētā Kordovā. Šie katalogi joprojām nav zaudējuši savu vērtību.

Tagad un nākotnē

F. V. Argelandera un viņa sekotāju izstrādātie katalogi vēlāk tika kvalitātes ziņā pārspēti. Pavisam nesenā pagātnē, kad parādījās kosmiskie teleskopi, radās vēl nebijušas iespējas karšu veidošanā. Izmantojot Habla kosmisko teleskopu, astronomi tagad ir sastādījuši katalogu, kurā iekļauta informācija par apmēram 15 miljoniem zvaigžņu!

Nesen Eiropas Kosmiskā aģentūra ir laidusi klajā divus jaunus katalogus. Tie ir izveidoti, balstoties uz novērojumiem, kas veikti ar pavadoņa Hipparcos kosmisko teleskopu. Šiem katalogiem precizitātes ziņā nav līdzīgu. Pamatojoties uz šiem katalogiem, ir publicēti jauni zvaigžņu atlanti. Viens no tiem ir apjomīgs atlants trīs sējumos Millennium Star Atlas (Tūkstošgades zvaigžņu atlants).

Šī atlanta nosaukums cilvēkiem, kas lasa Bībeli, varbūt liek domāt par Bībelē minēto Kristus tūkstoš gadu valdīšanu, kuras laikā pastāvēs miers. (Atklāsmes 20:4.) Tajā laikā cilvēki, bez šaubām, uzzinās daudz jauna par bijību iedvesošo Visumu, no kura tikai neliela daļiņa ir atspoguļota pat vislielākajos mūsdienu zvaigžņu atlantos.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 25. lpp.]

Apiāna zvaigžņu karte, 1540. gads

[Norāde par autortiesībām]

By permission of the British Library (Maps C.6.d.5.: Apian’s Star Chart)

[Attēls 26. lpp.]

Debess dienvidpuslodes karte, kas tapusi 19. gadsimtā

[Norāde par autortiesībām]

© 1998 Visual Language

[Attēls 27. lpp.]

Oriona zvaigznājs mūsdienu zvaigžņu kartē

[Norāde par attēla autortiesībām 27. lpp.]

Fons 25.—​27. lpp.: Courtesy of ROE/Anglo-Australian Observatory, photograph by David Malin