Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Atklātas jaunas mūmijas

”Arheologi ir paziņojuši, ka milzīgā apbedījumu vietā Lībijas tuksneša Ēģiptes daļā ir atrastas vismaz 200 mūmijas, no kurām daļai bija zelta maskas,” sacīts kādā BBC ziņojumā. Šī kapsēta atrodas netālu no kādas oāzes Bavītī pilsētas robežās apmēram 300 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kairas. Saskaņā ar Ēģiptes Vidējo Austrumu ziņu aģentūras informāciju, tajā varētu būt vairāk nekā 10 000 mūmiju. Šī vieta ir pārdēvēta par Mūmiju ieleju. Desmit kilometrus garā apbedījumu vieta ir datējama ar 2000 gadu tālu senatni, ar grieķu-romiešu perioda pirmo pusi. Dažas no līdz šim atraktajām mūmijām bija ietītas audumā vai pārklātas ar apmetumam līdzīgu aizsargkārtu, un daudzām no tām bija zelta maskas ”ar brīnišķīgiem seno ēģiptiešu dievību attēliem uz krūtīm”, saka senlietu pārzinis Zahī Havāss.

Āfriku posta epidēmijas

Kā informē laikraksts Cape Times, Pasaules veselības organizācijas mērķis līdz šī gada beigām Āfrikā pilnīgi likvidēt poliomielītu netiks sasniegts. Karš Angolā ir kļuvis par iemeslu tam, ka poliomielīts šajā valstī ir izplatījies epidēmiskos apmēros. Dienvidāfrikas Veselības ministrijas lipīgo slimību apkarošanas nodaļas vadītājs Nīls Kemerons uzskata, ka, iespējams, paies vēl kādi desmit gadi, līdz Angolā izdosies izskaust poliomielītu. Turklāt Angolas kaimiņvalstīs, Namībijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, arī ir jācīnās ar bīstamām infekcijas slimībām: vienā — ar Ebola vīrusu infekcijai līdzīga hemorāģiska drudža uzliesmojumiem, bet otrā — ar buboņu mēri. Tādās valstīs kā Etiopija, Kongo, Mozambika, Nigēra un Nigērija smaga problēma joprojām ir lepra. Visas šīs slimības, kā arī fakts, ka lielā daļā kontinenta plosās malārija, izraisa nopietnas bažas, jo, kā atzīmēja N. Kemerons, ”slimībām robežas nav nekāds šķērslis”.

”Dzīvībai svarīgākā viela”

”Ūdens ir dzīvībai svarīgākā viela, jo ķermenis galvenokārt sastāv no šķidruma,” teikts laikrakstā Toronto Star. ”Pat ja organisms zaudē tikai 20 procentus ūdens, šis zudums var kļūt liktenīgs.” Ūdens ne tikai regulē mūsu ķermeņa temperatūru, bet arī ”pārvieto uzturvielas un vielmaiņas atkritumproduktus pa asinsrites sistēmu un citām organisma sistēmām no vieniem orgāniem uz citiem. Tas mazina berzi locītavās, kā arī resnajā zarnā, tā novēršot aizcietējumus.” Pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešami vidēji divi trīs litri ūdens. Kafija, gāzētie dzērieni un alkohols var palielināt vajadzību pēc skaidra ūdens, jo tie var sekmēt organisma atūdeņošanu. Pēc kādas dietoloģes vārdiem, nevajadzētu gaidīt, kamēr slāpes atgādinās par nepieciešamību padzerties, jo tad, kad sāk mocīt slāpes, visticamāk, organisms jau ir zaudējis pārāk daudz ūdens. Laikrakstā bija sacīts, ka ”vairākums cilvēku var apmierināt savu vajadzību pēc ūdens, dienas gaitā ik pēc stundas izdzerot vienu glāzi”.

Snauda darbavietā

”Daži Kanādas uzņēmumi sāk aptvert, kādu labumu var dot iespēja nosnausties darbavietā,” stāsta Toronto Star. Uzņēmumu vadītāji ir iekārtojuši ”možuma atgūšanas telpas” nakts maiņas strādniekiem. ”Šīs telpas ir vāji apgaismotas, pavēsas un klusas, un tajās atrodas modinātājpulksteņi un kušetes vai krēsli ar atgāžamām atzveltnēm,” rakstīts Star. Taču ”vecos priekšstatus lauzt ir grūti. Kompānijas, kas ierīko vietas, kur nosnausties, nepavisam nesteidzas to plaši izziņot.” Ārste Marija Perudžīni no Otavas Karaliskās slimnīcas miega traucējumu centra saka: ”Mēs strādājam garākas stundas, mūsu stresa līmenis ir augstāks, un tas turpina palielināties. Būtu ļoti labi, ja mēs 20 minūtes dienā varētu atvēlēt miegam. Tas noteikti paaugstinātu darba ražīgumu (un) mazinātu stresu.”

Ledāju sarukšana — draudīga tendence

Ja kušana turpināsies tādā pašā ātrumā kā līdz šim, pasaulē lielākais ledus sakopojums, kas atrodas ārpus polārajiem apgabaliem, izzudīs 40 gadu laikā, rakstīts Londonas The Sunday Telegraph. Globālā sasilšana un fakts, ka Himalaji atrodas salīdzinoši tuvu ekvatoram, rada apstākļus, kuros šī reģiona 15 000 šļūdoņi ir apdraudēti. Gangotri šļūdonis, kas ir viens no Gangas ūdeņu avotiem, pēdējo 50 gadu laikā ir saīsinājies gandrīz par trešdaļu. Zinātnieks Saieds Hasnains, kas kontrolē ledāju stāvokli, brīdina, ka tad, ja pašreizējie tempi saglabāsies, ”izsīks tādas upes kā Ganga, Inda un Bramaputra, kas 70 līdz 80 procentus ūdens saņem no sniega un ledājiem”. Tā būs ”ekoloģiska katastrofa”, saka zinātnieks. Šobrīd pieaug nopietnu plūdu draudi. Kad šļūdoņi sarūk, veidojas ezeri, ko ietver trauslas sienas no ledus, laukakmeņiem un smiltīm. Kušanai turpinoties, šīs sienas sagrūst, un ielejās sākas postoši plūdi.

Tabakas dūmi apdraud bērnus

Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) aprēķiniem, 50 procentiem pasaules bērnu veselība ir apdraudēta tabakas dūmu iedarbības dēļ, informē Londonas laikraksts Guardian. Ar pasīvo smēķēšanu ir saistītas tādas kaites kā astma un citas elpošanas ceļu slimības, zīdaiņu pēkšņas nāves sindroms, vidusauss iekaisums un vēzis. Pētījumi arī liecina, ka smēķētāju bērniem ir vājākas sekmes mācībās un biežāk ir vērojami uzvedības traucējumi. Ja smēķē abi vecāki, varbūtība, ka bērnam attīstīsies veselības traucējumi, palielinās par 70 procentiem, un pat tad, ja ģimenē smēķē tikai viens, šī varbūtība pieaug par 30 procentiem. PVO aicina gan izglītot vecākus, lai palīdzētu viņiem saprast, kā viņu smēķēšana apdraud visu ģimeni, gan aizliegt smēķēt skolās un citās vietās, kur ir daudz bērnu.

Tūrisma uzvaras gājiens

Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) prognozēm, ”līdz 2020. gadam starptautisko tūristu skaits būs pieaudzis no pašreizējiem 625 miljoniem gadā līdz 1,6 miljardiem gadā”, ziņo The UNESCO Courier. Ir paredzams, ka šie tūristi iztērēs vairāk nekā divus triljonus ASV dolāru, ”izvirzot tūrismu pirmajā vietā starp pasaules industrijas nozarēm”. Līdz šim iecienītākais tūrisma ceļojumu mērķis ir bijusi Eiropa, un visvairāk apmeklētā valsts ir Francija, kur 1998. gadā viesojās 70 miljoni tūristu. Taču tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam vislielāko popularitāti būs ieguvusi Ķīna. Tomēr starptautiski ceļojumi joprojām ir nelielas iedzīvotāju daļas privilēģija. 1996. gadā pāri savas zemes robežām devās tikai 3,5 procenti pasaules iedzīvotāju. PTO uzskata, ka līdz 2020. gadam šis daudzums sasniegs 7 procentus.

”Miniatvaļinājums” var izrādīties kaitīgs?

”Miniatvaļinājums” — atpūtas brauciens nedēļas nogalē, ko Eiropas ceļojumu industrija pēdējā laikā plaši reklamē kā iespēju ātri un viegli atpūsties no dzīves stresa, — patiesībā var ”atnest vairāk ļaunuma nekā labuma”, stāstīts Londonas laikrakstā Guardian. Pēc Pasaules veselības organizācijas pārstāvja kardiologa Dr. Valtera Pasīni vārdiem, kravāšanās, steigšanās uz lidostu, lidojums, kā arī temperatūras, pārtikas un laika joslas maiņa vairo nogurumu un slēpj sevī potenciālas briesmas. Organismam nepieciešamas vairākas dienas, lai atgūtos un pielāgotos citam klimatam un dzīves ritmam, un, ja pielāgošanās nenotiek, tas kaitīgi ietekmē asinsriti un miegu. Dr. Pasīni pētījumā ”tika konstatēts, ka tiem, kas bija izrāvušies no darba tikai uz pāris dienām, bija par 17 procentiem lielāks risks piedzīvot sirdslēkmi un par 12 procentiem lielāks risks ciest autokatastrofā nekā tiem, kas bija devušies vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā”, bija teikts minētajā laikrakstā. ”Es neapgalvoju, ka īsas brīvdienas pašas par sevi ir bīstamas, bet tikai vēlos pateikt, ka cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem un pienācīgi jāsagatavojas,” sacīja Dr. Pasīni, kura vārdi bija citēti Londonas laikrakstā Daily Telegraph. ”Cilvēki tagad ņem aizvien īsākus un īsākus atvaļinājumus un pa galvu pa kaklu kaut kur drāžas, pūloties visu pagūt pāris dienās, bet tas nav labs atpūtas veids. Īstenībā tā rodas liels stress.”

Klaburčūskas atriebība

”Klaburčūska var jums iekost pat tad, kad tā ir jau beigta, — turklāt šī savādā pēcnāves atriebība notiek pārsteidzoši bieži,” rakstīts žurnālā New Scientist. ASV, Arizonas štatā, 11 mēnešu laikā no 34 cilvēkiem, kas saņēma medicīnisku palīdzību klaburčūskas kodiena dēļ, 5 apgalvoja, ka čūska viņiem iekodusi, kad tā jau bijusi nonāvēta, stāsta divi ārsti, kas pētī šo parādību. Viens no cietušajiem bija nošāvis čūsku, nocirtis tai galvu, nogaidījis, līdz izbeidzas visas kustības, un tad šo galvu pacēlis. Tā viņam uzklupusi un sakodusi abas rokas. Agrākie pētījumi ir apstiprinājuši, ka atdalīta klaburčūskas galva ”vēl stundu pēc nāves cenšas uzbrukt objektiem, kas tiek šūpoti tās priekšā”, teikts žurnālā. Herpetologi domā, ka tā ir ”refleksīva darbība, ko ierosina infrasarkanā starojuma sensori īpašajos orgānos, kas atrodas dobumiņos starp čūskas nāsi un aci un uztver ķermeņa izstaroto siltumu”. Dr. Džefrijs Sušārds brīdina, ka ar nocirstu klaburčūskas galvu ir jāapietas kā ar ”ļoti īsu čūsku”. ”Ja jums tiešām tā ir jāaiztiek,” viņš saka, ”es ieteiktu lietot ļoti garu nūju.”