Pašnāvības — izplatīta, bet grūti pamanāma problēma

DŽONS UN MĒRIJA * ir amerikāņu pāris, kam drīz būs sešdesmit gadu. Viņi dzīvo nelielā mājā kādā no ASV lauku rajoniem. Džona veselības stāvoklis nepārtraukti pasliktinās, jo viņš sirgst ar emfizēmu un sirds mazspēju. Mērija nevar iedomāties dzīvi bez Džona un nespēj noraudzīties, kā viņa veselība kļūst arvien sliktāka. Arī pašai Mērijai ir problēmas ar veselību, vairākus gadus viņai daudz ciešanu sagādā depresija. Pēdējā laikā Džonu bija sākušas uztraukt Mērijas runas par pašnāvību. Depresijas un daudzo medikamentu dēļ Mērija arvien biežāk nespēja skaidri domāt. Viņa stāstīja Džonam, ka nespēj iedomāties, kas notiktu, ja viņa paliktu viena.

Džona un Mērijas mājās ir daudz dažādu zāļu — gan tabletes pret sirdsdarbības traucējumiem, gan antidepresanti, gan arī nomierinoši līdzekļi. Reiz agri no rīta Mērija iegāja virtuvē un sāka dzert visas tabletes pēc kārtas. Viņa pārstāja dzert tabletes tikai tad, kad virtuvē ienāca Džons un viņai tās atņēma. Džons nekavējoties izsauca ātro palīdzību, bet Mērija jau bija zaudējusi samaņu. Viņš lūdza Dievu, kaut tikai nebūtu par vēlu.

Par ko liecina statistikas dati

Pēdējos gados daudz ir rakstīts par jauniešu pašnāvību skaita pieaugumu. Uzmanība, kas tiek pievērsta šim jautājumam, ir saprotama, jo nekas nevar būt traģiskāks par jauna, enerģijas pilna cilvēka bezjēdzīgu nāvi. Tomēr nepieminēts paliek fakts, ka visā pasaulē pašnāvību skaits pieaug proporcionāli cilvēku vecumam, vienalga, vai kopējais pašnāvību skaits ir liels vai mazs. Statistikas dati apliecina gan šo faktu, gan arī to, ka vecu cilvēku pašnāvības ir izplatītas visā pasaulē.

 ASV Slimību kontroles centrs 1996. gadā ziņoja, ka salīdzinājumā ar 1980. gadu par 36 procentiem ir palielinājies to pašnāvību skaits, ko izdarījuši amerikāņi, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Šie skaitļi ir palielinājušies daļēji tāpēc, ka ir ievērojami audzis gados veco amerikāņu skaits. Tomēr tas nav galvenais iemesls. 1996. gadā pirmo reizi 40 gadu laikā par 9 procentiem bija pieaudzis kopējais pašnāvību skaits, kuras izdarījuši cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. No gadījumiem, kad nāve iestājusies traumu dēļ, pašnāvību skaits ir nākamais pēc kritieniem un auto avārijām. Turklāt statistikas dati par pašnāvību skaitu, iespējams, nav visai precīzi. ”Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka statistikas datos, kas tiek balstīti uz ārstu slēdzieniem par nāves cēloni, ir minēts daudz mazāks pašnāvību skaits, nekā tas ir patiesībā,” rakstīts kādā grāmatā par pašnāvībām (A Handbook for the Study of Suicide). Kā atzīmēts šajā grāmatā, daži speciālisti uzskata, ka patiesībā pašnāvību skaits ir divreiz lielāks par to, kas uzrādīts statistikas datos.

Tāpēc daudzās pasaules valstīs paliek nepamanīts fakts, ka strauji palielinās padzīvojušu cilvēku pašnāvību skaits. Dr. Herberts Hendins, kas labi pārzina šo jautājumu, atzīmē: ”Kaut arī pašnāvību skaits Amerikas Savienotajās Valstīs ievērojami palielinās proporcionāli vecumam, padzīvojušu cilvēku pašnāvībām sabiedrība pievērš diezgan maz uzmanības.” Kā uzskata Dr. Hendins, viens no iemesliem ir tas, ka vecu cilvēku pašnāvības ”nav radījušas to pēkšņo satraukumu, kāds ir saistīts ar jauniešu pašnāvību straujo pieaugumu”, jo vecu cilvēku pašnāvību skaits vienmēr ir bijis diezgan liels.

Pašnāvību realizēšanas efektivitāte

Lai cik nepatīkami būtu statistikas dati, tie tomēr ir tikai bezpersoniski skaitļi. Tie nestāsta par vientulību, ko izjūt cilvēks, kam nomiris mīļotais dzīvesbiedrs, par vilšanos, kas jāpiedzīvo vecam cilvēkam, kurš zaudē patstāvību, par sāpēm un ciešanām, ko sagādā hroniska depresija un citas smagas slimības, par bezcerību, kas pārņem cilvēku, kuram jāslimo ar neārstējamu slimību. Daudziem jauniešiem pašnāvības mēģinājums ir tūlītēja reakcija uz kādu pagaidu problēmu, turpretī veci cilvēki parasti saskaras ar problēmām, kas šķiet ilgstošas un neatrisināmas. Tāpēc viņi mēdz plānot pašnāvību ar daudz lielāku apņēmību nekā jauni cilvēki un izdara to ļoti efektīvi.

”Vecāki cilvēki izdara vairāk pašnāvību, turklāt pats veids, kā pašnāvības izdara jauni un veci cilvēki, ir ļoti atšķirīgs,” norāda Dr. Hendins savā grāmatā Pašnāvības Amerikā (Suicide in America). ”Vecāku cilvēku grupā pašnāvības mēģinājumu un nāves gadījumu attiecība ir gluži citāda. Kopumā pašnāvības mēģinājumu un nāves gadījumu skaits ir 10 pret 1, jauniešiem (15—24) tas ir 100 pret 1, bet tiem, kas vecāki par 55 gadiem, — 1 pret 1.”

Tie ir ļoti nepatīkami skaitļi. Bez šaubām, cilvēkus nomāc vecums, spēku zudums, sāpes un slimības, tāpēc daudzi nolemj izdarīt pašnāvību. Tomēr ir pamats uzskatīt dzīvību par lielu dārgumu pat visgrūtākajos brīžos. To apliecina arī notikumi ar Mēriju, kas bija minēta raksta sākumā.

[Zemsvītras piezīme]

[Tabula 3. lpp.]

Pašnāvību skaits uz 100 000 attiecīgās vecuma un dzimuma grupas iedzīvotājiem

Vīrieši/Sievietes 15 līdz 24 gadi

8,0/2,5 Argentīna

23,4/3,7 ASV

4,0/0,8 Grieķija

10,1/4,4 Japāna

53,7/9,8 Krievija

31,0/8,4 Latvija

19,2/3,8 Ungārija

Vīrieši/Sievietes 75 gadi un vecāki

55,4/8,3 Argentīna

50,7/5,6 ASV

17,4/1,6 Grieķija

51,8/37,0 Japāna

93,9/34,8 Krievija

83,0/27,9 * Latvija

168,9/60,0 Ungārija

[Zemsvītras piezīme]