Atēnas. No slavas augstumiem līdz mūsdienu problēmām

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA GRIEĶIJĀ

LIDMAŠĪNA pēdējo reizi pagriežas pirms nosēšanās Atēnu starptautiskajā lidostā. Pēc divu gadu ilgas prombūtnes es atgriežos vietā, ko divdesmit gadus esmu saucis par savām mājām. Kā liecina vēstures grāmatas, daudzi šo pilsētu uzskata par demokrātijas šūpuli.

Grieķijas slavenā galvaspilsēta var lepoties ne tikai ar vēsturi, mākslu un arhitektūras pieminekļiem, bet arī ar daudziem enerģiskiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem. Nevar neievērot, ka Atēnu laipnie un smaidīgie iedzīvotāji daudz pūlas, lai viņu pilsēta plauktu, — it īpaši tagad, kad tā tiek posta 2004. gada olimpiskajām spēlēm.

Slavena pagātne

Pilsēta, kuras pirmsākumi meklējami 20. gadsimtā pirms Kristus, ir nosaukta sengrieķu dievietes Atēnas vārdā. Tajā jūs joprojām varat staigāt pa ielām, kur staigājis Sokrats, iegriezties skolā, kur mācījis Aristotelis, un noskatīties kādu uz pārdomām vedinošu traģēdiju vai arī komēdiju, kas tiek izrādīta uz skatuves, kur savas lugas uzveduši Sofokls un Aristofans.

Atēnas bija viena no senākajām grieķu pilsētvalstīm un savu spožāko uzplaukumu sasniedza piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šajā periodā demokrātiskajām Atēnām bija liela nozīme grieķu uzvarās pār Persiju, un šī pilsēta kļuva par Grieķijas literatūras un mākslas centru. Toreiz Atēnās arī tika uzcelti vairāki ievērojami arhitektūras pieminekļi, no kuriem visplašāk pazīstams ir iespaidīgais Partenons.

Lai gan atēnieši nenonāca persiešu varā, vēlāk Atēnas sakāva tās senais ienaidnieks Sparta, kas atradās daudz tuvāk nekā Persija. Turpmākajos gadsimtos Atēnas bija pakļauta pilsēta — tā kļuva par Maķedonijas, pēc tam Romas sastāvdaļu, vēlāk to no Konstantinopoles pārvaldīja Bizantijas imperatori, pēc tam to pakļāva krustneši franku hercogi un visbeidzot turki. Kad 1829. gadā grieķi atguva neatkarību, Atēnas  bija kļuvušas par nelielu provinciālu pilsētiņu ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju.

Tagadējā situācija

Kopš 1834. gada, kad Atēnas kļuva par Grieķijas galvaspilsētu, tās ir strauji augušas. Pašlaik Atikas līdzenumā tās aizņem 450 kvadrātkilometru lielu platību. Pilsētas rajoni kā taustekļi stiepjas tālumā un aptver Parna, Pendelika un Himēta kalna nogāzes. Metropolē dzīvo vairāk nekā četrarpus miljoni cilvēku — gandrīz 45 procenti Grieķijas iedzīvotāju. Atēnas lielākoties ir būvētas stihiski, nevis pēc kāda apbūves plāna. Saskaņā ar kādu aprēķinu, vairāk nekā trešdaļa dzīvojamo ēku ir uzceltas nelikumīgi, un mūsdienās tikai niecīgu pilsētas daļu neaizņem betona celtnes.

Atēnu jaunos rajonus visbiežāk veido taisnstūrveida betona ēkas. Saulē pilsēta it kā pieplok zemei, un tikai vietu vietām izslejas kāda sena kolonna, kas kļuvusi pelēka no rūpniecības uzņēmumu radītā piesārņojuma un transporta izplūdes gāzēm.

Līdzīgi daudzām citām lielpilsētām, Atēnas cieš no smoga. Smoga mākonis, ko vietējie sauc par nefos, izveidojas dažus metrus virs neskaitāmajām televīzijas antenām, kas atrodas uz māju jumtiem. Smogs tik strauji saēd vēstures pieminekļus, ka reiz arheologi pat apsvēra iespēju uzcelt virs Akropoles stikla kupolu. Brīdinājumi par piesārņojumu izskan diezgan bieži. Kad laikapstākļu dēļ smoga mākonis neizklīst, bet paliek starp kalniem, kas atrodas visapkārt Atēnām, nefos var būt nāvējošs. Tādās dienās pilsētas centrā ir aizliegts braukt ar personīgajām automašīnām, rūpnīcās tiek samazināta kurināmā izmantošana, padzīvojušiem cilvēkiem tiek ieteikts uzturēties telpās un visiem atēniešiem tiek lūgts neizmantot savas automašīnas.

 Nedēļas nogalēs atēnieši masveidā dodas ārpus pilsētas. Lūk, ko kādā kafejnīcā man sacīja atēnietis, vārdā Vasiliss, kas bija pasūtījis medaini saldo baklavu ar riekstiem un rūgtu kafiju: ”Jāiesēžas tikai mašīnā, un jau pēc dažām stundām būsi kalnos vai pie jūras.” Ar to viņš gribēja teikt, ka cilvēks pēc iekāpšanas automašīnā var vairākas stundas pavadīt garās automobiļu rindās, pirms viņam izdodas izkļūt ārā no pilsētas.

Pilsētas sakārtošana

Tomēr atēnieši ir stingri apņēmušies sakopt pilsētu, un tam ir pārliecinoši pierādījumi. Piemēram, liela daļa pilsētas komerciālā centra ir slēgta satiksmei. Slēgtās ielas agrāk bija vienas no pārslogotākajām. Automašīnas pa tām virzījās ar vidējo ātrumu pieci kilometri stundā — cilvēks šādā ātrumā pārvietojas, nesteidzīgi pastaigājoties. Tagad bezgalīgās automašīnu rindas ir aizstājuši koki un ierastās pārnesumkārbu griezīgās skaņas un motorolleru parkšķēšanu nomainījušas putnu dziesmas. Pilsētas vadība pat cenšas mainīt Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem raksturīgo dzīvesveidu, lūdzot strādājošajiem pēcpusdienās nedoties mājās uz siestu — šī paraduma dēļ katru dienu bija divas papildu sastrēgumstundas.

Atēnu mēra vietnieka Nika Jatraka kabinetā jaušama atturīgi optimistiska gaisotne. Kad es ieminos, ka man bija nepieciešamas divas nogurdinošas stundas, lai nokļūtu līdz viņa darba vietai, viņš līdzjūtīgi pamāj ar galvu. ”Bet neaizmirstiet,” viņš nekavējoties piebilst, ”tuvojas 2004. gada olimpiskās spēles. Mēs esam apņēmušies labiekārtot pilsētu un to arī izdarīsim.” Galvenais spēļu organizators Konstantīns Bakurs atzīmē: ”Mums labi jānoorganizē spēles. Taču mēs domājam par tālāku nākotni. [..] ..mums ir jāpaveic darbs, kam, mēs esam pārliecināti, būs paliekoša nozīme.”

Fakts, ka 2004. gadā Atēnās notiks olimpiskās spēles, ir ierosinājis veselu vilni vēl nebijušas rosības. Daudzviet ir redzamas zemes darbu mašīnas — tiek uzlabota pilsētas infrastruktūra, būvēti ceļi un spēlēm nepieciešamie objekti. Gandrīz ir pabeigts jauns 18 kilometru garš metro posms. Ja viss notiks pēc grafika, 2001. gada martā jaunajā Atēnu starptautiskajā lidostā, kas jau tagad tiek dēvēta par modernāko lidostu Eiropā, nolaidīsies pirmā lidmašīna.

 Turklāt 2001. gadā būs pabeigtas jaunas autostrādes, kuru kopējais garums būs 72 kilometri. Ar šo ceļu palīdzību auto plūsma tiks novirzīta no Atēnu centra, un cilvēkiem būs vairāk jāizmanto sabiedriskais transports. Tiek cerēts, ka tad Atēnu centrā ik dienas brauks par 250 000 automašīnu mazāk nekā pašlaik un atmosfēras piesārņojums samazināsies par 35 procentiem. Lielo Atēnu notekūdeņu jaunā bioloģiskās attīrīšanas programma sola uzlabot jūras stāvokli galvaspilsētas tuvumā. Galīgais mērķis ir dažu gadu laikā pārvērst Atēnas par pilsētu ar pilnveidotu transporta sistēmu, lielāku apzaļumoto platību un tīrāku vidi.

Vecās Atēnas

Par spīti jaunajām biroju augstceltnēm, atjaunotiem bulvāriem un strūklakām, ekskluzīviem veikaliem un rosmi ielās, daudzu cilvēku uztverē Atēnas vienmēr būs liels ciems, kur daudz kas notiek stihiski, nevis organizēti un kur nevalda stingra kārtība. Rajonus, kur dominē ciema atmosfēra, var pazīt pēc mājām, kam joprojām ir dakstiņu jumti, balkoni ar dzelzs margām un pelargoniju podiem.

Lai atrastu šīs Atēnas, es dodos uz Plaku, pilsētas vecāko rajonu, kas cieši piekļāvies Akropoles ziemeļu nogāzei. Tur es nokļūstu šauru, ieslīpu un līkumotu ieliņu labirintā, starp mājām, kas ir nosēdušās, vīna veikaliem un tavernām, rokas divričiem un klaiņojošiem kaķiem un suņiem. Šeit pilsēta ir saglabājusi savu skaļo, karnevālisko noskaņu, kas piesaista tūristus. Ietves aizņem galdiņi, kam reizēm viena kāja gadās īsāka par citām un klāt esošie krēsli ir pārāk  mazi. Viesmīļi atvērtām ēdienkartēm rokās cenšas pievilināt klientus.

Motociklu rūkoņa apslāpē leijerkastes skaņas. Suvenīru veikalu priekšā veselām rindām karājas no nesen miecētas ādas darināti maki. Kaujas ierindā stāv marmora šaha figūras, kurās atveidoti sengrieķu dievi, marionetes dejo tautiskās dejas, griežas keramikas vējdzirnavas. Viss liecina par to, ka šī pilsētas daļa spītīgi pretojas jebkādiem modernizācijas mēģinājumiem.

Naksnīgo Atēnu ainas un skaņas

Atēnu apciemojums nebūtu pilnvērtīgs, ja netiktu kaut nedaudz iepazīta pilsētas bagātā kultūra. Šovakar mēs ar sievu esam nolēmuši noklausīties simfoniju atjaunotajā Hēroda amfiteātrī, kas romiešu laikā uzcelts Akropoles dienvidu nogāzē. Virs krēslainā un klusā gājēju celiņa, kas ved uz teātri, paceļas priežu tumšie silueti. Starp kokiem var manīt iespaidīgi izgaismoto teātra dzeltenbrūno akmens fasādi. Mēs esam iegādājušies biļetes vienā no augšējām rindām, tāpēc mēs dodamies augšā pa marmora kāpnēm un ieejam amfiteātrī pa romiešu portālu.

Kādu brīdi mēs izbaudām acīm pavērušos skatu: samtaini tumšajās debesīs cauri smalkām spalvmākoņu stīgām spīd gandrīz pilns mēness, un stāvā pusapļa iekšpuse ir teātra prožektoru spožās gaismas pielieta. Simtiem cilvēku, kas izskatās mazi un tāli milzīgajā teātrī, kurā var satilpt 5000 skatītāju, virzās starp puslokā izkārtotajām baltajām marmora rindām un meklē savas vietas. Akmens sēdvietas, kas tūkstošiem gadu ir atbalsojušas izrāžu skaņas, mūziku, smieklus un aplausus, vēl glabā sevī saules siltumu.

Daudzie pilsētas muzeji arī pelna uzmanību. Ievērojamākais no tiem ir Nacionālais arheoloģijas muzejs, kurā var gūt vispusīgu priekšstatu par grieķu mākslas attīstību gadsimtu gaitā. Tāpat būtu vērtīgi apmeklēt Kiklādu mākslas muzeju un Bizantijas muzeju. Kopš 1991. gada Atēnu Megarona koncertzālē — greznā marmora celtnē, kurā ir nevainojama akustika, — visu gadu notiek operas un baleta izrādes, kā arī klasiskās mūzikas koncerti. Turklāt daudzās tradicionālajās tavernās skan grieķu tautas mūzika.

Jūs esat laipni aicināti!

Mūsdienās pilsētai ar slavenu pagātni ir jāpārvar daudzas problēmas. Bet tās iedzīvotāji ir iemācījušies pēc iespējas piemēroties apstākļiem, liekot lietā labu humora izjūtu, atjautību un philotimo (burtiski ’pašcieņas mīlestība’). Lielākajai daļai tūristu Atēnas joprojām šķiet valdzinoša pilsēta ar bagātu kultūru.

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Atēnas

[Attēls 14. lpp.]

Senais pagānu templis Partenons ir bijis gan baznīca, gan mošeja

[Attēls 15. lpp.]

Atēnās dzīvo vairāk nekā četrarpus miljoni cilvēku

[Attēls 16. lpp.]

Kāda taverna vecākajā Atēnu rajonā Plakā

[Norāde par autortiesībām]

M. Burgess/H. Armstrong Roberts

[Attēls 17. lpp.]

Balkoni ir raksturīga suvenīru veikalu iezīme

[Norāde par autortiesībām]

H. Sutton/H. Armstrong Roberts