Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas ir vergi mūsdienu pasaulē?

Kas ir vergi mūsdienu pasaulē?

Kas ir vergi mūsdienu pasaulē?

JAU skaitļi vien ir iespaidīgi. Tiek lēsts, ka 200 līdz 250 miljoni bērnu, kas vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu, lielāko daļu nomoda stundu pavada darbā. 1995. un 1996. gadā vien ceturtdaļmiljons bērnu, daži pat tikai septiņus gadus veci, tika iesaistīti bruņotos konfliktos, un daļa no viņiem tādā veidā kļuva par vergiem, kas spiesti karot. Pēc aptuveniem aprēķiniem, katru gadu verdzībā pārdod vairāk nekā miljonu sieviešu un bērnu.

Taču bezkaislīgi skaitļi nespēj atklāt, cik izmisīgs ir šo cilvēku stāvoklis. Piemēram, publiciste Elinora Burketa kādā Ziemeļāfrikas valstī sastapa jaunu sievieti, vārdā Fatma, kam bija izdevies aizbēgt no sava cietsirdīgā saimnieka. Taču, parunājusi ar Fatmu, E. Burketa saprata, ka viņa ”paliks verdzene uz visiem laikiem — pati savā apziņā”. Vai Fatma vismaz sapņo par labāku nākotni? ”Viņas plāni nesniedzas tālāk par nākamo rītu,” saka E. Burketa. ”Nākotne ir viens no daudzajiem abstraktajiem jēdzieniem, kas viņas domāšanā neietilpst.”

Šajā pašā brīdī pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas dzīvo bezcerīgu verga dzīvi. Kāpēc un kā šie cilvēki ir kļuvuši par vergiem? Kādās formās šī verdzība izpaužas?

Dzīvās preces tirgoņi

Kādā tūristiem domātā brošūrā, ko var iegādāties Amerikas Savienotajās Valstīs, viss pateikts skaidrāk par skaidru: ”Seksa braucieni uz Taizemi. Īstas meitenes. Īsts sekss. Zemas cenas. [..] Vai jūs zināt, ka par 200 dolāriem jūs varat nopirkt nevainīgu jaunavu?” Brošūrā gan nav pastāstīts, ka šīs ”jaunavas”, visticamāk, ir nolaupītas vai piespiedu kārtā pārdotas publiskajiem namiem, kur viņām jāapkalpo vidēji 10 līdz 20 klienti dienā. Ja viņas atsakās sniegt seksuālus pakalpojumus, viņas saņem sitienus. Kad Puketas salā, tūrisma centrā Taizemes dienvidos, kādā publiskajā namā izcēlās ugunsgrēks, piecas prostitūtas gāja bojā liesmās, jo īpašnieki bija pieķēdējuši viņas pie gultas, lai viņas neaizbēgtu.

No kurienes nāk šīs jaunās sievietes? Kā tiek ziņots, šajā seksa industrijas sektorā nonāk miljoniem meiteņu un sieviešu no visas pasaules — viņas vai nu nolaupa, vai piespiež, vai arī pārdod par prostitūtām. Starptautiskā seksa biznesa uzplaukuma pamatā ir tādu faktoru kombinācija kā nabadzība attīstības valstīs, pārticība bagātajās valstīs un likumi, kas ”piemiedz acis” uz starptautisko seksa tirdzniecību un darba līgumiem, kuri būtībā padara darba ņēmēju par parādu vergu.

Dienvidaustrumāzijas sieviešu organizācijas ir aprēķinājušas, ka no 20. gadsimta 70. gadu vidus līdz 90. gadu sākumam pasaulē ir pārdotas 30 miljoni sieviešu. Dzīvās preces tirgoņi pārlūko dzelzceļa stacijas, trūcīgus ciemus un pilsētu ielas, meklējot jaunas meitenes un sievietes, kas šķiet viegli iegūstams laupījums. Visbiežāk par viņu upuriem kļūst meitenes, kas ir neizglītotas, zaudējušas vecākus, pamestas vai dzīvo nabadzībā. Viņas piemāna, apsolot darbu, aizved uz ārzemēm un pārdod publiskajiem namiem.

Kopš 1991. gadā sagruva komunistiskais bloks, ir radies jauns trūkumā nonākušu meiteņu un sieviešu slānis. Agrāko ierobežojumu atcelšana, privatizācija un augošā šķiru nevienlīdzība ir sekmējušas noziedzības pieaugumu, nabadzību un bezdarbu. Daudzas sievietes un meitenes no Krievijas un Austrumeiropas ir iekļuvušas starptautiskās prostitūcijas tīklos un nes peļņu tās organizētājiem. ”Nodarboties ar cilvēku kontrabandu ir mazāk riskanti nekā ar narkotiku kontrabandu,” teica kādreizējā Eiropas komisijas locekle tiesiskajos jautājumos Anita Gradīna.

Zaudētā bērnība

Āzijā kādā nelielā paklāju austuvē mazi bērni, kuru vidū ir pat piecgadīgi mazuļi, bez atlīdzības strādā no četriem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Bieži vien šādu mazo strādnieku darba apstākļi ir bīstami veselībai: viņi strādā ar iekārtām, kas neatbilst drošības normām, garas stundas pavada vāji apgaismotās un slikti vēdinātās telpās un darba procesā ir pakļauti bīstamu ķimikāliju iedarbībai. *

Kāpēc bērni ir tik pieprasīts darbaspēks? Tāpēc, ka bērnu darbs ir lēts un bērni pēc dabas ir pakļāvīgi, viņus ir viegli disciplinēt, un viņi ir pārlieku nobijušies, lai sūdzētos. Bērnu mazais augums un sīkie pirkstiņi bezprincipiālu uzņēmēju acīs ir priekšrocības, kas padara bērnus īpaši piemērotus noteiktu darbu veikšanai, piemēram, paklāju aušanai. Nereti bērni tiek nostrādināti, turpretī viņu vecāki nekādi nevar atrast darbu.

Turklāt bērni, kas strādā par mājkalpotājiem, ir sevišķi neaizsargāti pret seksuālu izmantošanu un fiziskiem pāridarījumiem. Daudzi bērni tiek nolaupīti un turēti kādās nomaļās nometnēs, kur viņus pa nakti pieķēdē, lai neļautu aizbēgt. Dienā viņiem liek strādāt, piemēram, ceļu būvē vai akmeņlauztuvēs.

Cits veids, kā bērni zaudē bērnību, ir piespiedu laulība. Anti-Slavery International apraksta tipisku gadījumu: ”Divpadsmitgadīgai meitenei piederīgie pavēsta, ka ir nolēmuši izdot viņu par sievu sešdesmitgadīgam vīrietim. Meitenei it kā ir tiesības atteikties, bet viņai nav nekādas reālas iespējas šīs tiesības īstenot, un viņa par tām nemaz nezina.”

Parādjūgs

Simtiem tūkstošu strādnieku ir nonākuši verdziskā atkarībā no saviem darba devējiem un nevar brīvi atstāt savu darba vietu aizdevumu dēļ, ko ir saņēmuši viņi paši vai viņu vecāki. Parādjūga kalpība pastāv galvenokārt lauksaimniecības apgabalos, un šajā atkarībā nonākušie cilvēki ir kalpi un zemnieki. Dažkārt parādi tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, un tā ģimene pastāvīgi paliek šajā jūgā. Mēdz notikt arī tā, ka darba devējs, kam strādnieks ir parādā, pārdod parādu jaunam saimniekam. Galējos gadījumos parādjūga kalpi nesaņem vispār nekādu algu. Citos gadījumos darba devējs piesaista strādniekus, atkal un atkal izmaksājot nelielus avansus, tā ka strādnieki pastāvīgi ir viņam parādā un nespēj šo parādu atmaksāt.

Rituālā verdzība

Divpadsmitgadīgā Binti no Rietumāfrikas ir viena no tūkstošiem meiteņu, kuras kalpo par trokosi, kas evu valodā nozīmē ’dievu verdzenes’. Binti ir spiesta dzīvot verdzenes dzīvi, lai izpirktu noziegumu, ko viņa nemaz nav izdarījusi, — izvarošanu, kuras dēļ viņa pati ir dzimusi. Pagaidām viņas pienākums ir apdarīt mājas darbus vietējā fetiša priestera mājās. Vēlāk priesteris, kas ir viņas saimnieks, prasīs arī seksuālus pakalpojumus. Kad Binti būs sasniegusi pusmūžu, viņa tiks nomainīta — priesteris atradīs citas pievilcīgas meitenes, kas kalpos viņam par trokosi.

Tādu verdzeņu kā Binti ir tūkstošiem: ģimenes ir nodevušas viņas rituālajā verdzībā, lai viņas strādātu, pūloties izpirkt nodarījumu, kas tiek uzskatīts par grēku vai svēto likumu pārkāpumu. Dažādās pasaules malās meitenēm un sievietēm liek pildīt reliģiskus pienākumus un sniegt seksuālus pakalpojumus priesteriem vai kādiem citiem, apgalvojot, ka viņas esot kādas dievības sievas. Daudzos gadījumos šīm sievietēm bez atlīdzības jāveic arī citi darbi. Viņas nedrīkst brīvi mainīt savu dzīvesvietu un nodarbošanos un bieži pavada šādā kalpībā daudzus gadus.

Tradicionālā verdzība

Lai gan lielākajā daļā valstu verdzība oficiāli ir atcelta, pēdējā laikā dažviet ir sākusi atdzimt tradicionālā verdzība. Tas parasti notiek tajos apgabalos, kur plosās pilsoņu karš vai norisinās citi bruņoti konflikti. ”Konfliktu zonās likuma vara ir paralizēta,” norāda Anti-Slavery International, ”un karavīri un bruņoto grupējumu locekļi var piespiest citus par velti strādāt viņu labā.., nebaidoties no atmaksas; tāda rīcība lielākoties ir reģistrēta teritorijās, ko kontrolē bruņotas grupas, kuras nav starptautiski atzītas.” Taču, pēc tās pašas organizācijas datiem, ”ir saņemtas ziņas arī par gadījumiem, kad valsts bruņoto spēku karavīri bez jebkāda likumīga pamatojuma ir piespieduši civiliedzīvotājus strādāt, padarot tos par vergiem. Kā tiek ziņots, karavīri nodarbojas arī ar vergu tirdzniecību un pārdod savus gūstekņus, lai tie strādātu citu labā.”

Diemžēl verdzība, kas izpaužas dažādās formās un slēpjas aiz dažādām maskām, vēl aizvien pastāv un sagādā cilvēkiem ciešanas. Apstājieties uz brīdi un padomājiet par skaitļiem — par tiem miljoniem cilvēku, kas dzīvo verga dzīvi. Padomājiet arī par kādu no tiem mūsdienu vergiem, par kuriem šeit bija stāstīts, varbūt par Lin Linu vai Binti. Vai jūs vēlaties redzēt, kā šai noziedzīgajai parādībai — modernajai verdzībai — pienāk gals? Vai verdzība kādreiz tiks pilnīgi likvidēta? Pirms tas var notikt, ir jānotiek radikālām pārmaiņām, kuras ir aplūkotas nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

^ 11. rk. Skat. rakstu sēriju ”Bērnu ekspluatācija. Drīz tai tiks darīts gals” 1999. gada 22. maija Atmostieties!.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

MEKLĒJOT RISINĀJUMU

Dažādas oficiālas iestādes, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds un Starptautiskā darba organizācija, cītīgi izstrādā un ievieš modernās verdzības apkarošanas metodes. Tāpat ir arī daudz nevalstisku organizāciju, piemēram, Anti-Slavery International un Human Rights Watch, kas pūlas informēt sabiedrību par verdzības pastāvēšanu mūsdienās un cenšas atbrīvot tās upurus. Dažas no šīm organizācijām mēģina panākt, lai tiktu ieviestas īpašas uzlīmes, kas norādītu, ka preces ražošanā nav izmantots vergu vai bērnu darbs. Lai cilvēkus, kas stājas seksuālās attiecībās ar bērniem, pēc atgriešanās dzimtajā zemē varētu saukt pie atbildības, citas organizācijas aicina ieviest atbilstošus likumus tajās valstīs, kur tiek organizēti ”seksa tūrisma” braucieni. Daži cilvēktiesību aktīvisti pat ir samaksājuši vergu tirgotājiem un īpašniekiem lielas summas, lai izpirktu pēc iespējas vairāk vergu. Šī rīcība gan ir izraisījusi strīdus, jo tā var radīt vergu tirgotājiem ienesīgu peļņas avotu un palielināt vergu cenas.

[Attēls 7. lpp.]

Daudzas jaunas meitenes tiek piespiedu kārtā izprecinātas

[Norāde par autortiesībām]

UNITED NATIONS/J.P. LAFFONT

[Attēls 8. lpp.]

Parādjūga kalpi rindā pēc pārtikas

[Norāde par autortiesībām]

Ricardo Funari

[Attēls 8. lpp.]

Reizēm mazi bērni ar varu tiek padarīti par kareivjiem

[Norāde par autortiesībām]

UNITED NATIONS/J.P. LAFFONT